Kas nosaka izglītības kvalitāti – forma vai saturs? Atbild sociālo zinātņu skolotāja Annija Bergmane

Eiropas Tālmācības vidusskolas sociālo zinātņu skolotāja Annija Bergmane:

Tālmācība ir labs piemērs tam, ka kvalitatīvs saturs neveidojas pats no sevis, bet gan prasa rūpīgu pedagoga darbu, pārdomātu metodiku un spēju katru tēmu pielāgot videi, kurā skolēns mācās.

Tālmācībā ir tās pašas mācību tēmas un sasniedzamie rezultāti 

Diemžēl daļa sabiedrības joprojām uzskata, ka tālmācība nozīmē vienkārši ievietot mācību grāmatu vai prezentāciju digitālajā vidē un ļaut skolēnam mācīties patstāvīgi. Ar šādu pieeju nav iespējams runāt par kvalitatīvu izglītību, kas patiesībā sākas tieši tur, kur beidzas t.s. “copy-paste” pieeja. Tālmācības skolās prasības nav zemākas kā klātienes skolās – mācību tēmas ir tās pašas, sasniedzamie rezultāti ir tie paši, taču atšķiras ceļš, kā skolēns līdz tiem nonāk. Tāpēc skolotāja uzdevums nav vienkārši ievietot mācību materiālus digitālajā vidē, tā vietā katra tēma ir rūpīgi jāpārveido tā, lai skolēns to varētu apgūt patstāvīgi, nezaudējot ne motivāciju, ne izpratni. Tas nozīmē, ka līdzās mācību grāmatai tiek veidoti papildu skaidrojumi, metodiskie komentāri, piemēri, uzdevumi un norādes. Mēdzu salīdzināt katru tēmu ar ceļojumu un mans kā skolotāja uzdevums ir ne tikai parādīt galamērķi, bet arī izveidot maršrutu, pa kuru skolēns soli pa solim var līdz tam nonākt. Šis darbs prasa laiku, zināšanas un nepārtrauktu pilnveidošanos, bet kvalitatīva tālmācība nav vienkārši klātienes materiālu digitāla kopija.

Vai skolēns prot analizēt, salīdzināt un argumentēt? 

Eiropas Tālmācības vidusskolas veiktajā pedagogu aptaujā 90% skolotāju atzina, ka regulāri strādā arī ārpus noteiktā darba laika, piemēram, vakaros un brīvdienās, lai atbildētu uz skolēnu jautājumiem, sagatavotu mācību materiālus un sniegtu individuālu atgriezenisko saiti. Liela daļa šī darba skolēniem un vecākiem ikdienā nemaz nav redzama, tomēr tieši tas nodrošina kvalitatīvu mācību procesu. Arī pārbaudes darbi tālmācībā tiek veidoti citādi – ja skolēnam ir pieejami mācību materiāli, nav lielas jēgas pārbaudīt tikai faktu iegaumēšanu. Daudz svarīgāk ir noskaidrot, vai viņš prot analizēt, salīdzināt un argumentēt, piemēram, vēstures pārbaudes darbā skolēni analizē dažādus vēstures avotus, salīdzina tajos paustos viedokļus un izdara secinājumus. Tiek veidoti vairāki uzdevumu varianti, lai vērtēta tiktu skolēna domāšana, nevis spēja atrast gatavu atbildi.

Uzdevumi, kas attīsta kritisko domāšanu un palīdz socializēties 

Arī ikdienas uzdevumiem jābūt tādiem, kurus nevar atrisināt, vienkārši pārkopējot informāciju, piemēram, skolēniem devu uzdevumu analizēt paaudžu atšķirības un noteikt, kurai paaudzei viņi pieder, un argumentēti pamatot savu viedokli. Atbildes bija tik personiskas un pārdomātas, ka jau pēc dažiem teikumiem bija skaidrs – tās nav radījis mākslīgais intelekts. Šādi uzdevumi vienlaikus attīsta kritisko domāšanu, argumentācijas prasmes un palīdz veidot saikni starp skolēnu un skolotāju. 

Skolēni mācās skaidri formulēt savas domas

Nereti dzirdam, ka tālmācībā pietrūkst diskusiju un socializēšanās, bet es teiktu, ka tas vienkārši notiek citādā formā. Daļa mutisko sarunu pārtop argumentētās rakstiskās atbildēs, situāciju analīzēs un esejās. Skolēni mācās skaidri formulēt savas domas, pamatot secinājumus un strukturēti paust savu viedokli. Tās ir prasmes, kurām mūsdienās ir arvien lielāka nozīme gan studijās, gan darba vidē.

Vienotas digitālās vides priekšrocības 

Vēl viena tālmācības priekšrocība ir tad, ja skolai ir vienota digitālā vide. Visi mācību materiāli visa mācību gada garumā skolēnam ir pieejami vienuviet, un, gatavojoties eksāmeniem, nav jāmeklē pieraksti dažādās burtnīcās vai jāatceras, kurā stundā konkrētā tēma tika apskatīta. Visa informācija ir sakārtota, pārskatāma un jebkurā brīdī pieejama atkārtošanai. 

Runājot par izglītības satura pilnveidi, ir svarīgi saprast, ka kvalitatīva tālmācība nerodas pati no sevis, un to neveido platforma vai tehnoloģijas, bet gan pedagogs, kurš spēj mācību saturu pārdomāti pielāgot tā, lai skolēns patstāvīgi sasniegtu tos pašus mācību rezultātus, ko klātienes skolā. Tāpēc, vērtējot izglītības kvalitāti, nevajadzētu uzdot jautājumu, kur skolēns mācās, bet vai mācību saturs ir izstrādāts atbilstoši konkrētajai mācību formai? Tieši tas nosaka, vai skolēns patiešām mācās, domā un attīstās.