Carnikavas vidusskolas direktors: Ar 35,20 eiro skolēnam pietiek pusotrai grāmatai

Carnikavas vidusskolā skolēnu skaits pieaug par aptuveni 100 bērniem gadā. Katrs nākamais mācību gads prasa vairāk grāmatu, darba burtnīcu, digitālo licenču un praktisko materiālu. Ja līdzšinējo trīs paralēlklašu vietā jāveido piecas, bibliotēkas fonds vairs nenosedz vajadzību, jo katrai jaunajai klasei vajadzīgs savs mācību līdzekļu komplekts. Finansējuma samazinājums šādā brīdī uzreiz ietekmē gatavošanos nākamajam mācību gadam: skolai jāpārskata pirkumi, daļa vajadzību jāatliek, un atsevišķos priekšmetos skolotājiem nāksies paļauties uz pagaidu risinājumiem ar kopētām lapām, senākiem grāmatu izdevumiem vai nepilnīgu nodrošinājumu.

Materiāli jāplāno pirms jaunā mācību gada

Mācību līdzekļu iegāde sākas krietni pirms pirmās mācību dienas. Skolai laikus jāzina, cik klašu būs nākamajā gadā, cik bērnu tajās mācīsies, kādi materiāli vajadzīgi katrā priekšmetā un ko vēl var izmantot no esošā fonda. Ja finansējums mainās brīdī, kad jau jāgatavo pasūtījumi, skola nevar vienkārši pārbīdīt skaitļus tabulā, jo aiz katras pozīcijas ir konkrēta klase, priekšmets un skolotāja darba plāns. Bibliotēkas krājumi palīdz daļēji – senākus izdevumus var pārskatīt, materiālus pārdalīt starp klasēm, daļu vajadzību nosegt ar to, kas skolā jau ir. Šāds risinājums kļūst vājš, kad vienlaikus jāatjauno nolietotās grāmatas un jāgatavo materiāli jaunām klasēm. Tad taupīšana vairs nav iekšēja saimnieciska pārkārtošana. Tā sāk noteikt, ar kādiem materiāliem bērni strādās stundā.

Grāmatu fonds jāpapildina katru gadu

Mācību grāmatas klasēs izmanto katru dienu, tāpēc daļa eksemplāru ar laiku jāaizstāj. Atsevišķos priekšmetos mainās arī mācību saturs vai vajadzīgi papildināti materiāli. Skolā, kur skolēnu skaits aug, fonda atjaunošana kļūst sarežģītāka: līdzās nolietoto grāmatu nomaiņai jāiegādājas materiāli jaunajām klasēm. Ja finansējums sarūk, skola atliek atjaunošanu, kombinē senākus materiālus un meklē risinājumus vienam mācību gadam. Šādi kompromisi ātri nonāk līdz stundai: skolotājam jāpielāgo uzdevumi pieejamajiem materiāliem, bērni strādā ar dažādiem izdevumiem vai kopētām lapām, un arvien vairāk laika aiziet trūkumu lāpīšanai.

Grāmata klasē neatrisina mācīšanos mājās

Ja grāmatu nepietiek visiem, skola var tās atstāt klasē. Stundā bērni strādā ar kopīgo grāmatu komplektu, dienas beigās grāmatas paliek skolā, un to pašu komplektu izmanto cita klase. Tas īslaicīgi mazina trūkumu, taču mājās bērnam vairs nav grāmatas, no kuras atkārtot tēmu vai pabeigt uzdevumu. Jaunākajās klasēs grāmatas trūkums ierobežo arī vecāku iespēju palīdzēt, jo bērna burtnīcā, darba lapā vai e-klasē parasti redzama tikai daļa no stundā apgūtā: uzdevums, atbilde vai skolotāja norāde. Pilns skaidrojums ar piemēriem tur bieži vairs nav redzams.

Digitālie rīki nevar aizstāt visu

Digitālās platformas skolā palīdz tad, ja skolotājs tās izvēlas konkrētam mācību uzdevumam: treniņam, pašpārbaudei, interaktīvam skaidrojumam vai atgriezeniskajai saitei. To izmantošanai vajadzīgas licences, ierīces, skolotāja sagatavošanās un skaidra vieta mācību procesā. Ja digitālais materiāls stundā parādās galvenokārt grāmatu vai darba burtnīcu trūkuma dēļ, pieejamais rīks sāk diktēt stundas gaitu, lai gan skolotājam vispirms jādomā par mācību mērķi.

Praktisko materiālu trūkumu pamana vēlāk

Mācību līdzekļu finansējums aptver arī uzskates līdzekļus un praktiskos komplektus. Fizikā tie var būt optikas materiāli, dabaszinībās eksperimentu komplekti, valodās un matemātikā uzdevumu krājumi un citi papildresursi. Ja finansējums sarūk, skola vispirms cenšas nodrošināt to, ko vecāki pamana uzreiz. Grāmatu trūkums ir redzams pirmajās mācību dienās, bet praktisko materiālu trūkums bieži parādās klusāk: stundas saturā un bērnu iespējās darboties pašiem. Rezultātā bērni retāk strādā ar materiāliem, kas palīdz veikt eksperimentus un saprast apgūstamo vielu.

Pašvaldību rocība nedrīkst noteikt bērna iespējas

Samazinot valsts finansējumu, trūkstošā daļa nekur nepazūd, tā pāriet uz pašvaldībām un ģimenēm. Pašvaldību iespējas atšķiras, tāpēc bērnu pieredze dažādās skolās var kļūt arvien nevienmērīgāka. Vienā skolā būs pietiekams grāmatu fonds, darba burtnīcas un praktiskie materiāli, citā skolotāji vairāk kopēs, kombinēs senākus grāmatu izdevumus un meklēs aizstājējus trūkstošajiem materiāliem. Valsts nosaka mācību saturu un prasības skolām, tāpēc finansējumam jābūt pietiekamam, lai šīs prasības varētu īstenot neatkarīgi no pašvaldības rocības.

Skolām vajadzīga paredzama sistēma

Mācību līdzekļus nevar sagādāt pēdējā brīdī. Skolai pasūtījumi jāgatavo laikus: jāzina klašu skaits, jāpapildina bibliotēkas fonds, jāizvēlas digitālās licences un jāparedz praktiskie materiāli. Šoreiz finansējuma izmaiņas ar skolām un pašvaldībām netika izrunātas plašā diskusijā; lēmums tika pieņemts budžeta procesā brīdī, kad skolām jau jāpieņem konkrēti lēmumi par nākamā mācību gada pasūtījumiem.

Rezultātā skolas veido plānus ar mazāku drošību par pieejamo naudu, lai gan bērnu un klašu skaits prasa lielāku mācību līdzekļu apjomu. Finansējumam jāatspoguļo tas, kas notiek klasēs: cik bērnu mācās, cik klašu jānodrošina, cik maksā grāmatas, cik ātri materiāli nolietojas un kādi līdzekļi vajadzīgi stundās.