A.Samoilovs : 80% pusaudžu trūkst fizisko aktivitāšu

“Pēdējos gados būtisku uzlabojumu nav – drīzāk pretēji. Mazkustīgums daļā sabiedrības nostiprinās kā ikdienas norma, un šo tendenci ir nepieciešams mainīt,” uzsver A.Samoilovs.

Galvenie šķēršļi kustībai

Tehnoloģiju laikmets ir radījis paradumu maiņu, kas veicina ilgstošu sēdēšanu un mazkustīgumu. Tas ietekmē gan fizisko veselību, gan motivāciju kustēties un dzīvot aktīvāk. Pētījumi liecina, ka 31% pieaugušo un 80% pusaudžu neievēro ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni – 150 minūtes fizisko aktivitāšu nedēļā (WHO, 2022). A. Samoilovs norāda: “Lielākais šķērslis ir ekrānlaika pieaugums un sēdošs dzīvesveids, kas pēc pandēmijas burtiski eksplodēja. Socioloģiskajās aptaujās sabiedrība ļoti skaidri norāda, ka vēlas vairāk iespēju kustēties tuvu mājām – vienkāršus, sasniedzamus risinājumus, ne tikai lielus infrastruktūras projektus. Sarunās ar sporta organizācijām pastāvīgi dzirdam to pašu: cilvēkiem pietrūkst motivācijas, atbalsta un viegli pieejamu aktivitāšu.” 

Valsts plāns nākamajai piecgadei

Sportošana un kustība nav tikai katra cilvēka atbildība. Arī valstiskā līmenī ir jābūt plānam un ilgtermiņa stratēģijai, kā sabiedrību pievērst aktīvam un veselīgam dzīvesveidam. “Mans mērķis ir panākt, lai sportošana Latvijā kļūtu par ikdienas kultūras sastāvdaļu, nevis hobiju nelielai daļai sabiedrības. Strādājam, lai būtu vairāk tautas sporta pasākumu, lai sporta skolas spētu uzņemt un ilgtermiņā motivēt vairāk bērnu, un lai ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, būtu vieglāk atrast sev piemērotu veidu, kā kustēties. Vēlamies panākt, lai fiziskās aktivitātes ikdienā ir vienkārša izvēle, nevis sarežģīts projekts,” stāsta A. Samoilovs.

Tehnoloģijas kā motivācijas un datu rīks

Pārejot no tradicionālās sporta sistēmas uz mūsdienīgu pieeju, būtiska loma ir datiem un tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Mūsdienās tehnoloģijas vairs nav tikai izklaides rīki – tās kļūst par stratēģiski nozīmīgu sabiedrības veselības instrumentu. “Es ticu datiem. Tehnoloģijas ļauj beidzot iegūt precīzu, objektīvu statistiku par to, kā kustas sabiedrība. Tas nozīmē labāku plānošanu, mērķtiecīgākas investīcijas un skaidri izmērāmu progresu,” apgalvo A. Samoilovs.

Tehnoloģijas sniedz plašas iespējas, pareizi un gudri izmantotas tās var palīdzēt risināt sabiedrībā aktuālas problēmas. “Vienlaikus tehnoloģijas palīdz arī pašiem cilvēkiem. Tās dod ikdienas atgriezenisko saiti un motivāciju par personīgajiem panākumiem un izaugsmi, kas daudziem ir ļoti svarīga,” norāda A. Samoilovs

Personīgā pieredze un motivācija

Pirms kļūšanas par IZM Sporta departamenta direktoru Aleksandrs Samoilovs bija profesionāls pludmales volejbolists ar starptautiskiem sasniegumiem. Pāreja uz valsts pārvaldi nebija viegla. “Mana ikdiena ilgus gadus bija cieši saistīta ar profesionālo volejbolu, un, ienākot valsts pārvaldē, pārmaiņas bija ļoti straujas — mainījās gan dienas ritms, gan darba intensitāte. Tomēr vēlme saglabāt fizisko aktivitāti man vienmēr bijusi svarīga, pakāpeniski pielāgojos un atradu savu jauno rutīnu. Tagad sportoju 4-5 reizes nedēļā, trenažieru zāle un padel teniss* ir mana jaunā bāze. Tas palīdz saglabāt skaidru galvu, enerģiju un līdzsvaru, kas nepieciešami arī ierēdņa darbā. Motivācija nekur nav pazudusi – sports ir neatņemama manas dzīves daļa,” stāsta A.Samoilovs.

Iespēja jauniešiem

Šogad Samsung sociālās atbildības projekts "Solve for Tomorrow" aicina jauniešus no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas radīt tehnoloģijās balstītas idejas, kas veicinātu fiziskās aktivitātes un padarītu sportu pievilcīgāku un pieejamāku ikvienam. Noslēdzoties 9.–12. klašu skolēnu ideju izvērtēšanai, TOP 5 komandas no katras Baltijas valsts 11. decembrī prezentēs savus risinājumus fināla pasākumā starptautiskai žūrijai.

Latviju šogad pārstāvēs Gulbenes novada vidusskolas komanda “Hameleoni”, kuri radījuši ideju par interaktīvu digitālo platformu “Sporta aģenti”, kur kustība pārtop aizraujošās misijās. Viņi piedāvā spēles principus ar dažādiem grūtības līmeņiem un uzdevumu izvietošanu skolas vidē, katram izvēloties sev interesantāko un piemērotāko līmeni. 

Limbažu valsts ģimnāzijas komanda “CheeTech” strādā pie kustību un spēļu programmu papildinātās realitātes (Augmented reality) brillēm, kas pārvērš sportošanu drošā, vienlīdzīgā un aizraujošā spēles pieredzē. Uzliekot brilles, lietotāji cits citu redz kā pielāgojamus avatārus, tā pārvarot nedrošības sajūtu, ko bieži rada izskata vai fizisko spēju salīdzināšana.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Inženierzinību vidusskolas komanda “Team Kineto” piedāvā mobilās lietotnes koncepciju “Kineto”, kas automātiski sinhronizējas ar jauniešu Google kalendāriem, analizē viņu dienas grafiku un atrod brīvos laikus kustībai. Lietotne ar mākslīgā intelekta rīkiem piedāvās sportošanas iespējas tuvākajā apkārtnē, tādējādi atrisinot bieži dzirdēto attaisnojumu “man nav laika sportam”, parādot, ka brīvie brīži patiesībā pastāv. 

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas komandas “Rupuči” ideja ir izstrādāt mobilās lietotnes “Pawse” prototipu – risinājumu, kas apvieno kustību ar ekrānlaika kontroli. Lai piekļūtu kādai mobilajai aplikācijai, lietotājam vispirms jāsakrāj noteikts soļu skaits. Jo vairāk kusties, jo vairāk ekrānlaika nopelni. Skolēnu veiktā izpēte rāda, ka 59 no 65 aptaujātiem dažāda vecuma jauniešiem būtu gatavi izmēģināt šo lietotni ikdienā. 

Finālistu piecinieku noslēdz Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda “SportifyX”, kas izstrādājusi lietotnes ideju “Walkalot”. Tajā ikdienas kustība pārvēršas spēlē: par soļiem, skrējieniem, riteņbraukšanu vai pastaigām ar suni lietotāji krāj punktus, atver jaunus līmeņus un var iesaistīties arī komandu izaicinājumos.

“Šis gads apliecina, cik liels jauniešu potenciāls ir Baltijā – Latvijā konkursam pieteicās 110 komandas, bet Baltijas valstīs kopā 213. Finālā skolēni demonstrēs savas spēcīgākās idejas un to potenciālu iedvesmot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā,” saka Egle Tamelīte, programmas “Solve for Tomorrow” vadītāja Baltijā. 

Labākās trīs komandas saņems balvas 15000 eiro vērtībā un iespēju turpināt attīstīt un īstenot savas idejas.