Kā cīnīties ar bērnudārznieka nepatiku pret sportu un kustībām

Pirmsskolas “CreaKids” filiāles vadītājs Kristers Vitjažkovs atklāj – Dažādi pētījumi liecina, ka bērnu un jauniešu vispārējais veselības stāvoklis Latvijā pasliktinās - iemesls ir ļoti zema fiziskā aktivitāte, bieži bērni nevar piedalīties sporta aktivitātēs liekā svara dēļ, tāds ir aptuveni ceturtajai daļai bērnu, kā rezultātā veidojas apburtais loks. Lai gan visiem zināms senais teiciens, ka veselā miesā ir vesels gars, svarīgi bērnos radīt patiesu un nepiespiestu interesi par fiziskajām aktivitātēm, un pie tā jāstrādā jau pirmsskolā, bērnu dabisko vēlmi kustēties virzot produktīvā gultnē un veicinot vispārēju attīstību.
Bērnu mazkustīgums aug augumā

FOTO: Shutterstock.com

Bērnu mazkustīgums aug augumā

Apspiesta enerģija agri vai vēlu izlaužas

Maziem bērniem dabiski ir daudz enerģijas un vēlme būt kustībā. Jebkuras fiziskās aktivitātes nav tikai stāsts par muskuļu, izturības un spēka attīstību, sporta aktivitātes palīdz arī intelektam, prātam un tas ir ceļš uz socializēšanos ar vienaudžiem, kas ir īpaši svarīgi aptuveni vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem. Pietiekami daudz fizisko aktivitāšu bērna ikdienā nozīmē labāku smadzeņu darbību, labāku spēju mācīties, kvalitatīvāku miegu, veselīgākus ēšanas paradumus. Savukārt, mazkustīgums un daudz laika ar viedierīcēm veicina visu pretējo – uzvedības problēmas, miega un mācīšanās traucējumus, stājas problēmas u.tml. Ja bērnam nav iespējas iztērēt enerģiju veselīgā veidā, tā tiek apspiesta un agri vai vēlu izlaužas, bieži kā aizkaitināmība un garastāvokļa svārstības.

 

Vecumam piemērotas fiziskās aktivitātes

Lai bērna dabiskā interese un vēlme būt fiziski aktīvam saglabātos un attīstītos, svarīgi nodrošināt vecumam atbilstošas kustību iespējas. No pusotra līdz trīs gadiem ir īstais laiks, lai apgūtu un nostiprinātu bāzes pamatlietas – drošu un stabilu staigāšanu, skriešanu, palēkšanos. Šajā vecumā ir neforsēt ar citām lietām, bet atbalstīt šīs pamata prasmes, lai bērns justos droši savā ķermenī. Tad būs vieglāk arī atgūt citas lietas nākotnē. Sākot no trīs gadu vecuma sporta aktivitātes palīdz attīstīt arī sociālās prasmes, jo veidojas pirmās sadarbības un draudzības iemaņas. Tas nozīmē spēles, izmantojot inventāru, kas palīdz iemācīties dalīties un sadarboties. Šajā vecumā bērniem ir svarīgi rutīna – katrā nodarbībā nevajag piedāvāt kaut ko jaunu, bet ļaut nostiprināt esošās prasmes. Bērniem ātri izveidojas mīļākās spēles, kuras viņi ļoti gaida. Iekļaujot tās nodarbībās, tiek veicināta motivācija. Šajā vecumā ir svarīgas arī spēles un rotaļas ar stāstu, kas ļauj bērnam darbināt iztēli. No piecu gadu vecuma var sākt apgūt sporta spēļu pamatelementus un noteikumu ievērošanu. Tikai šajā posmā ar bērniem var sākt veidot vienkāršas sacensības, jo šajā vecumā bērni sāk pieņemt atšķirības, ka kāds ir ātrāks vai lēnāks, stiprāks vai veiklāks. Organizējot sacensības, svarīgi skaidrot un parādīt, ka primārais ir kustības prieks. 

 

Sporta aktivitātes var veicināt veselīgu pašapziņu un var to sagraut

Lai sacensības un sporta spēles bērnos radītu prieku, nevis pārdzīvojumus par uzvaru vai zaudējumu, ļoti liela nozīme ir pieaugušo attieksmei, piemēram, ir jāatbalsta visi dalībnieki, uzgavilējot arī tiem, kuri distanci noskrien pēdējie. Konkurence bērnos veidojas dabiski, taču vecākiem un pedagogiem ir svarīgi to nesaasināt, stāstot, ka galvenais ir uzvarēt, bet atbalstīt arī tad, ja kaut kas neizdodas. Sporta aktivitātes var veicināt veselīgu pašapziņu un var to sagraut – viss atkarīgs no piemēra un attieksmes.

 

Reklāma
Reklāma

Uzreiz nav nepieciešams sarežģīts ekipējums

Domājot par to, kādas fiziskās aktivitātes var organizēt mājās vai pirmsskolā, svarīgi atcerēties, ka ne vienmēr vajadzīgs īpašs inventārs. Foršas un aizraujošas spēles iespējamas ar pavisam vienkāršām lietām, piemēram, avīzēm – uz tām var stāvēt, pakāpeniski samazinot laukumu un redzot, cik neatlaidīgi bērns cenšas uz tās noturēties, var skiet, izmantojot radīto vēju, lai avīze turētos pie rokas, vai krūtīm, kā arī izveidot bumbiņu, ko mest vai ķert u.tml. To visu var darīt tikai ar avīzi. Ja bērns izrāda interesi par kādu sporta veidu, nevajag uzreiz steigties un iegādāties visu ekipējumu, jo bērna intereses var mainīties. 

 

Izskrieties un izlādēt enerģiju vajag katru dienu

Lielākoties bērni uz sporta nodarbībām dodas ar prieku, taču ir apstākļi, kas to var ietekmēt, un bērns visbiežāk par tiem signalizēs pats. Svarīgi vērot un pamanīt, ja pēc sākotnējas pozitīvas pieredzes bērna garastāvoklis strauji mainās. Taču uzreiz nav pamata panikai, iespējams, sporta aktivitāšu laikā vienkārši bijis kāds strīds ar vienaudžiem vai kāds grūtāks uzdevums. Šādā situācijā ir svarīgi tieši un mierīgi jautāt, kāpēc bērns negrib doties uz sporta nodarbībām, visbiežāk bērni arī atklāti pastāstīs. Lai sports un fiziskās aktivitātes radītu prieku, svarīgi nepārforsēt ar to daudzumu un biežumu. Izskrieties un izlādēt enerģiju vajag katru dienu, bet svarīgi atcerēties, ka skaitās arī pastaiga svaigā gaisā, ne tikai sporta nodarbības to klasiskajā izpratnē.

Fizisko aktivitāšu mērķis bērnībā nav radīt čempionus, bet gan palīdzēt bērniem justies labi savā ķermenī, būt pašpārliecinātiem un priecīgiem. Ja kustības tiek piedāvātas bērnam draudzīgā, rotaļīgā veidā un bez lieka spiediena, tās kļūst par dabisku ikdienas daļu. Tieši šādā vidē bērns aug stiprs, gan fiziski, gan emocionāli, un veido pozitīvu attieksmi pret sportu visai dzīvei. 

 

Saistītie raksti