Dvīņi nevar iejusties skolā. Vai tiešām jāmeklē cita mācību iestāde?

Dvīņu mamma ir nobažījusies par to, ka abi viņas pirmklasnieki joprojām nespēj iejusties skolā. "Mammamuntetiem.lv" viņa jautā, cik ilgi ļaut bērniem just šo diskomfortu, un kad ir sarkanais signāls, kad jārīkojas?
Ļoti svarīgs ir arī skolotāju redzējums par to, kā bērniem iet.

FOTO: Shutterstock.com

Ļoti svarīgs ir arī skolotāju redzējums par to, kā bērniem iet.

Jautājums: “Mūsu dvīņi šogad sāka skolas gaitas, bet krievu skolā un nevar iejusties – gan cita vide, gan bērni, gan valoda. Viņiem nepatīk. Kurš ir tas brīdis vai kādi ir signāli, kuri jāņem vērā un tiešām jāmaina skola, lai nenodarītu bērniem pāri?”

 

Atbild: izglītības un skolu psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite, “Mammamuntetiem.lv” eksperte Sabīne Bērziņa

"Izklausās, ka šī situācija ir dubultgrūta bērniem. Ir gan jauna valoda (iespējams, jāapgūst pilnīgi no nulles punkta), gan arī jauna vide un klasesbiedri. 

Adaptācijas process jaunā skolā var būt vairāku mēnešu garumā. 

Reklāma
Reklāma

Ja vēl ir papildu faktors – kā cita valoda –, tad skaidrs, ka adaptēšanās var būt ilgāka. Lai zinātu, kad tomēr bērniem šis viss kļuvis par grūtu un nodara vairāk sliktu nekā labu, jāskatās, kas notiek laika gaitā, teiksim, pirmā mēneša laikā. Šeit ļoti noder arī skolotāju redzējums par to, kā bērniem iet. 

Jāskatās, kādā virzienā adaptēšanās notiek – vai bērniem ar laiku kaut kas sāk sanākt, piemēram, ir kāds viens klasesbiedrs, ar kuru patīk draudzēties, vai ir kāds mācību priekšmets, kur kaut kas jau pamazām sāk izdoties. Tas liecina, ka bērns sāk palēnām pielāgoties un ir vērojama akadēmiska izdošanās. 
Ja adaptēšanās norit uz otru pusi un bērni kļūst emocionālāki, sākas somatiskas (ķermeņa) saslimšanas, piemēram, vēdersāpes, galvassāpes, izteikta nevēlēšanās iet uz skolu un kopumā vecākam ir sajūta, ka bērnam uzvedība un emocionālā veselība aizvien pasliktinās, jāmeklē šīs sliktās pašsajūtas iemesls. Iespējams, skolēnam ir pārāk grūti akadēmiski un nepieciešama  palīdzība vai ir grūti iejusties sociālajā vidē valodas barjeras dēļ. Atkarībā no cēloņa vecāks var meklēt risinājumus. Piemēram, var mēģināt papildus palīdzēt apgūt valodu, lai redzētu, vai tas atrisina problēmas. Ja bērnu uzvedība, emocionālās grūtības kļūst aizvien lielākas, tad vajadzētu arī apsvērt pāriešanu uz citu skolu vai varbūt mazāku valodas slodzi, iespējams, divvalodīgo skolu sistēmu. Un vienmēr varam mēģināt pajautāt bērniem, kā viņi paši gribētu risināt šo situāciju.