Ko saglabāt no attālinātajām mācībām nākotnē? Skolu direktoru idejas

Ne visus pedagogus pārsteidza pagājušajā gadā pēkšņā pāriešana uz attālināto mācību formātu. Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas kolektīvs attālinātajām mācībām bija gatavs jau vairāk nekā 10 gadus pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās valstī, jo jau tik sen skola izmanto modernu pieeju mācībām un – kas ir ļoti būtiski – atbilstošu tehnisko nodrošinājumu. Savukārt Cēsu Jaunās skolas direktors vēl pirms pandēmijas sākuma attālināti vadīja mācību stundas skolēniem Ikšķilē, pats sēdēdams Cēsīs.

FOTO: Publicitātes foto

R. Alijevs ir pārliecināts – mācības var notikt teju jebkur un turpmāk ir jāatkāpjas no principa, ka mācības notiek tikai klasē.

Spēcīgs nodrošinājums informācijas tehnoloģiju jomā un radoša pieeja mācību procesam – divas būtiskas iestrādes, kas Rīgas Valsts klasiskajai ģimnāzijai jau ir bijušas pirms attālināto mācību ieviešanas un kas ir palīdzējušas skolai veiksmīgi pāriet uz mācībām attālināti. “Viens no skolas uzsvariem jau ilgāku laiku ir bijis vērsts uz skolēnu radošuma attīstīšanu, taču radoša personība rodas vietā, kur ir izvēle un brīvība, vienlaikus arī prasot atbildību no bērna,” teic Romāns Alijevs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors.


Par to, kā skolai ir izdevies bez lieliem satricinājumiem pāriet uz attālināto mācību procesu un veiksmīgi to īstenot, stāsta R. Alijevs. Savukārt Cēsu Jaunās skolas direktors Ivo Rode dalās ar neierastām idejām par to, kas no attālinātajām mācībām būtu ņemams līdzi turpmāk nākotnē, kad mācības atkal tiks virzītas ierastajā klātienes procesā.

 

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas veiksmes atslēga – e-vides iestrādes jau 10 gadu garumā 

“Jau no pirmās attālināto mācību dienas mēs vienojāmies, ka veidosim vienotu e-vidi, kurā ikviens skolēns var aktīvi mācīties un piedalīties stundās attālināti, it kā esot klātienē,” stāsta R. Alijevs. Viņš uzsver, ka, arī pārejot uz attālinātajām mācībām, tika saglabātas mācību nodarbības formas, atgriezeniskās saites sniegšana skolēniem, tajā skaitā darbs grupās. Tā kā Rīgas Valsts klasiskajai ģimnāzijai jau vairāk nekā 10 gadus ir bijušas iestrādes un pieredze strādāt un darboties vietnē “Moodle.com”, pāreja uz attālinātajām mācībām nebija tik liels trieciens. Skolotājiem jau bija pieredze, kā veidot mācību materiālus un ievietot tos šajā vietnē. Tiešsaistes stundām tiek izmantota “MS Teams” platforma, bet kā mācību resursu krātuves pamats tiek lietota pielāgota un adaptēta “Moodle” platforma, kas ir nodrošināta visiem skolēniem no 5. klases. Šajā vietnē tiek ievietoti mācību materiāli, veidoti uzdevumi un darba lapas, ievietoti skolotāju sagatavotie materiāli eksperimentiem un laboratorijas darbiem. Izmantojot šos resursus, skolēns var mācīties individuāli un attīstīt pašvadītas mācīšanās prasmes, kā arī uzdot jautājumus skolotājam, saņemt atgriezenisko saiti. Mācību materiāli ir pieejami jebkurā laikā. Būtiski, ka šī sistēma ir arī viegli savietojama ar citiem resursiem, kas tiek izmantoti izglītības procesā.

 

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas jaunais korpuss

 

Pielāgota vide sākumskolēniem

Īpaši tika domāts par sākumskolas skolēniem, kam nebija tik plašas pieredzes darbam e-vidē. Mazajiem skolēniem bija nepieciešama vide, kas būtu īpaši atbilstoša viņu vecumam un prasmēm. Sākumskolēniem tika pielāgota platforma “Discord”, kas ir bērniem zināma spēļu platforma. Tas ir vienkāršs un skaidrs rīks, kurā ir ierīkota virtuālā telpa, kur bērns atrodas kopā ar saviem klasesbiedriem un skolotājiem. Vidē ir digitālais ekrāns, informatīvā lente, kur bērns var uzdot jautājumus, atbildēt skolotājam un pieslēgt audio vizuālos sakarus.

 

Moderni mācību resursi un skolēna atbildība par paveikto

Reklāma
Reklāma

Attālinātās mācības ir nesušas daudz ko tādu, ko vērts turpināt arī tālāk, ir pārliecināts R. Alijevs. Ne tikai turpināt izmantot tehnoloģijas, bet skatīties plašāk un izkāpt no rāmjiem, kad mācības notiek tikai klasē, vai ka visiem skolēniem ir jāapmeklē visas mācību stundas. Direktors uzskaita virkni lietu, kas jāsaglabā arī turpmāk:

  1. Digitālie rīki – turpināt tos izmantot gan skolēniem, gan skolotājiem, attīstot digitālās prasmes klātienes mācībās. Tas var palīdzēt skolēniem iziet ārpus tradicionālajiem mācīšanās rāmjiem.
  2. Mācības var notikt jebkur – ir jāatkāpjas no principa, ka mācības notiek tikai klasē. Mazākie bērni var veikt uzdevumus patstāvīgi, un noteikti nav katru dienu jāmēro ceļš uz skolu. Paplašināt redzesloku un kā mācību vietas vairāk izmantot bibliotēkas, atsevišķas telpas, kur skolēni grupās strādā pie projektiem vai pētījumiem.
  3. Individuāla pieeja mācību procesam. Ne visi skolēni ir vienādi, bērniem ir dažādi zināšanu līmeņi, tāpēc visiem nevar būt vienāda mācību stunda. Ir jādod iespēja katram attīstīties un arī izvēlēties, uz ko fokusēties un kā mācīties. Individuāla pieeja palīdz jebkuram skolēnam īstenot savu potenciālu un radošumu.
  4. Pašvadīta mācīšanās. Veicināt skolēnu interesi un motivāciju patstāvīgi radīt lietas, veikt pētījumus. Tas ietver arī sava vai savas grupas darba izvērtējumu, analīzi – kas izdevās labi, bet kas sagādāja grūtības.
  5. Atbildības uzņemšanās par paveikto. Gan pašvadīta mācīšanās, gan brīvāka pieeja stundu organizēšanā un atkāpšanās no principa, ka visi mācās tikai klasē, bērnos veicina atbildību gan par savām izvēlēm, gan paveikto. Tieši atbildības uzņemšanās par savu veikumu skolēnam ir būtiska mācību sastāvdaļa, motivē bērnu un palīdz saskatīt to, kā viņa izvēles un rīcība ietekmē mācību procesu.

 

Pedagogu resursu sadale un mācību stundu satura bagātināšana

Ja klātienes mācību dzīve tiks atgūta, uz tām ir jāpārnes labākais, kas radies attālināto mācību laikā, ir pārliecināts I. Rode. Un uzsver, ka visērtāk šīs nu jau ierastās lietas būs pārnest uz lielāko klašu skolēnu mācību darbu – jo mazāks bērns, jo vairāk piemērots viņam ir klātienes mācību process. Taču noteikti ir lietas, kuras, atgriežoties klātienes mācībās, ir jāturpina praktizēt.

Ivo Rodem pieredze attālināto stundu vadīšanā radās vēl pirms pandēmijas

 

  1. Pedagogu trūkuma risinājums. Daudzās skolās ir vērojams pedagogu trūkums, taču ar attālinātajām mācībām pedagogi var kļūt pieejamāki skolām, kur skolotāju trūkst. Motivētākie skolotāji var vadīt stundas un mācīt savu priekšmetu citu skolu skolēniem, kur konkrētais pedagogs nav pieejams. Tas, iespējams, prasa vairāk laika – bērniem ar skolotāju būtu nepieciešams satikties un iepazīties, izveidot attiecības, bet turpmāko mācību procesu jau būtu iespējams vadīt attālināti ar retākām tikšanās reizēm. Ja mācības skolēniem notiek klātienē, bet skolotājs pieslēdzas attālināti, skolai jānodrošina skolēniem ierīces. Kā stāsta I. Rode, savā praksē viņš ir bijis skolotājs, kurš māca attālināti citas skolas skolēnus, atrodoties Cēsīs, kamēr skolēni sēž klasē Ikšķilē.
  2. Tiek atrisināts nenotikušo stundu jautājums. Jāsaglabā situācija, ka vairs nav gadījumu, kad kādas stundas nenotiek, tiek pārceltas vai kuru laikā skolēniem ir jāpilda darba lapas. Tagad, kad ir apgūta prasme strādāt attālināti, ir iespējams sagatavot mācību saturu atbilstošā kvalitātē un apjomā, nodrošinot bērniem mācību stundu, pat ja skolotājs konkrētajā brīdī nav fiziski pieejams. Labāk, lai šo stundu noorganizē skolotājs, kurš ir jomas speciālists, nevis aizvietotājs, kurš konkrēto priekšmetu nepārzina.
  3. Dalīties ar aktuālajām nodarbībām. Laba doma ir ieinteresēto pedagogu radīts kvalitatīvs mācību saturs, kas būtu pieejams skolām, kas nevar nodrošināt kādu tēmu apguvi. Piemēram, šobrīd mācību saturā ir iekļauts priekšmets “Drāma”, bet iespējams, ka ir skolas, kurām ir problemātiski to nodrošināt. Tāpēc laba prakse būtu vietās, kur ir kādas tēmas iztrūkums, to piepildīt ar resursu no skolas, kas ir spēcīga šajā jautājumā.
  4. Radošāki mājasdarbi, paplašinātas robežas tradicionālajai 40 minūšu nodarbībai. Attālinātais mācību process ieskicē lielisku izdevību raudzīties plašāk un atrauties no tradicionālajām 40 minūšu mācību stundām klases solā. Lai gūtu izpratni par kādu tēmu, mūsdienās lielisks resurss ir dažādas filmas, ziņu sižeti, TV raidījumi, mūzikas ieraksti, publikācijas presē. Taču, lai šos resursus integrētu mācību procesā, ar 40 minūšu nodarbību nepietiek, lai noskatītos 2 stundas garu pārraidi, kā arī tā ir pārāk gara, lai to uzdotu kā mājasdarbu. Tāpēc lielisks variants ir uzdot iepazīties ar resursu noteiktā laika sprīdī, bet stundu skolēniem atstāt kā brīvu. Pēc tam nākamajā mācību stundā skolēni ierodas jau ar konkrētu zināšanu bāzi, ar kuru var turpināt strādāt.
  5. Attālinātās mācību stundas ar viesskolotājiem. Lielisks papildinājums mācību stundām ir kāds no malas piesaistīts eksperts vai populārs cilvēks, taču šīs idejas īstenošana klātienē prasa daudz laika. Attālināti sazināties ar kādu politiķi, populāru mūziķi vai uzņēmēju ir daudz vieglāk, un to ir vērts izmantot arī turpmāk.

 

Cēsu Jaunā skola