Neslavē rezultātu! Kā bērnam pareizi izteikt pozitīvu novērtējumu

Cilvēkiem kopumā piemīt tendence ātrāk pamanīt un ilgāk atcerēties negatīvas lietas, pieķerties negatīvām pieredzēm un pozitīvās novērtēt kā nenozīmīgas. Tas notiek tāpēc, ka negatīvo pieredžu, draudu pamanīšana daudz vairāk palīdz mums izdzīvot.

FOTO: Shutterstock.com

Bet tieši tāpēc, ka atmiņā biežāk paliks negatīvie novērtējumi, ir tik ļoti svarīgi pietiekami bieži un pareizi bērnam dot pozitīvu atpakaļsaiti. Tas ir veids, kā bērnam un pusaudzim veidojas pašapziņa un priekšstats par sevi. 

 

Reklāma
Reklāma

Izglītības un skolu psiholoģe Sabīne Bērziņa norāda, ka negatīvus apzīmējumus labāk neizmantot, un tā vietā, lai teiktu, ka bērns ir sliņķis pēc savas būtības, vajadzētu vienkārši konstatēt faktu – viņš nav nomazgājis traukus. 

Bet – kāpēc nevajadzētu teikt labvēlīgus apzīmējumus? Piemēram, cik labi bērnam sanācis kāds zīmējums, kontroldarbs, sporta uzdevums, cik viņš ir talantīgs, gudrs, skaists utt. Jo pastāv risks, ka bērns var sākt vairāk fokusēties uz pašu rezultātu, nevis izbaudīt procesu. Viņš var iestrēgt uz to, kas ir jāsasniedz, lai saņemtu atzinību. Angļu valodā to definē kā “iestrēdzis domāšanas veids” pretstatā “uz izaugsmi vērsts domāšanas veids”. Piemēram, skolēns ir saņēmis labu vērtējumu un vecāki paslavē bērnu, sakot, ka viņš nu gan ir gudrs. Jebkuram patīk, ka viņš tiek paslavēts, taču, lai šis bērns panāktu tālāku atzinību, viņam ir jāsasniedz konkrēts rezultāts, un bērns iestrēgst uz sniegumu. Viņš sāk baidīties kļūdīties, sāk domāt, kā dabūt šo labo vērtējumu, varbūt kaut kā nošpikot, nevis censties izprast vielu. Gan jau arī pašiem ir zināmas situācijas, kad konkrētais uzdevums pilnībā neinteresē, taču esam gatavi to darīt, lai saņemtu atzinību.
 

Ja bērns saņem labu vērtējumu, protams, ir vērts paslavēt, atzīmējot viņa uzvedību, piemēram, sakot – “izskatās, ka šo vielu tu labi izproti, esi labi sagatavojies; izskatās, ka šī viela tev šķiet interesanta, redzu, ka tev sagādā prieku mācīties”.