Pusaudzis un viedierīču atkarība: pazīmes un rīcība
Pusaudžu vecumposms ir izaicinājums arī vecākiem, kuriem mēdz būt grūti izsekot savas atvases gaitām internetā un kontrolēt laiku, kas atvēlēts viedierīcēm. Par to, kā rīkoties, ja šķiet, ka jaunietis viedierīcēs pavada pārāk daudz laika, skaidro Jānis Lapa, klīniskais psihologs (Pusaudžu resursu centrs).

FOTO: Shutterstock.com
Viens no trim interneta lietotājiem pasaulē ir bērns, turklāt
mūsdienās bērni internetu sāk izmantot aizvien jaunākā vecumā [1].
Lielākā daļa vecāku Eiropā uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ļauj
bērniem apgūt vairāk, taču tikai viens no trim vecākiem lieto
kontroles instrumentus un ierobežo ierīcēs pavadīto
laiku.
Par to, ko var nodarīt ilgstoša digitālo tehnoloģiju lietošana,
pētnieki ir runājuši daudz, taču nonākuši pie secinājuma, ka
svarīgāk ir nevis tas, cik laika bērns pavada tīmeklī, bet gan tas,
ko viņš tur dara. [2] Lai interneta tehnoloģijas izmantotu
mērķtiecīgāk un prasmīgāk, labāk sagatavotos dzīvei digitālajā
vidē, Eiropas Savienībā ar dažādiem regulējumiem un iniciatīvām,
piemēram, ES programmēšanas nedēļu, veicina bērnu, viņu vecāku un
skolotāju digitālo kompetenci. Tāpat būtisks ir arī uzdevums
nodrošināt, lai jaunieši tiešsaistes vidē netiktu pakļauti
seksuālai vai emocionālai vardarbībai, jo internets paver jaunas
mācīšanās, saziņas, izklaides un radošuma iespējas, taču vienlaikus
rada riskus pašiem neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem
[3].Tāpēc vecākiem būtu svarīgi iemācīties saskatīt riskus un
saprast, kā rīkoties.
Par problemātisku viedierīču lietošanu var runāt gadījumos, kad tā sāk traucēt pusaudža vai viņa ģimenes ikdienai
Ierīcē pavadītais laiks nav objektīvs
kritērijs
Arī psihologs Jānis Lapa norāda, ka tīmeklī pavadītajam laikam nav
izšķirošas nozīmes. Viņš skaidro: lai arī vecākiem bieži vien var
šķist, ka galvenais rādītājs un pazīme bērnu un pusaudžu viedierīču
atkarībai varētu būt laiks, kas pavadīts ierīcē, laiks kā rādītājs
atkarībai nav tik būtisks. “Vecākiem pamatā nevajadzētu skatīties
tikai uz laiku, ko pusaudzis pavada ierīcē vai internetā. Pētījumi
rāda, ka nav tiešas saiknes starp laiku, ko jaunietis pavada
viedierīcēs, un grūtībām, ar ko saskaras jaunietis. Ir jaunieši,
kas reizēm pavada pat četras, piecas un vairāk stundas ierīcēs un
perfekti funkcionē – viņiem nav ne depresijas, ne trauksmes, viņi
pietiekami labi tiek galā ar citām savām aktivitātēm. No atkarības
vai psihiskās veselības viedokļa nav lielas atšķirības, vai
jaunietis ierīcē pavada vienu vai četras stundas. Un tie, kas
pavada četras stundas ierīcē, tāpēc uzreiz nav slimāki vai
atkarīgi,” stāsta speciālists.
Vai tā uzreiz ir atkarība
Diskutējams ir jautājums, vai, runājot par interneta lietošanu
jauniešiem, vispār var piemērot vārdu “atkarība”. Asociācijas
vārdam “atkarība” bieži vien ir ar alkohola, narkotisko vielu
lietošanu, smēķēšanu, azartspēlēm. Profesionāļu vidū ir dažādi
skatījumi attiecībā uz to, vai interneta lietošanai varētu piemērot
vārdu “atkarība”. Kā norāda J. Lapa, ir speciālisti, kas atbalsta
atkarības vārda lietošanu, bet ir tādi, kas to neatbalsta. Arī
slimību klasifikatorā nepastāv tāda slimība kā interneta atkarība.
Ir iekļauta atkarība no interneta vai video spēlēm, kas ir tikai
viena neliela daļa no interneta pieredzes.
Ir jaunieši, kas reizēm pavada pat četras, piecas un vairāk stundas ierīcēs un perfekti funkcionē – viņiem nav ne depresijas, ne trauksmes, viņi pietiekami labi tiek galā ar citām savām aktivitātēm
“Manuprāt, diagnozes – atkarība – lietošana, runājot par jaunieti
vai pusaudzi, kas pastiprināti lieto internetu un ierīces, veicina
stigmu. Ja jaunietim tiek uzlikts “zīmogs” – atkarīgais, tam klāt
nāk spēcīgs negatīvais fons. Lielā mērā tas jaunieti ieliek tajā
kompānijā, ar ko tiek saprasts jēdziens “atkarīgais”, – pie
alkoholiķiem vai narkomāniem. Taču tas ir viens no riska faktoriem,
un to mēs noteikti nevēlamies. Ja pusaudzis pats jau kopš agrām
dienām sevi uzskatīs par atkarīgo, tas var palielināt iespēju, ka
viņš pieņem šo identitāti un vēlāk var pieņemt citas atkarības
formas. Jaunietis var domāt – ja jau esmu atkarīgais, es varu
lietot vielas vai alkoholu. Man labāk patīk izmantot jēdzienu
“problemātiska interneta vai viedierīču lietošana”.”
Pazīmes, kas liecina – interneta lietošana ir
problēma
Par problemātisku viedierīču lietošanu var runāt gadījumos, kad tā
sāk traucēt pusaudža vai viņa ģimenes ikdienai. “Jau minēju, ka ir
jaunieši, kas internetu lieto ilgu laiku, bet tāpēc viņu dzīve
necieš – paralēli viņi izpilda mājas darbus, apmeklē pulciņus un
spēj socializēties. Bet, ja interneta lietošana sāk ietekmēt
pusaudža emocijas, traucēt komunikāciju ar apkārtējiem vai
pusaudzim funkcionēt, tad var uzskatīt, ka tā ir problēma.
Piemēram, ja ierīču lietošana traucē miegu naktī, skolas
apmeklējumu, mājas darbu izpildi, pulciņiem, sporta nodarbības vai
ikdienas komunikāciju ar vecākiem un vienaudžiem. Ja ierīču
izmantošana sāk ietekmēt šos faktorus, var uzskatīt, ka to
lietošana ir problemātiska. Īpaši miegs ir viena no tām lietām, kas
strauji iespaido citas dzīves sfēras, – ja nakts miegs ir traucēts,
tad drīz, visticamāk, būs arī slikts noskaņojums, tas veicina
depresivitāti, palielina trauksmi un var novest pie sekmju
pasliktināšanās, pie grūtībām attiecībās. Slikts miegs ir drošs
ceļš uz visdažādākām problēmām,” iespējamo scenāriju ieskicē
speciālists. J. Lapa gan norāda, ka bieži vecāki to, ka ierīču
lietošana ir problēma, pamana diezgan vēlu.
Jāskatās dziļāk
Ja pusaudzis daudz lieto ierīces, tam noteikti ir jāpievērš
uzmanība. J. Lapa stāsta: “Ir jāskatās uz iemesliem, kādēļ ierīces
tiek izmantotas. Ir daži brīdinājumi jeb sarkanie karogi, kam
jāpievērš uzmanība, bet tos ne vienmēr ir viegli atpazīt. Viens no
brīdinājumiem ir, ja ierīces tiek lietotas, lai neitralizētu vai
apslāpētu negatīvās emocijas – trauksmi, izmisumu, vientulību vai
citas izjūtas. Ja ierīces tiek izmantotas, lai mazinātu spēcīgas
negatīvās emocijas, var uzskatīt, ka to lietošana ir
problemātiska.” Tāpēc vecākiem ir jāseko līdzi sava pusaudža
izjūtām, un, no vienas puses, ir labi, ka vecāki pamana, ka
pusaudzis pēkšņi vai nemanot ir sācis pastiprināti aizrauties ar
ierīcēm. Tas nereti kalpo kā iemesls, lai izpētītu, kas ar pusaudzi
emociju līmenī notiek dziļāk.
Ja ierīces tiek izmantotas, lai mazinātu spēcīgas negatīvās emocijas, var uzskatīt, ka to lietošana ir problemātiska
“Parasti primārā problēma nav tā, ka bērns pēkšņi sāk sēdēt pie
datora desmit stundas dienā. Parasti tie ir kādi ārējie apstākļi,
kas veicina pusaudzī kādas problemātiskas emocijas, un viņš mēģina
ar tām tikt galā, esot pie datora, un dators ir vienkārši kaut kas,
ko vecāki uzreiz var pamanīt,” norāda speciālists. Garīgajā
veselībā reti kad problēmas ir izolētas, un tie ir ārkārtīgi reti
gadījumi, kad pacients atnāk uz konsultāciju ar tīru interneta
atkarību.
“Kad mēs ar ģimeni sākam runāt un domāt par to, kas notiek pusaudža
dzīvē, visbiežāk līdz ar jau minēto interneta lietošanu atklājas
arī citas problēmas – mobings skolā, nesaskaņas ar draugiem, kāds
zaudējums, sēras, neveiksmīgas attiecības, vecāku šķiršanās.
Respektīvi – ir kaut kas pamatīgs, kas bērnu ir mudinājis mainīt
savus interneta lietošanas paradumus,” stāsta speciālists.
Kad internets aizrauj
Tomēr gadās, ka interneta izmantošana ir gluži kā aizraušanās un
patīkama nodarbošanās. J. Lapa norāda, ka arī pieaugušie taču bieži
aizraujas un ir iespējams, ka jaunieši un pusaudži ar interneta
lietošanu ne vienmēr slēpj kādas dziļākas problēmas, viņiem tā
vienkārši šķiet interesanta nodarbe. Atšķirība ir tā, ka pusaudžiem
ir līdz galam nenobriedusi smadzeņu pieres daiva, kas neļauj tik
labi sevi regulēt un piespiest darīt to, ko vajadzētu, un nedarīt
to, ko nevajadzētu. Līdz ar to tas noved pie tā, ka jebkurā
gadījumā pusaudžiem ir nepieciešami skaidri zināmi noteikumi
interneta un ierīču lietošanai un vecāku uzraudzība un vadība, bet
ne strikta kontrole.
“Ir atšķirība, kā interneta izmantošanā ierobežot un vadīt mazus
bērnus un kā to darīt ar pusaudžiem. Reizēm vecāki tehnoloģiju
lietošanā ir nezinošāki par pusaudžiem, tomēr arī pusaudžiem ir
vajadzīgi noteikumi un robežas, kaut arī ārēji varētu šķist, ka tas
nav nepieciešams,” atgādina J. Lapa.
Ja interneta lietošana tiek atzīta kā problēma, to noteikti nevajadzētu ignorēt
Robežas ir vajadzīgas – arī pusaudžiem
“Lai cik dīvaini tas izklausītos, pusaudžiem ir vajadzīgi
noteikumi, lai viņi tos laiku pa laikam varētu pārkāpt. Protams,
kad bērns ir mazs, vecāki daudz vairāk seko līdzi tam, ko viņš dara
ierīcē un cik ilgu laiku. Bērnam pieaugot, robežas un noteikumi arī
mainās, bet kaut kādi noteikumi ir jāsaglabā nemainīgi arī pusaudžu
vecumā. Vecākiem jāņem vērā, ka robežu pārkāpšana šajā vecuma posmā
bērniem rada drošības sajūtu. Diemžēl mēs nevaram visiem vecākiem
iedot vienu recepti, kas derēs visiem pusaudžiem, minot noteiktus
interneta lietošanas laikus, spēles un aplikāciju sarakstu, kas šim
vecuma posmam būtu piemērotas. Katram savā ģimenē ir jājūt, kas ir
pieņemams un kā to īstenot, kā vadīt pusaudzi. Tas, ka pusaudzim ir
noteiktas robežas un noteikumi, palielina iespēju, ka viņš to visu
lielākoties ievēros, lai arī reizi pa reizei mēģinās pārkāpt,”
stāsta psihologs. Viņš arī atgādina – ja robežas dažādos dzīves
jautājumos jau no maza bērna vecuma būs noliktas un savstarpējās
vecāku un pusaudža attiecības būs pietiekami sirsnīgas, vecāki var
sagaidīt, ka bērnam saglabāsies vēlme būt labam un ievērot robežas
arī pusaudža vecumā, protams, reizi pa reizei tās pārbaudot.
Parūpēties par vidi, kurā bērns atrodas
Būtu labi, ja vecāki jau laikus apzinātos, ka, sasniedzot pusaudža
gadus, jaunietim svarīgs būs vienaudžu viedoklis. Tāpēc ir vērts
jau laikus apdomāt, kas būs tā vide, kurā uzturēsies bērns. “Sporta
pulciņi, interešu izglītība, aktīvas nodarbes vienaudžu vidū – tas
viss bērnam un topošajam pusaudzim nāk par labu. Esmu novērojis, ka
apzinīgi vecāki tiešām mēģina darīt visu, lai bērni pēc iespējas
nonāktu labākā vidē. Bērnam ir jābūt pozitīvām aktivitātēm, kur
viņam ir iespēja veidot draudzību. Diemžēl, ja pusaudzis jau ir
nonācis vidē ar nosacīti sliktu ietekmi, to mainīt būs grūtāk,
tāpēc labāk par to padomāt laikus.”
Tomēr reizēm vecākiem, kas vēlas par visu parūpēties un izdarīt
visu vislabāk, vajadzētu nedaudz atslābt un izvērtēt, vai tiešām
interneta lietošana negatīvi ietekmē pusaudža dzīvi. Ja vien
interneta izmantošana nav radījusi citas problēmas, jautājumā par
ierīču lietošanu varētu arī nedaudz atslābt, ierosina
psihologs.
Kā rīkoties, ja problēmas ir
Ja interneta lietošana tiek atzīta kā problēma, to noteikti
nevajadzētu ignorēt. Pētījumi rāda, ka arī paši pusaudži interneta
lietošanu redz kā problēmu. Ja jaunietis ir ieinteresēts savā
attīstībā un noteiktu mērķu sasniegšanā, viņš apzinās, ka ierīces
un internets viņam var traucēt to īstenot.
Kā rīkoties vecākiem, ja ir saskatāma kāda problēma:
- jāpārskata pusaudža dzīve – kas varētu būt iemesls, kāpēc bērns ir tik ļoti aizrāvies ar ierīcēm. Vai ir problēmas skolā, ar draugiem, ģimenē, ir bijis kāds zaudējums vai sēras? Apzināties šīs lietas un strādāt ar tām;
- ja bērnam ir iztrūcis izglītošanas posms, noteikti ir vērts atgādināt par drošības un veselības aspektiem, kas skar interneta lietošanu;
- jānosaka robežas un noteikumi attiecībā uz interneta lietošanu – tas pusaudzim liks justies drošāk;
- vecākiem jāpārskata pašiem savi brīvā laika pavadīšanas un interneta lietošanas paradumi. Šeit arī būtu vērtīgi vecākiem pašiem sev izvirzīt kādus interneta izmantošanas noteikumus un tos ievērot;
- jāraugās, vai pusaudža dzīve ir piepildīta – vai pusaudzis komunicē ar vienaudžiem, vai ir kāda ārpusskolas nodarbe;
- jāļauj pusaudzim uzkrājušās emocijas izreaģēt – meitenēm bieži vien tā ir runāšana, kas palīdz, bet zēniem – sports. Protams, var būt arī otrādi, bet sports ir ļoti efektīvs veids, kā atbrīvot spriedzi;
- jāizvērtē vide, kādā pusaudzis ikdienā atrodas, – vai tā ir motivējoša vai drīzāk bremzējoša un slikti ietekmējoša;
- jāapsver, cik pamatoti ir noteiktie aizliegumi, piemēram, aizliegums lietot kādas aplikācijas vai konkrētas spēles, un laika ierobežojumi. Pusaudžiem īpaši svarīga ir piederības izjūta. Ja visi draugi, piemēram, lieto “Tik Tok”, vecāku aizliegums izmantot šo vietni bērnā var radīt vientulības vai atstumtības izjūtu. Būtu labi, ka noteikumi bērnam būtu līdzīgi kā pārējiem bērniem, ar kuriem pusaudzis komunicē.
- jāmēģina saglabāt vai no jauna nodibināt uzticības pilnas attiecības ar savu pusaudzi, lai bērnam ir pārliecība, ka viņš jebkurā situācijā var vērsties pēc palīdzības vai padoma pie vecākiem;
- ja situācija nav risināma iekšējā vidē, jāvēršas pēc padoma vai palīdzības Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (bezmaksas uzticības tālrunis 116111), Pusaudžu resursu centrā, krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” vai pie kāda, kam uzticas;
- kļūsti #DigiSafe! Atver www.digisafe.lv spēli mobilajā tālrunī un pārbaudi savas zināšanas par drošību un tiesībām internetā. Izaicini arī savus draugus un parūpējies par viņu zināšanām!
Rakstu sēriju finansē Eiropas Savienības māja.
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) var saņemt
pieredzējušu speciālistu konsultācijas, kā labāk izmantot ES
sniegtās iespējas, un piedalīties dažādos pasākumos – diskusijās
par Latvijai un Eiropas Savienībai svarīgiem notikumiem,
informatīvajos semināros, radošajās darbnīcās, kino vakaros –, kā
arī apmeklēt izstādes, kultūras pasākumus un iepazīties ar Eiropas
valstu tradīcijām un vēsturi. Uzzini vairāk: www.esmaja.lv.
Rakstā izmantotās atsauces:
1. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/better-internet-kids
2. https://www.digigen.eu/wp-content/uploads/2020/06/Childrens-ICT-use-and-its-impact-on-family-life-literature-review-DigiGen-working-paper-series-No.-1.pdf
3. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/better-internet-kids