Skola2030: Kas un kā mainīsies izglītības procesā

Jau šī gada 1. septembra visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks ieviests jaunais izglītības saturs. Par to, kas līdz ar jauno mācību saturu praktiski mainīsies skolēnu dzīvē, skaidro Solvita Lazdiņa, Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”) vecākā eksperte, Rīgas Pilsētas sākumskolas direktore.

Skolas uzdevums būs ne tikai dot bērnam zināšanas, bet arī izpratni un iemaņas šīs zināšanas lietot reālās situācijās.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Skolas uzdevums būs ne tikai dot bērnam zināšanas, bet arī izpratni un iemaņas šīs zināšanas lietot reālās situācijās.

Vispirms pēc jaunā mācību satura mācīsies 1., 4., 7. un 10. klašu skolēni. Plānots, ka visu klašu skolēni pēc jaunās metodes izglītosies no 2022. gada septembra, bet jaunie valsts pārbaudes darbi (eksāmeni) 9. un 12. klasēm būs 2022./ 2023. mācību gada pavasarī.

 


Kāpēc vajadzīgs jaunais mācību saturs?

Laiki mainās, un skola vairs nevar būt tikai konstantu zināšanu avots. Ir skaidrs, ka nākotnē mainīsies profesijas – nāks klāt citas un izzudīs esošās. Līdz ar to, lai bērni spētu veiksmīgi dzīvot mūsdienu mainīgajā vidē, ir nepieciešamas gan mūsdienām atbilstošas zināšanas, gan prasmes tās lietot jeb kompetences, gan arī spēja arvien apgūt ko jaunu jeb turpināt mācīties. Jaunā izglītības projekta mērķis ir šīs zināšanas un prasmes bērniem iemācīt. Tāpēc turpmāk skolas uzdevums būs ne tikai dot bērnam zināšanas, bet arī izpratni un iemaņas šīs zināšanas lietot reālās situācijās. Turklāt bez pamatprasmēm mācību jomās skolēni apgūs arī vispārīgo prasmju kopumu jeb tā dēvētās caurviju prasmes – prasmes, kas gan palīdz efektīvi mācīties, gan noder dzīvē dažādās situācijās un ir ļoti gaidītas darba tirgū. Tāpat kā zināšanas, bērni šīs prasmes apgūs pakāpeniski. Turklāt tikpat svarīgas kā zināšanas un prasmes būs trešā mācību satura kompetence – vērtības un vērtībās balstīti ieradumi.

 

 

Prasmes, ko bērni apgūs līdz ar jauno mācību saturu, sasaucas ar tām īpašībām, ko darba devēji augstu vērtē savos darbiniekos.



Prasmes, kuras augstu vērtē darba devēji

Jaunais mācību saturs ir papildināts ar vispārīgām prasmēm jeb caurviju prasmēm, un tas nozīmē, ka tās vīsies cauri pilnīgi visiem mācību priekšmetiem. Ja līdz šim mācību procesā koncentrēšanās bijusi uz zināšanu apguvi, nepievēršot lielu vērību, piemēram, jautājumiem – kā bērns tiek galā ar grūtībām, kā viņš nonāk līdz risinājumam, katra bērna stipro un vājo pušu apzināšanās –, tad jaunajā mācību saturā tie ir iekļauti. Tas nozīmē, ka arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, kā bērns skolā jūtas, veicinot viņā piederības izjūtu un prieku par saviem sasniegumiem, vēlmi un motivāciju sasniegt vairāk.


Prasmes, ko bērni apgūs līdz ar jauno mācību saturu, sasaucas ar tām īpašībām, ko darba devēji augstu vērtē savos darbiniekos:

    • kritiskā domāšana un problēmu risināšana;

    • jaunrade un uzņēmējspēja;

    • pašvadīta mācīšanās;

    • sadarbība;

    • pilsoniskā līdzdalība;

    • digitālās prasmes.

 


Kā prasmes tiks mācītas?
PIEMĒRS

Galvenā mācību procesa atšķirība, ka turpmāk uzsvars nebūs tikai uz uzdevuma izpildīšanu, bet arī uz izpratni par to, kāpēc kaut kas ir jāmācās, kā arī uz pašu mācību procesu, kurā bērni var pagūt dažādas prasmes – ierosināt, domāt, plānot darbus, sadarboties un izvērtēt savu veikumu. 
 

Piemēram, 4. klases matemātikā, mācoties izprast ātruma jēdzienu, to var apvienot ar sporta stundu. Bērni strādā mazās grupās, lai izmērītu laiku, kurā kāds no grupas soļojot, lienot vai skrienot veic 10, 20, 50 metrus garus ceļus. Dažādi pievārētie metri un laiks, kurā tie veikti, tiek pierakstīti, lai vēlāk klasē darbotos ar iegūtajiem skaitļiem, aprēķinātu ātrumu un veidotu iegūtos rādītājus raksturojošas diagrammas. Matemātikas stundu nobeigumā skolēni izvērtē, vai saprot, kas ir ātrums un kā to var aprēķināt, savukārt sporta stundas nobeigumā pārrunā sadarbības procesu – kā bērni grupā vienojās par pienākumu sadali, kas sagādāja gandarījumu, vai kādai grupai radās grūtības un kā tās pārvarēja. 
 

No šādas uzdevumu veikšanas, kas prasa aktīvu bērnu iesaistīšanos, daudz biežāk skolēniem rodas prieks, gandarījums un lepnums par sevi, kas ir veiksmīgas mācīšanās pamatā. Skolotāja uzdevumus ir dot noteiktus kritērijus uzdevuma veikšanai, atbalstīt bērnus un mudināt pašus nonākt pie risinājuma. Gandarījums, prieks un lepnums, kas rodas, pašiem tiekot galā ar uzdevumu, ir pamats tam, ka mācības bērnus interesēs.

Jānorāda, ka priekšmetu sapludināšana, kas nereti tiek saprasts jaunā mācību satura kontekstā, nav pašmērķis, taču, ja stundu tematika pieļauj loģisku vairāku tematu apguvi, tas ir vērtējams pozitīvi. 

 


Kļūdas ir daļa no mācīšanās

Līdz ar jauno izglītības saturu mainīsies arī vērtēšanas veids – papildus ierastajam vērtējumam ar atzīmi tiks ieviesta arī formatīvā jeb veidojošā, attīstošā vērtēšana. Tas nozīmē, ka skolotāji ne tikai liks atzīmes par mācīšanās rezultātu, bet vērtēšanu iekļaus mācību procesa ikdienā. Tas veidos skolēnā izpratni par to, ko viņš jau prot, pie kā ir jāpiestrādā, kā arī ļaus skolotājam saprast, kas skolēniem vēl jāpalīdz apgūt. Ar vērtēšanu skolotājs atbalsta, sekmē un virza mācīšanos, lai skolēns sasniegtu konkrētos mērķus – apgūtu zināšanas un prasmes. Būtiski, ka turpmāk netiks uzsvērts viens pareizais veids, kā nonākt pie risinājuma, – skolēns varēs izvēlēties citu mērķa sasniegšanas veidu, piedāvājot savus risinājumu variantus, taču paskaidrojot, kā līdz tiem ir nonācis.

 

Lai arī jaunais izglītības saturs paredz katra skolēna stipro un vājo pušu apzināšanos, tas neatcels kādu mācību priekšmeta apgūšanu – visi bērni joprojām mācīsies un apgūs pamatzināšanas un prasmes visās jomās.

Bieži bērni baidās kļūdīties, un nereti pieaugušie veicina šīs bērnu bailes. Taču vecākiem un pedagogiem nevajadzētu krist panikā par kļūdām, jo no kļūdām var ļoti efektīvi mācīties – un skola tieši ir vieta, kur mācīties. Piemēram, ja ir uzdevums uzrakstīt tekstu, un bērns šo tekstu uzraksta ar kļūdām, skolotājs tā vietā, lai uzreiz norādītu uz kļūdu, mudina bērnu skatīties vērīgāk un pārbaudīt pašam sevi, sakot: “Labi, bet paskaties, vai šajā vārdā viss ir kārtībā?” Tas dos bērnam iespēju pašam atrast un izlabot kļūdu savā darbā. Nākamreiz viņš jau zinās, kam jāpievērš uzmanība. 


Šāda pieeja nenoniecina bērna paveikto, ļauj gan efektīvi mācīties, gan justies gandarītam, ka pats spējis izlabot kļūdu. Tas iedrošina bērnu, dod apziņu, ka viņš var sasniegt labu rezultātu. Taču ir jāmainās arī skolotāja valodai – skolotājam jāmācās lietot “pozitīvu valodu”, lai, vērtējot skolēna darbu mācību procesā, uzsvērtu pozitīvo, ne tikai kļūdas un neizdošanos, un jāizvairās no bērnu “apzīmogošanas” vai kategorizēšanas.

 

 

Trenēt gribas muskuli

Reklāma
Reklāma

Lai arī jaunais izglītības saturs paredz katra skolēna stipro un vājo pušu apzināšanos, tas neatcels kādu mācību priekšmeta apgūšanu – visi bērni joprojām mācīsies un apgūs pamatzināšanas un prasmes visās jomās. Tomēr, ja bērnam nepadodas un neinteresē ķīmija, skolotājs var ieinteresēt viņu, paskaidrojot, ko ar ķīmijas mācīšanos konkrētais skolēns var iegūt, kur reāli dzīvē to ieraudzīt un lietot. Izstāstīt, ka ar to var trenēt savu atmiņu, attīstīt domāšanu un iemācīties pielikt pūles un pārvarēt grūtības. Tas nenozīmē, ka skolēnam būs mērķis sasniegt augstāko rezultātu klasē, bet gan pacensties un gūt savām spējām atbilstošu rezultātu. Jaunā pieeja dod iespēju skolotājiem atbalstīt arī tos skolēnus, kurus konkrētais priekšmets interesē un padodas, – piemēram, mudinot izpildīt uzdevumus par to pašu tematu padziļinātākā līmenī, atbilstoši viņu spējām un potenciālam. 

 

Taču vecākiem un pedagogiem nevajadzētu krist panikā par kļūdām, jo no kļūdām var ļoti efektīvi mācīties, un skola tieši ir vieta, kur mācīties. 

 

Šāda mācību pieeja sniegs iespēju bērnam pārvarēt šaubas un izjust gandarījumu, ka ir izdevies sasniegt savu mērķi. Īpaši tas ir novērojams, piemēram, sportā, kur fiziskās spējas dod priekšrocības, taču ir ļoti svarīgi arī bērniem, kam tas nepadodas, pacensties un iegūt tieši savām spējām atbilstošu rezultātu, nevis nolaist rokas un salīdzināt sevi ar klases spēcīgākajiem. Svarīgi, ka skolotājs māca un vērtē tieši apgūtās prasmes, nevis spējas. Turklāt pielikt pūles māca trenēt gribas muskuli, un to mācīties var jebkurā stundā – kā sportā, tā fizikā vai mākslā. Spēja pacensties un pārvarēt grūtības būs noderīgi bērnam neatkarīgi no tā, kādu profesiju viņš vēlāk izvēlēsies.

 

 

Trauksmi izjūt arī bērni

Daudzi skolēni ikdienā sastopas ar spēcīgu trauksmes izjūtu, kas traucē viņa spējai mācīties. Piemēram, ja mazāko klašu skolēns kavē stundas sākumu vai ir aizmirsis skolai nepieciešamo, tas viņam ir nopietns pamats trauksmei. Nereti bērni, izjūtot trauksmi skolā, raud, nespēj adekvāti reaģēt. Jaunais mācību saturs paredz pievērst pastiprinātu uzmanību tam, lai bērni iemācītos atpazīt un pārvaldīt savas emocijas (bailes, kaunu, vainas izjūtu, dusmas, prieku), iepazīt ķermeņa signālus, kas pārņem spilgtu emociju brīdī, un zināt, kā rīkoties un reaģēt sociāli pieņemamā veidā. Skolotājs iepazīstina bērnus ar stratēģijām, kuras izmantot trauksmes gadījumā. Tās palīdzēs bērniem vadīt un kontrolēt savas emocijas jau no jaunākajām klasēm līdz skolas beigšanas eksāmeniem. Jaunieši daudz labāk spēs koncentrēties un neļauties stresam (piemēram, stresa brīdī apstāties, izlasīt pārbaudes uzdevumu vairākas reizes, sajust savu ķermeni, dziļi elpot, skaitīt līdz desmit).

 


Mācību satura ieviešana ir skolas atbildība

Ieviešot jauno mācību saturu, pamatskolā skolēni, tāpat kā līdz šim, apgūs ierastos mācību priekšmetus, tādus kā latviešu valoda, matemātika, dabaszinības, fizika, ķīmija u. c., kuriem pievienosies atsevišķi jauni mācību priekšmeti – teātra māksla, dizains un tehnoloģijas. Atbilstoši mūsdienu prasībām paredzēts pastiprināt datorikas apguvi (jau no 1. klases) un tradicionālo mācību priekšmetu saturā aktualizēt mūsdienīgus jautājumus, jēdzienus un prasmes, piemēram, mediju pratību un prezentācijas prasmes. Vidusskolas klasēs tas paredz atsevišķu priekšmetu mācīšanos padziļināti, šaurākā jomu lokā. Vidusskolas mērķis ir palīdzēt jaunietim apzināties savas intereses un spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai.


Mācīšanās pēc jaunā satura izmēģināta jau vairākās pilotskolās “Skola2030”, kas izstrādā jauno mācību saturu, rīko gan atbalsta pasākumus skolām (semināri, konferences un konsultācijas skolu vadību komandām un skolotājiem), gan mācības, kā arī izstrādā atbalsta materiālus skolotājiem. Top jauni mācību programmu paraugi, atbilstoši tiem – mācību līdzekļi un vērtēšanas principi. Pedagogiem būs jāmācās un jāpielāgojas, bet pilotskolu pieredze rāda, ka ar laiku jaunā pieeja gan skolotājiem, gan skolēniem sniedz vairāk gandarījuma un motivācijas. Tāpat arī katram bērnam saņemt atgriezenisko saiti, kas ir formatīvās jeb veidojošās vērtēšanas pamatā, ir iespējams. Visiem procesā iesaistītajiem svarīgi ir saprast, ka tas tiek darīts bērnu nākotnes interesēs, un nebaidīties no pārmaiņām – pārmaiņas ir attīstības pamatā. Arī pasaulē izglītības sistēmas piedzīvo pārmaiņas, jo sabiedrības vajadzības mainās, un tas ir tikai normāli.

 


Pedagoga pieredze
 

 

Kā notiek mācīšanās pēc jaunā satura?

Komentē Inta Ozola, vienas no projekta “Skola2030” pilotskolas – Ropažu novada vidusskolas – direktore

“Pirmsskolā jaunās pieejas rezultātā ir būtiski mainījusies gan vide, kādā bērni mācās, gan arī veids, kā notiek sarunāšanās par mācīšanos, un mācīšanās organizēšana. Bērni mācās mazās grupās, nedēļas laikā veicot visus uzdevumus, kas saistīti ar sasniedzamo rezultātu. Vairāk laika tiek veltīts nodarbībām ārā.

Skolās šobrīd vēl gatavojamies kompetenču izglītības ieviešanai. Skolotāji aprobē jaunos materiālus un sniedz atgriezenisko saiti par rezultātiem. Šobrīd arvien mazāk tiek izmantota mācību grāmata, informācija tiek iegūta no vairākiem informācijas avotiem.
 

 

Vērojam, ka skolēni nebaidās kļūdīties un sākt visu no sākuma. Palielinās skolēnu atbildība par ieguldīto darbu un rezultātiem.

Skolēni zina, kas viņiem jāiemācās, jo katra temata sākumā saņem vai kopīgi ar skolotāju izvirza temata sasniedzamos rezultātus. Vērojam, ka skolēni nebaidās kļūdīties un sākt visu no sākuma. Palielinās skolēnu atbildība par ieguldīto darbu un rezultātiem.

Kopumā skolēniem palielinās ietekme uz mācību procesa organizāciju un virzību. Skolēniem patīk darbs grupās, tas saliedē klases kolektīvu. Bērniem ir prieks par pētnieciskajiem darbiem, kuri ļoti bieži ir jāveic ārpus skolas telpām. Protams, ne visiem skolēniem ir vēlme iedziļināties un darbus veikt kvalitatīvi. Ļoti būtiskas ir pašvadītas mācīšanās prasmes, kas ne visiem skolēniem šobrīd ir attīstītas pietiekamā līmenī.” 

 

 

 


 


Latvijas vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" ir izstrādājusi un īsteno programmu “Žurnāls seko bērnam”. Programmas ietvaros izdod žurnālu skolēnu vecākiem. Izdevuma mērķis uzlabot vecāku zināšanas par skolas vecuma bērnu vecumposmu īpatnībām, veselību, piemērotu uzturu un sporta aktivitātēm, emocionālo audzināšanu un savstarpējo attiecību veidošanu, t.sk., ar pusaudzi. Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un izglītības iestādēs.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online