Skola bez atļaujas ielikusi mana bērna bildi internetā. Personas datu pārkāpums vai tomēr nē?

Tai pat laikā inspekcijā norāda, ka tad, ja bērns fotogrāfijā nav identificējams, piemēram, redzams tikai no mugurpuses, no liela attāluma vai kopskatā tā, ka konkrētu bērnu nav iespējams atpazīt, šāda attēla publicēšana nebūs konkrētā bērna personas datu apstrāde. Tas, ka vecāks zina, ka tas ir viņa bērns, piemēram, pēc zilās jakas un brūnajām biksēm, pats par sevi nenozīmē, ka arī citi viņu var identificēt, skaidro DVI. Līdz ar to, ja konkrētais bērns attēlā nav identificējams, Datu regula nebūs piemērojama.

Savukārt, ja bērns fotogrāfijā ir identificējams un līdz ar to notiek personas datu apstrāde, tas automātiski nenozīmē, ka izglītības vai interešu izglītības iestādei vienmēr ir jāsaņem vecāka piekrišana.

DVI norāda, ka piekrišana ir tikai viens no Datu regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem personas datu apstrādei. Iestādei vispirms ir jānosaka, kādam mērķim fotogrāfijas tiek uzņemtas un publicētas, un jāizvēlas šim mērķim atbilstošs tiesiskais pamats. Piemēram, izglītības iestāde var vēlēties informēt sabiedrību par iestādes darbību, tās rīkotajiem pasākumiem vai mācību procesu. Atkarībā no konkrētās situācijas un iestādes statusa fotogrāfiju publicēšana var tikt pamatota ne tikai ar piekrišanu, bet arī, piemēram, ar sabiedrības interesēm vai leģitīmajām interesēm. Piemēram, viens no nolūkiem var būt parādīt, kā tiek izlietots pašvaldības budžets vai publiskā pasākuma atspoguļojums.

Vienlaikus iestādei ir jāizvērtē, vai konkrētā mērķa sasniegšanai tiešām ir nepieciešams publicēt fotogrāfijas, kurās ir skaidri redzamas bērnu sejas. Neatkarīgi no izvēlētā tiesiskā pamata iestādei ir jāinformē vecāki par personas datu apstrādi, tostarp par to, kādam mērķim bērni tiek fotografēti, kur fotogrāfijas var tikt publicētas un uz kāda tiesiskā pamata tas tiek darīts.

DVI arī informē – ja iestāde bērnu fotogrāfiju publicēšanai kā tiesisko pamatu ir izvēlējusies piekrišanu, tai jābūt brīvi sniegtai, konkrētai, apzinātai un nepārprotamai. Datu regula nenosaka, ka piekrišanai obligāti jābūt rakstiskai, tādēļ tā var tikt sniegta arī citā veidā, tomēr iestādei ir jāspēj pierādīt, ka piekrišana patiešām ir saņemta un uz kādu datu apstrādi tā attiecas.

Tādēļ no iestādes viedokļa ir būtiski izvēlēties tādu piekrišanas iegūšanas veidu, kas vēlāk ļauj to pierādīt, uzsver DVI. Turklāt, ja datu apstrāde balstīta uz piekrišanu, vecākam ir tiesības šo piekrišanu jebkurā laikā atsaukt, piebilst iestādē.

Ja vecāks konstatē, ka bērna fotogrāfija ir publicēta bez viņa piekrišanas, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, jo iestāde datu apstrādi var būt pamatojusi ar citu tiesisko pamatu. DVI paskaidro, ka šādā situācijā vecākam vispirms būtu jāvēršas pie izglītības iestādes un jānoskaidro, kādam mērķim bērna fotogrāfija ir publicēta un uz kāda tiesiskā pamata tas darīts.

Vecāks var arī iebilst pret fotogrāfijas turpmāku publicēšanu vai lūgt to dzēst, savukārt iestādei šāds pieprasījums ir jāizvērtē atbilstoši konkrētajai situācijai un izmantotajam tiesiskajam pamatam.