Publicēts video, kā pareizi jābrauc ar ratiņiem transportā. Kas par to sakāms vecākiem?
FOTO: Ekrānuzņēmums
Dodoties ceļā ar mazuli, primāri jādomā par bērna drošību.
Savos sociālo tīklu kontos “Rīgas satiksme” publicējusi noderīgu videopamācību jaunajiem vecākiem, kurā pārskatāmi parādīts praksē, kā ar bērnu ratiņiem pareizi iekāpt un izkāpt no sabiedriskā transporta, kā arī drošāko pozīciju brauciena laikā.
Aprakstošajos ierakstos skaidrots: "Dodoties ceļā ar mazuli, parūpēsimies par drošību kopā! Iekāpjot, vispirms iestumjam ratiņus, bet izkāpjot - vispirms izkāpjam paši un tikai tad izceļam ratiņus. Tā mazulis paliek drošībā! Mūsu vadītāji vienmēr centīsies piebraukt tuvāk platformai un sasvērt transportu, lai iekāpšana būta ērta. Paldies par rūpēm, pacietību un atsaucību vienam pret otru!"
Jāatzīst gan, ka komentāri ir diezgan kritiski, taču ne jau pret video saturu.
No reālās vecāku pieredzes
Jau pirmajos komentāros parādās jautājums: bet kā ar iekāpšanu vecajos augstajos tramvajos?
“Parādiet video kur mamma ar tiem ratiņiem ērti iebrauc vecajos tramvajos!” – prasa Jānis.
Karinas jautājumi: “Kā ar vecajiem tramvajiem? Kas man jāieceļ pirmais? Bērns vai rati? Un izkāpjot? Iemesls, kāpēc nevedu bērnu uz dārziņu ar sabiedrisko ir, jo laikos, kuri man aktuāli, brauc tikai vecie tramvaji. Ja iekāpšu es ar bērnu, tad rati paliks, ko vadītājs nepamanīs. Ja iesēdināšu bērnu, tad iespējams rati un es palikšu ārā, jo vadītājs domās, ka es izkāpu un vērs durvis ciet.”
Jāpiezīmē, ko vairāki vecāki arī dara, ka vairākos tramvaja maršrutos Rīgā nemaz nav jauno zemās grīdas tramvaju, un arī tajos, kur ir, tie nebrauc visu laiku, attiecīgi – brauciens ar ratiem pa pilsētu ir rūpīgi jāplāno.
Cits Jānis dalās ar saviem novērojumiem: “Pieredze liecina citādāk! Piebrauc kā sanāk, un nesasver transportu! Diemžēl! Citās valstīs, vadītāji katrā pieturā neatkarīgi no apmales augstuma izmanto automātiskās sasvēršanas iespēju! Poga ir nospiesta, autobuss apstājas, durvis atveras, autobuss pats sasveras, vadītājam vairāk nekas nav jādara! Jāaizver durvis un jābrauc! Transportlīdzeklis izlīdzina sevi pats pirms kustības sākuma!”
Izskan arī komentārs, ka ir vietas, kur apmales nav vispār. Turklāt grūtības iekāpt autobusā sagādā ne jau tikai jaunajiem vecākiem, bet arī senioriem un cilvēkiem ar ierobežotām kustību iespējām.
Threads lietotāja Emija piezīmē: “Viegli demonstrēt tukšā autobusā. Izdariet to pašu, kad autobusā pilns ar skolniekiem,kuri ne redz,ne dzird.” Tāpat arī ne katrā autobusā esot poga, kas paredzēta pieturvietas paziņošanai tieši ratiem.
Vairāki vecāki dalās savos patiesajos pieredzes stāstos, atklājot, ka nemaz tik iejūtīgi šoferi dzīvē neesot:
“Būtu labi, ja šoferi pamanītu māmiņu ar ratiem un nespiestu durvīs” (Elīna)
“Un LUUUDZU pagaidām - kad mamma apsēdīsies vai vismaz labākajā gadījumā nobloķēs ratus mazulim!!!” (flowerbby__a)
“Būtu forši, ja šoferi būtu tomēr iejūtīgāki. Man rati vienreiz tika iespiesti durvīs, jo šoferi steidzas un nemaz nepaskatas, ka mamma ar ratiem kāpj iekšā.” (Lelde)
“pasakiet saviem darbiniekiem, lai patur ilgāk atvērtas durvis nevis uz 1-2 sekundēm. ir jāļauj cilvēkiem iekāpt, izkāpt, man šādi ar bērniem neļāva izkāpt, un nācās kliegt, lai izlaiž ārā. labi, ka neiespieda durvīs, būtu traģiski. kur steigties?” (dontliveright)
Arī citi pasažieri īsti nav pavisam bez vainas: "Būtu jau viss labi. Ja cilvēki nestāvētu tur kur paredzēts ir ratiem vai invalīdiem. Un kad iekāp uz tevis skatās vēl ar šķībām acīm. Kas tad notiks." (Kristiana) Cits lietotājs papildina: “Tur parasti stāv dīvaiņi ar velosipēdiem, un viņi ir ļoti neapmierināti, kad parādās pasažieris ratiņkrēslā vai pasažieris ar bērnu ratiņiem.”
Tomēr izskan arī pa kādam pozitīvam komentāram: “Man ratu laika ļoti bija noveicies ar autobusa vadītāju- nācās diezgan regulāri braukt ar 22.autobusu kā reiz darba dienas beigās. Braucu no Abrenes ielas, un tā kā tajā pieturā vienmēr maz cilvēku, vadītājs vienmēr apjautājās, līdz kurai pieturai braukšu un VIENMĒR piebrauca tā, lai man ar ratiem nenāktos cauri kupenām brist (2020./2021. gada ziema bija ļoti sniegaina). Žēl, ka nezinu vadītāja vārdu, viņš noteikti bija paraugs ne tikai autobusu vadītājiem, bet vispār kopumā jebkuram cilvēkam” (Līva)
Cerēsim, ka šie ieteikumi un kritika tiks ņemti vērā turpmāk, turklāt arī līdzbraucēji kļūst saprotošāki un atsaucīgāki. Savukārt ar kāda autobusa šofera ieteikumiem jaunajām māmiņām var iepazīties šajā rakstā: Autobusa vadītāja padomi cilvēkiem ar bērnu ratiņiem. Netēlojiet supermammas!