BKUS informē, kāda vecuma bērni visvairāk guvuši traumas uz kalniņiem

Īpaši daudz pacientu šogad bijuši 10-11 gadus veci zēni. Tomēr slimnīcas rīcībā esošie dati liecina, ka uz kalniņa dažādas traumas gūst bērni visās vecuma grupās.

Biežākie traumu veidi ir roku vai kāju sasitumi un lūzumi, galvas traumas kā sasitumi un smadzeņu satricinājumi, mugurkaulāja traumas un brūces.

Slimnīcā informē, ka gada sākumā bijušas arī ļoti nopietnas traumas, tai skaitā smagas mugurkaula un smagas galvas traumas, kuru dēļ bērni pārvesti no citām slimnīcām.

Par vietām, kur gūtas traumas, BKUS datus neapkopo. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola aģentūrai LETA skaidroja, ka izsaukumus uz traumām ir grūti konkrēti lokalizēt, jo tie ir dažādi, piemēram, ne visi traumas gadījumā min konkrētu kalnu, bet nereti tiek nosauktas citas notikuma vietai tuvumā esošās ielas vai objekti. NMPD skaidro, ka traumas, kas saistītas ar braukšanu no kalna, vēl joprojām ir aktuālas un ir saistītas gan ar šķēršļiem, gan ragavām un citiem braukšanas rīkiem.

Jau ziņots, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju un iedzīvotāju fiksētajiem gadījumiem par atkārtotām bērnu traumām aktīvās atpūtas zonā Dreiliņkalnā, aicina kalna apmeklētājus būt īpaši piesardzīgiem un vēršas pie Rīgas domes ar aicinājumu steidzami uzlabot teritorijas drošību, aģentūru LETA informēja PTAC.

Iedzīvotāju novērojumi liecina, ka kalna reljefs un pašreizējais labiekārtojums nav piemērots drošai ziemas atpūtai bērniem, skaidro PTAC. Šļūcot pa nogāzēm, bērni ar braucamrīkiem attīsta lielu ātrumu, zaudē kontroli pār kustību un gūst traumas, saduroties ar šķēršļiem vai bīstami manevrējot nelīdzenā seguma dēļ. Šādi apstākļi rada augstu smagu traumu risku.

PTAC aicinājis Rīgas domi nekavējoties veikt preventīvus pasākumus – veikt teritorijas drošības izvērtējumu, analizējot nogāžu reljefu, segumu un potenciālos sadursmes riskus, novērst bīstamākos infrastruktūras trūkumus un rast drošības risinājumus, tostarp ierobežot piekļuvi īpaši riskantām zonām, kā arī uzstādīt skaidras un labi redzamas brīdinājuma zīmes, informējot par bīstamību un iespējamiem vecuma ierobežojumiem.

PTAC aicina vecākus nepaļauties uz pieņēmumu, ka publiska vieta automātiski ir droša. Pirms ļaut bērniem izmantot kalnu, PTAC aicina pārliecināties par nobrauciena drošību, šķēršļiem, kā arī apsvērt aizsargekipējuma, piemēram, ķiveres, lietošanu. PTAC uzsver, ka situācijās, kur vide nav pielāgota drošai atpūtai, īpaši svarīga ir vecāku klātbūtne, uzmanība un kritisks lēmums, vai konkrētā aktivitāte konkrētajā vietā ir pieļaujama.

Jau ziņots, ka iespējamo traumatisma risku dēļ Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) aicina vietējo apkaimju vecākus ierobežot bērniem Dreiliņkalna stāvo nogāžu izmantošanu.