Ko darīt, ja bērns iebāž degunā pūpolu, zirni vai ko citu?

Tuvojoties Lieldienām, vāzē aizvien biežāk liekam pūpolus vai plaucējam bērza zarus. Bet ko darīt, ja bērns ziedus vai lapiņas noplūcis un spēlējoties iebāzis degunā? To skaidro pediatrs ar 30 gadu pieredzi Ivars Strazds.
Nereti degunā zirņus, pūpolus vai citus priekšmetus pamanās iebāzt ne tikai mazuļi, bet jau lielāki bērni.

FOTO: Shutterstock.com

Nereti degunā zirņus, pūpolus vai citus priekšmetus pamanās iebāzt ne tikai mazuļi, bet jau lielāki bērni.

Ne tikai mazu bērnu niķis

Pūpolu ziedi ir viens no biežākajiem svešķermeņiem, ko bērni mēdz iebāzt degunā, stāsta speciālists. Tie ir mīksti, ar deguna ejai atbilstošu formu, tādēļ mazajiem šķiet interesanti likt nāsī iekšā un vilkt ārā. Līdz vienā brīdī auga daļa iestrēgst.

Vēl bērni degunā gana bieži mēdz iebāzt koku lapas, arī Lego klucīšus, pogas, pērlītes. Turklāt runa nav tikai par mazulīšiem. Šāds niķis piemīt pat desmitgadniekiem un vēl vecākiem bērniem.

 

Bieži cenšas noklusēt

Ja bērns atnāk pie vecāka un stāsta, ka degunā iebāzis pūpolu vai kādu citu svešķermeni, vispirms vajadzētu censties noskaidrot, cik sen tas noticis. 

“Parasti bērni šādās situācijās nobīstas un uzreiz nevienam neko nesaka,” pēc pieredzes stāsta dakteris. Notikušais atklājas tikai tad, kad objekts kļuvis traucējošs vai citu iemeslu dēļ. Jautājot, kad tas noticis, jāņem vērā, ka nav skaidri zināms, kā bērns skaita dienas un vai tagad saka patiesību.

Reizēm gan gadās, ka par notikušo vecāki uzzina tikai tad, kad sajūt no bērna deguna nākam nepatīkamu aromātu. Tas parasti rodas, kad augs mitrajā un mikrobiem bagātajā vidē sācis trūdēt.

 

Vai var izņemt pats?

Lielākiem bērniem, kuri spēj nomierināties un arī krīzes situācijā nosēdēt mierīgi, var mēģināt svešķermeni no deguna izvilkt ar pinceti. Taču arī tad – ja tas atrodas tuvu degungalam. Pēc tam noteikti vajadzētu doties uz kontroles apskati pie otolaringologa.

Gadījumā, ja pūpolu vai ko citu degunā iebāzis mazāks bērns, labāk tomēr pašiem neko nedarīt un vērsties pie mediķa. Vislabāk pieteikties uz vizīti pie otolaringologa, kurš var arī novērtēt, vai deguna sienā nav radies bojājums, vai nav nepieciešams lietot medikamentus, lai problēmu novērstu. Taču svešķermeni var izņemt arī ģimenes ārsts vai ārsta palīgs, kuram ir pieejami atbilstošs instruments un pieredze ar tiem rīkoties. Pati procedūra ir ātra un bērnam nesāpīga.

Sliktākais, kas var notikt, ja pūpolu neizņem, ir trūdēšanas procesa sākšanās, no kā var attīstīties iekaisums un deguna sienas izgulējums, stāsta Ivars Strazds. 

Tas nenotiek vienā dienā, tādēļ nevajadzētu satraukties, ja mediķa palīdzība nav pieejama uzreiz. Sākotnēji vienīgās problēmas radīs nepatīkama sajūta un būs apgrūtināta elpošana.

 

Svarīgi!

Pie ārsta vajadzētu vērsties arī tad, ja svešķermenis degunā ar aci nav redzams, taču pastāv aizdomas, ka bērns nāsī kaut ko varētu būt iebāzis.

 

Reklāma
Reklāma

Kāpēc labāk nemēģināt?

Paša spēkiem mēģināt svešķermeni no nāss izņemt ārsts neiesaka vairāku iemeslu dēļ:

  1. vecākiem, visticamāk, mājās nav speciāla instrumenta svešķermeņu izņemšanai un arī pieredzes ar to rīkoties;
  2. izmantojot parasto pinceti, pūpolu vai citu svešķermeni var iebakstīt vēl dziļāk deguna ejā;
  3. ja mazais degunā iebāzis vairākus pūpolus, pastāv risks kādam svešķermenim palikt neizņemtam – skaitu var nezināt pat bērns pats.

Arī tādas metodes kā izšņaukšana parasti nav efektīvas. “Lai izšņauktu, ir jābūt diezgan lielam spiedienam,” norāda pediatrs, “un tad pie viena var sabojāt arī auss bungādiņu.”

 

Un kā ar “mātes skūpstu”?

Interneta resursos, piemēram, Austrālijas ģimenes ārstiem paredzētā mājaslapā, norādīts, ka svešķermeņu izdabūšanai no deguna var izmantot “mātes skūpsta” jeb “mother’s kiss” tehniku. Publikācijas autors norādījis, ka metode ir efektīva 60% gadījumu. Pat tad, ja neizdodas sasniegt maksimālo rezultātu, vismaz uzlabojas svešķermeņa redzamība.

 

Tehnikas pamatprincips paredz, ka mamma vai kāds cits uzticams pieaugušais ieņem pozīciju, kā veicot elpināšanu “no mutes mutē” un spēcīgi iepūš gaisu. Publikācijā gan piekodināts, ka bērnam nepieciešams izskaidrot procedūras gaitu un to var veikt mediķa uzraudzībā.

Ivars Strazds par šādu metodi ir dzirdējis, tomēr neiesaka vecākiem krīzes situācijā izmēģināt. “Par ko neesmu pārliecināts – to neiesaku,” viņš piebilst. Līdzīgs viedoklis ir Allai Silovai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas pediatru virsārstei Bērnu slimnīcas novietnē Gaiļezers. Viņa piebilst, ka pēc tam, kad mājās daudz ko izmēģinājuši, daudzi vecāki brauc pie tiešās pieejamības pediatriem.

 

Der zināt: [1]

  • Simptomi, ka bērnam degunā ir svešķermenis:

-apgrūtināta elpošana caur vienu nāsi;

-gļotaini vai asiņaini izdalījumi no vienas nāss.

 

  • Ja degunā ievietoti divi magnēti vai baterija, nepieciešams saukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību.
  • Nedrīkst likt bērnam veikt dziļas ieelpas caur degumu! Tādējādi palielinās iespēja, ka svešķermenis nonāks dziļāk elpceļos.

 

Avots:

1. www.veselapasaule.lv.

Saistītie raksti