Vai ļaut bērnam pagaršot sniegu un ledu

Vai tu bērnībā ēdi sniegu? Protams, ka ēdi! Un lāstekas aplaizīji, neskatoties uz vecāku aizliegumiem. Bet tagad, ejot pastaigāties ar savu mazo lolojumu, tu uzdod sev jautājumu: drīkst vai nedrīkst?
Sniega ēšana bērnam lielas nepatikšanas neradīs, ar piebildi, ja sniegs ir tīrs un ja bērns nebūs sakarsis, to ēdot.

FOTO: Shutterstock.com

Sniega ēšana bērnam lielas nepatikšanas neradīs, ar piebildi, ja sniegs ir tīrs un ja bērns nebūs sakarsis, to ēdot.

Vecākiem ir jāsaprot, ka bērni ir ļoti ziņkārīgi. Viņi iepazīst pasauli caur muti. Lielākā daļa bērnu, ieraugot pirmo reizi šogad uzkritušo sniegu, mēģinās to pagaršot. "Jā, kāpēc gan ne? Jo bērni mācās no savas pieredzes un dzīvē ir vajadzīgs arī pirmatklāšanas prieks. 

Aizliegt var, bet viņi pamēģinās tāpat, tādēļ labāk atrunāt, kur un kādu sniegu var pagaršot. 

Piemēram, dārzā un mežā drīkst, bet ne ietves malā vai pilsētā nevajadzētu," saka psiholoģe, 3 bērnu mamma Līga Bernāte. 


Pediatre Daira Brenča (Capital Clinic Riga; Bērnu klīniskā universitātes slimnīca; Medicīnas centrs Liepa) aicina vecākus par sniega ēšanu neutraukties. 

“Vecāki reizēm uztraucas, domājot, ka aukstu lietu ēšana izraisīs sāpošu kaklu, taču tā gluži nav. Ir citi blakus apstākļi, kas izraisa saslimšanas, nevis tas, ka bērns ir pagaršojis tīru sniegu vai lāsteku. Sniega ēšana bērnam lielas nepatikšanas neradīs, ar piebildi, ja sniegs ir tīrs un ja bērns nebūs sakarsis, to ēdot. Reizēm aukstuma šoks ir pārāk liels, un tas var būs kā provocējošs faktors saslimšanai.
 

Sniega sastāvs ir ūdens, sīki ledus kristāliņi, un tas ir līdzīgs destilētam ūdenim. 

 

Reklāma
Reklāma

Sniega sastāvs ir ūdens, sīki ledus kristāliņi, un tas ir līdzīgs destilētam ūdenim. Noteikti ir jāmāca bērnam, ka nedrīkst bāzt mutē to sniegu, kas ir ceļmalā, vietās, kur ir audz gājēju, jo tas ir netīrs un tas var saturēt baktērijas, kas var pieaugt tieši gaisa piesārņojuma dēļ, ko rada mašīnas, mājdzīvnieki, cilvēki.

 

Domājot par aukstuma iedarbību uz bērna veselību, ārstēšana, pielietojot aukstumu, medicīnā tiek pielietota jau no 19. gadsimta, bet ar šādu nolūku ļaut bērnam ēst sniegu nevajadzētu. Šādas ārstēšanas metodes ir jāatstāj speciālistu ziņā. Auksts ūdens ir zināms kā viens no rūdīšanās elementiem, piemēram, vēsa duša, taču šādas procedūras ir jāsāk lēnām un pamazām. 

Jāsaka, ka pozitīvas emocijas, ja tās gūtas, baudot ziemas priekus, būs sabiedrotais veselībai, tas palīdz mobilizēt imūnsistēmu. Vīruss baidās no gan no smaida, gan no pozitīvām emocijām, tāpēc tās ir ļoti vēlamas, lai saglabātu stipru veselību.” 

Saistītie raksti