"Ej, pasēdi onkulim klēpī" - ko darīt, ja bērns baidās no Ziemassvētku vecīša

Ko mazs bērns domā un jūt, ieraugot maskā tērptu cilvēku, skaidro klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte. 
 

Lai bērns sabītos vai sajustos ārpus savas komforta zonas, ne vienmēr ir nepieciešami rūķi, klauni vai kāda dzīvnieka maskā tērpts aktieris. Reizēm pietiek ar vienkārši svešu cilvēku vai pat tēti, kurš noskuvis tik ierasto bārdu. Ir ļoti svarīgi bērna sajūtas respektēt par spīti vecāku vēlmei mazo „pieradināt” pie viņam svešās situācijas. 

Īpaši brīnās un savā ziņā pat kļūst neiecietīgi tie vecāki, kuru mazulis pavisam nesen priecīgi ļāvās, lai viņu ņem klēpī ikviens, kas to vēlējās, bet nu pēkšņi ķeras pie kājām un, skaļi raudot, cenšas paslēpties aiz mammas vai tēta. Tā ir pilnīgi normāla reakcija bērniem vecumā no aptuveni astoņiem mēnešiem līdz pusotram gadam, bet dažiem pat ilgāk.

Tik ļoti nepieciešamā drošības sajūta

Mazuļiem vismaz līdz pusotra gada vecumam ļoti nepieciešams izjust drošību vecāku klēpī, turklāt ap pusotra gada vecumu „pielipšana vecākiem” parasti atkal pastiprinās. Ir drošāki bērni, bet ir arī tādi, kas visu ciemošanās vai publiskā pasākuma apmeklējuma laiku var nosēdēt kādam no vecākiem klēpī, notiekošo vērojot no droša augstuma. Ja mazais izrāda nevēlēšanos pamest vecāku klēpi, to noteikti vajag respektēt. Tas, ka mazulis baidās no svešinieka un uzreiz neskrien klāt, nesēž klēpī, ir veselīguma un drošās piesaistes pazīme, jo sākumā taču cilvēks ir jānovērtē. Bērns ar laiku kļūs drošāks. Īpaši tad, ja saņems iedrošinājumu palikt klēpī un doties sasveicināties ar Ziemassvētku vecīti, kad būs tam gatavs. 

Jāņem vērā arī bērna temperaments: lēnāki, kautrīgāki bērni ilgi neies klāt Ziemassvētku vecītim vai arī viņiem būs vajadzīgs ilgāks laiks, kamēr pieradīs. Jūtīgākiem bērniem visa Ziemassvētku ballīte var būt par skaļu, tāpēc vajadzētu doties prom no pasākuma, ja mazais ir pārāk satraukts arī vecāka klēpī. Ja bērns pasākumu neizbaudīs šajā vai nākamajā gadā, tad tas notiks vēl pēc gada vai diviem. Šajā brīdī, uzstājīgi atvasi nesot tuvāk pasaku tēlam, vecāki it kā sūta bērnu prom. Taču vēlmei tuvoties pasaku tēlam jānāk no bērna puses. Vecākiem vienkārši jāpieņem, ka mazulis šobrīd vēl nav gatavs. Lai dotos pētīt pasauli, mazajam ir jābūt drošam – mamma un tētis tepat būs un nekur nepazudīs. 

Jāatceras, ka bailes no svešiniekiem nav saistītas ar to, ka bērnu pārāk aprūpē, tāpēc viņš ir pārāk piesaistīts mammai, nekā būtu nepieciešams. 

Bieži vien pieaugušie sagaida no bērna to, ko paši nebūtu gatavi izdarīt. „Ej, pasēdi onkulim klēpī! Tas ir Ziemassvētku vecītis.” Taču vecāki neaizdomājas, ka paši nemaz tik labprātīgi „onkulim” klēpī nesēstos. Vecākiem ir jāakceptē bērna izvēle, jūtas, nevis jāuztraucas, ko padomās citi un jāspiež sēdēt klēpī, kaut ko skaitīt vai parādīt. Vecākiem ir vērts atbildēt pašiem sev, kādēļ viņiem tas ir tik svarīgi.

Bailes nav saistītas ar pāraprūpi

Bailes no svešiniekiem ir vienas no pirmajām, kuras bērns izjūt. Ap 6–8 mēnešu vecumu mazulis apzinās, ka mamma ir pilnīgi atsevišķs cilvēks no viņa paša. Kad mamma vai tētis aiziet, bērns neapzināti baidās viņus pazaudēt uz visiem laikiem. Vienlaikus ar to mazais arī sāk saprast atšķirību starp svešām un pazīstamām sejām un ar katru nedēļu to prot arvien labāk un labāk.

Jāatceras, ka bailes no svešiniekiem nav saistītas ar to, ka bērnu pārāk aprūpē, tāpēc viņš ir pārāk piesaistīts mammai, nekā būtu nepieciešams. Bērns, kurš attiecībā pret nepazīstamiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem izrāda piesardzību un demonstrē spēcīgu piesaisti pie tuviniekiem, kuri par viņu rūpējas, uzvedas pilnīgi normāli.
Vēl ir laiks, lai gatavotos tikšanās reizei ar Ziemassvētku vecīti. To var darīt, lasot pasakas, skatoties grāmatas un runājot par gaidāmo notikumu. Taču arī tad bērns izbaudīs Ziemassvētku pasākumu, kad pats būs tam gatavs, nevis tad, kad to vēlēsies pieaugušie. 
 

Kā rīkoties?

• Ja vecīti aicina uz mazuļu Ziemassvētku ballīti, vajadzētu izrunāt, lai viņš nenāk iekšā, kliegdams „ohoho” un zvaniem skanot. Ierašanās var būt arī mierīga.
• Ja bērns sabīstas, ieraugot Ziemassvētku vecīti vai svētku rūķi, sniedz atvasei nepieciešamo drošības sajūtu, paņemot klēpī. 
  Ja bērns turpina raudāt, var paiet tālāk no notikuma centra vai pat atstāt pasākuma telpu.
• Jāizvēlas laiks, kad draudzēties ar vecīti. Ja mazulis ir saguris, izsalcis, ilgi bijis ballītē vai lielveikalā, viņš noteikti būs kašķīgāks un mazāk gribēs tuvoties pasaku tēlam.
• Ja mazulis pretojas, nekādā gadījumā necenties viņu ielikt klēpī Ziemassvētku vecītim. Foto paspēsiet uzņemt kādā citā gadā. Vai arī, ja vecāki ļoti vēlas, var arī iet fotografēties paši uz maiņām, tikmēr mazuli atstājot pie otra vecāka.