Vecumposmu īpatnības no 3 līdz 6 gadu vecumam – emocijas, sevis apzināšanās un draudzēšanās māksla
Bērnudārznieka augšana notiek vētraini. Katrs gads vecākiem ir pārsteigumu un atklājumu pilns. Krīžu jūrā jāsaglabā veselais saprāts, stipri nervi un joprojām jāmīl un jālolo topošā personība. Šis ir laiks, kad tiek likti pamati visai bērna turpmākajai dzīvei. Nav viegli! Bet noteikti nav arī garlaicīgi! Vieglāk saprast savu bērnu būs tad, ja zināsi, ka dusmu uzplūdi, ietiepības brīži un niķu periodi ir pavisam normāli. Konsultē klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.

FOTO: Shutterstock.com
Pirms skolas notiek vētrains personības veidošanās posms - tiek likti pamati visai dzīvei.
No 3 līdz 6 gadu vecumam bērnam attīstās vai nu iniciatīva, vai vainas izjūta. Tāpēc ir svarīgi, lai vecāks atbalstītu savas atvases idejas, aktivitātes, fantāzijas un nekauninātu viņu, jo īpašība, kura gūs virsroku, dominēs arī pieaugušo vecumā.
TRĪSGADNIEKS
Ap 3 gadu vecumu bērns dodas uz bērnudārzu. Tas nozīmē, ka viņš ir
kļuvis patstāvīgs, taču vēl arvien ir bērns. Viņam ir īpaši labas
attiecības ar mammu, taču vienlaikus viņš atļaujas izrādīt arī
pretestību. Ja līdz šim mazais neiebilda izpildīt mammas lūgumus,
tad tagad var sākt pretoties tāpēc vien, ka lūgumu izteikusi mamma.
Šādos brīžos audzināšanā aktīvāk vajadzētu iesaistīt
tēti.
Parādās sevis apzināšanās, savu vēlmju un vajadzību skaļa
izteikšana, „gribu – negribu” periods ar kliegšanu un
pieprasījumiem. Svarīgi, lai vecāki paliktu vienoti savās prasībās
un atšķirīgos audzināšanas viedokļus apspriestu bez bērna
klātbūtnes, lai neveidotos „sliktā mamma” un „labais tētis”. Ja
viens vecāks izsaka lūgumu, otrs to atbalsta un apstiprina.
Valoda un prasmes
Bērns ar prieku mācās jaunus vārdus, uzmanīgi klausoties pieaugušo
sarunās. Prot pateikt savu vārdu un uzvārdu. Mazais šajā vecumā
parasti ir dāsns un iejūtīgs, tāpēc šis ir lielisks laiks, lai
mudinātu viņu apgūt kādu mājas darbu, piemēram, saklāt savu gultu.
Pacietība vēl nav tik liela, lai rātni nosēdētu visu ēdienreizi pie
galda, toties stundām ilgi patīk braukāt ar savu pirmo
trīsriteni.
No 3 līdz 6 gadu vecumam bērnam attīstās vai nu iniciatīva, vai vainas izjūta.
Uzlabojas pirkstu veiklība – atpogāt pogas ir vieglāk nekā tās
aizpogāt. Aptuveni trīsarpus gadu vecumā uz pāris mēnešiem nedaudz
samazinās kustību koordinācija – liekot klucīšus, roka vairs
nejūtas tik droša, un klucīši gāžas, bet skriešana diezgan bieži
beidzas ar savainotiem ceļgaliem.
Ir bērni, kas ātri iemācās atpazīt sava vārda pirmo burtu un pat
saburtot vienkāršākos vārdus. Tomēr īstā lasītprasme vēl tikai
priekšā. Labāk sokas ar izpratni par cipariem un skaitļiem. Agrāk
no galvas iemācītais pantiņš „Viens, divi, trīs...” beidzot iegūst
jēgu. Patīk dzejolīši un vienkāršas vārdu spēles. Prot uz pirkstiem
parādīt, cik ir gadu. Patīk šķirstīt grāmatas un zīmēt.
Fantazētspēja ir attīstījusies tiktāl, ka var parādīties draugs –
iedomu tēls, kurš ar laiku pazudīs, – un sliktie sapnīši.
Attiecības ar citiem cilvēkiem un vienaudžiem
Trīsgadnieks sāk interesēties par cilvēku sajūtām un jūtīgi reaģē
uz citu atbildes reakcijām. Tas var būt iemesls trauksmei, kas
izpaužas kā nagu graušana vai matu košļāšana. Bērns ātri satraucas
un sāk čīkstēt, var sabīties no skaļiem trokšņiem. Trīs gadi ir
ļoti piemērots vecums, lai sāktu draudzēties, tieši tāpēc uz
dārziņu iesaka vest tieši šajā vecuma posmā. Ja iepriekš mazulis
labprātāk spēlējās vienatnē un par līdzās esošiem tāda paša vecuma
bērniem īpaši neinteresējās, tad tagad lielāko prieku sagādā
kopīgas rotaļas. Draugi sāk kļūt ļoti svarīgi. Veidojas labāko
draugu loks.
Vecākiem šis ir brīdis, lai noliktu savas atvases uzvedības robežas
– cik daudz ļaut pieskarties sev un kur ir robeža, pieskaroties
citiem bērniem. Sākot ar trīs gadiem bērns grib, lai viņam
paskaidro, pamato visus „kāpēc?”. Ir izteikta vēlme, lai viņā
ieklausās. Vienlaikus bērns pārbaudīs, vai ar jautājumiem un
apšaubījumiem var „izsist vecāku no līdzsvara”, iegūt varu pār
viņiem.
Kas es esmu?
Bērns sāk interesēties par savu dzimumu un tā atšķirībām no pretējā
dzimuma. Apmēram trīsarpus gadu vecumā zēns jau māk meitenei
pateikt: „Man patīk”, bet vēlāk arī – „Es mīlu”. Viņš prot
apstiprināt, ka ir zēns, nevis meitene, ja viņam to pavaicā.
Lielākā daļa bērnu dienā veiksmīgi izmanto podiņu, bet naktī vēl ir
vajadzīgas autiņbiksītes. Dārziņā, apmeklējot podiņu, puikas un
meitenes pamana, ka viņi urinē dažādi. Tomēr dzimumu atšķirība
rotaļu laikā šajā vecumā nav svarīga – visi spēlējas kopā. Trīs
gadu vecumā bērns pārdzīvo vienu no krīzēm, kuras nobeigumā
nomainās jauns bērnības posms – pirmsskolas vecums.
ČETRGADNIEKS
Ceturtā dzīves gada laikā bērns ir apzinājis savu „es” un vēlas
kļūt par vecāku acuraugu. Par arvien lielāku autoritāti kļūst
tētis. Bērnam patīk pārbaudīt robežas starp atļauto un neatļauto.
Tas ir normāls attīstības posms, kas prasa lielu vecāku
pacietību.
Valoda un prasmes
Šajā vecumā mazais ļoti daudz runā. Iespējams, ka vecāki pamanīs
lielīšanos un citas ārišķīgas izpausmes, kas patiesībā palīdz
nostiprināt pašapziņu. Bērnam patīk izdomāt un uzdot jocīgus un
dažreiz muļķīgus jautājumus. Arvien labāk padodas rāpšanās,
slēpošana un citi vienkārši vingrinājumi. Bērnam patīk spēlēties ar
rotaļlietām, kas sastāv no daudzām mazām detaļām, kuras var izjaukt
un atkal salikt kopā. Gandrīz pilnībā ir apgūta podiņa lietošana,
tāpēc dienā slapjas bikses gandrīz nemēdz būt, taču var gadīties,
ka gulta naktī vēl pieslapinās.
Četrgadnieks, kas jau tuvojas piecu gadu vecuma slieksnim, labprāt
mācās burtiņus un ciparus, jautā, kā jāraksta viņa vārds. Izrāda
interesi par pulksteni, kalendāru un naudu. Patīk vārdu spēles un
vienkārša muļķīga runāšanās, it īpaši, ja tajā ir iesaistīti kādi
no tualetes vārdiņiem. Attīstās runas prasmes, tāpēc jau visai
veikli izdodas izrunāt garus un sarežģītus vārdus. Patīk pastaigas,
kā laikā var bezgalīgi ilgi izpētīt visu, kas atrodas ceļā, sākot
ar suņa kaku līdz pat āboliņa lapiņai. Redzētais un piedzīvotais
atainojas zīmējumos – saule, mākoņi, varavīksne, ģimene un es pats.
Ir uzlabojusies kustību koordinācija, taču vēl nav attīstījusies
periferiālā redze, tāpēc vecākiem joprojām uzmanīgi jāvēro drošība
uz ceļa.
Attiecības ar citiem cilvēkiem un vienaudžiem
Kļūstot patstāvīgākam, arī citus bērns sāk uztvert kā personības.
Emocionālās svārstības liek te smieties, te raudāt un citreiz darīt
to gandrīz vienlaikus. Bērns viegli uztraucas, var sākt baidīties
no tumsas, trokšņiem, lieliem dzīvniekiem un nesaprotamām lietām.
Viņš sāk apjaust, ko nozīmē nāve un nomiršana. Ja šajā vecumā radu
lokā nākas piedzīvot nāvi, mazais var sākt baidīties, ka arī viņa
mamma un tētis varētu nomirt.
Četrgadnieks ir iemācījies dalīties un arvien labāk prot
sadarboties ar rotaļbiedriem, tāpēc spēles ar bērnudārza un pagalma
draugiem sagādā daudz prieka. Viņš sāk pamanīt atšķirības
apkārtējos cilvēkos, piemēram, ādas krāsu un dažādas slimības, un
uzdod jautājumus, kas vecākiem var likt justies neērti.
Vispareizākā reakcija ir atbildēt īsi un kodolīgi, bet par neērtiem
jautājumiem nebārt un nekaunināt. Šajā vecumā nopietni uztver
godīgumu, tāpēc dēls vai meita uzreiz pamanīs, ja kāds būs saņēmis
lielāku kūkas gabalu. Lai arī mazuli arvien vairāk interesē
anatomiskas atšķirības starp zēniem un meitenēm, tomēr rotaļbiedrus
pēc dzimuma vēl neizvēlas. Vecākus var šokēt kāds nejauši pasprucis
sulīgs lamuvārds. Bērns vēro, kā pieaugušais uz to reaģēs. Nav
vērts rāt par šiem vārdiem, labāk izskaidrot to nozīmi.
Kas es esmu?
Dzimumidentitātes apziņa turpina nostiprināties. Tā kā zēnu
dzimumorgāni kļūst nobriedušāki, viņi var tos aizskart biežāk un
pat spēlēties ar tiem. Izturies pret to mierīgi un nebar dēlu par
sava ķermeņa atklāšanu.
Bērnu šajā vecumā īpaši interesē viņa naba!
Var parādīties greizsirdība, redzot tēti un mammu kopā. Bērnu sāk
interesēt attiecības starp vīrieti un sievieti, mammu un tēti.
Iespējams, rodas jautājumi par seksu. Atbildot uz tiem, uzsver
mīlestības un maiguma nozīmi šajās attiecībās, bet neiedziļinies
detaļās.
Vēl ik pa brīdim mazo cilvēku apciemo dusmu lēkmes. Viņš var būt
egoistisks, dažreiz rupjš un neiecietīgs. Ir izteikta vēlme iegūt
uzmanību jebkādā veidā. Ar šīm spēcīgajām emocijām ir vieglāk tikt
galā, kārtīgi izkustoties un izskrienoties. Četrgadniekiem ļoti
patīk pārbaudīt vecāku noliktās robežas, tāpēc šis ir īsts spītības
laiks – kurš kuru, vecāki vai bērns noturēs savas pozīcijas. Vecāku
noteiktās robežas mazais pārbaudīs neskaitāmas reizes, cerībā, ka
kādreiz taču pieaugušo modrība un principi atslābs. Ļoti svarīga ir
vecāku atzinība un novērtējums. Neskopojies ar labiem
vārdiem!
Fantāzija turpina attīstīties, tāpēc dienas notikumu stāsts var
izrādīties pilns neparastu (un nenotikušu) atgadījumu. Iztēle ir
ļoti attīstīta un mainīga. Pāris minūšu laikā kartona kaste var
pārtapt par māju, zooveikalu vai vilcienu. Var būt bailes
palikt vienam.
PIECGADNIEKS
Piecu gadu vecumā bērns ir kļuvis rāmāks un sapratīgāks. Viņš
strauji stiepjas garumā, vienlaikus mazāk pieņemas svarā. Aktīvi
veidojas kauli un muskuļi, kuru nodarbināšanai nepieciešama
enerģija. Tāpēc šajā vecumposmā īpaša vērība jāvelta pilnvērtīgam
uzturam. Uzskata, ka 90% cilvēka personības veidojas laikā no 5
līdz 7 gadu vecumam. Šajos divos gados vecāki mazajam var iemācīt
kvalitātes, kas būs svarīgas un noturīgas visu mūžu. Piemēram,
ēšanas ieradumi, kurus bērns ievēros arī pieaugušā vecumā, kā arī
nepieciešamība pēc fiziskām aktivitātēm. Efektīvākais veids, kā to
darīt, – ar paša piemēru. Spēlē ar bērnu lomu spēles!
Valoda un prasmes
Piecgadnieks ir kā sūklis, kas uzsūc visu jauno, tāpēc viņam ļoti
patīk mācīties un apgūt jaunas lietas. Tas attiecas gan uz
zināšanām – matemātisku uzdevumu risināšana, loģiskie uzdevumi,
burtu apgūšana –, gan arī uz jaunām prasmēm – iemācīties uzkāpt pa
virvi, spēlēt futbolu, pagatavot sev sviestmaizi.
Spēlēšanās joprojām ir galvenais bērna uzdevums. Īpašu prieku
sagādā galda spēles, kas saistītas ar atmiņas trenēšanu, uzmanību
un uztveri. Ar prieku spēlē lomu spēles. Tomēr spiest ar varu un
radīt nepatiku pret mācīšanās procesu nevajadzētu. Vecākiem jāprot
atrast zelta vidusceļu starp zinātkāres apmierināšanu un pārlieku
spiedienu apgūt skolas zinības. „Kāpēcīšu” vecums rit pilnā sparā,
tāpēc vecākiem jābūt gataviem atbildēt uz neskaitāmiem „kāpēc?”.
Pievērs uzmanību mazā pirkstu nodarbināšanai, jo attīstās sīkā
motorika, kas būs gan iesaistīta rakstīšanas procesā, gan arī
saistīta ar smadzeņu darbību.
Attiecības ar citiem cilvēkiem un vienaudžiem
Piecu gadu vecumā bērns jau zina par fiziskajām atšķirībām starp
abiem dzimumiem, bet šie jautājumi viņu pārlieku nenodarbina.
Redzot vecākus kailus, viņš pamana atšķirības un var par tām
pajautāt. Dzimums jau ir būtisks, tāpēc zēni spēlējas ar zēniem,
bet meitenes – ar meitenēm. Ir princešu, dinozauru laiks. Sāk
veidoties izpratne par morāles normām – kas ir labi, kas slikti,
pareizi, nepareizi. Šīs lietas mācās, klausoties pasakas.
Attiecībās ar vienaudžiem vēlas būt svarīgs un īpašs draugs, tāpēc
aktuāls ir jautājums, kā piesaistīt un paturēt draugu. Var būt
grūti izprast, kāpēc kāds ar mani grib draudzēties, bet kāds
ne.
Kas es esmu?
Attiecības starp mammu un bērnu kļūst mierīgākas un vairāk vērstas
uz sadarbību. Mazajam patīk spēlēties vecāku klātbūtnē un sajust
drošību, apzinoties, ka pieaugušie ir pieejami. Bērns var
demonstrēt savu pieķeršanos, vienkārši tāpat pasakot: „Mammu, es
tevi mīlu”. Zēni bieži vēlas apprecēt mammu, bet meitenes – tēti.
Šajā brīdī svarīgi, lai bērns tomēr sajustu, ka mamma un tētis ir
pāris, nevis fantazētu, ka varētu „ieņemt” partnera lomu vai veidot
koalīciju ar vienu no vecākiem.
SEŠGADNIEKS
Sešgadnieks ir nepārtrauktā kustībā. Viņš rāpjas, lec un skrien. Tā
viņš iepazīst sava ķermeņa iespējas. Joprojām var būt dusmu lēkmes.
Mamma vairs nav pasaules centrs, jo par tādu ir kļuvis viņš pats.
Iespējams, ka šis ir sarežģīts periods vecāku dzīvē, jo, no vienas
puses, jādod savam bērnam nedaudz vairāk patstāvības, bet no otras
– nevar īsti saprast, cik. Pacietības krājumi vēl nav bezgalīgi –
iesākot darīt lietu, kas nepadodas, dažreiz to vienkāršāk ir pamest
neizdarītu nekā cīnīties līdz rezultātam. Laiku pa laikam vajadzētu
iedrošināt bērnu mēģināt vēlreiz un pabeigt iesākto. Sešgadnieks
sevi uzskata par lielu cilvēku un šādu attieksmi pret sevi arī
sagaida. Mājās var ieviest kādu pienākumu, kas bērnam jāveic
ikdienā vai nedēļas nogalēs.
Valoda un prasmes
Var drukātiem burtiem uzrakstīt savu vārdu un varbūt dažus citus
vārdus. Mācās lasīt, bet joprojām labprāt klausās priekšā lasīšanu.
Attīstās izpratne par pulksteni, nedēļām, dienām, gadalaikiem.
Veidojas humora izjūta. Svarīgi veicināt dzirdētā teksta izpratni,
pārrunāt dzirdēto, uzdodot jautājumus par, piemēram, pasaku,
pārrunāt ikdienas notikumus, runāt par pagātni un nākotni.
Attiecības ar citiem cilvēkiem un vienaudžiem
Rotaļas galvenokārt notiek ar sava dzimuma bērniem. Labākais draugs
katru dienu var būt cits, nesaskaņas draugu vidū var uztvert ļoti
emocionāli. Liela nozīme ir novērtējumam no malas. Par labi
padarītiem darbiņiem un uzvedību der uzslavēt mazo, iedrošināt, tā
veidojot viņam pamatu pozitīvam pašvērtējumam.
Bērnam šajā vecumā patīk būt uzmanības centrā un saņemt uzmanību.
Ja to nevar iegūt pozitīvā ceļā, lietā tiek likta slikta uzvedība.
Ļoti patīk uzvarēt spēlēs un smagi pārdzīvo zaudējumus, tāpēc, ja
nepieciešams, var likt lietā krāpšanos un noteikumu maiņu. Vecākiem
jāpalīdz mazajam iemācīties sadzīvot ar zaudējumu nekritizējot un
nekauninot, neļaut krāpties. Bērns jau labi izprot, kas ir godīgi
un kas nav. Svarīgi ir mācīt regulēt emocijas. Skolā bērniem, kuri
nekontrolē savas emocijas, būs grūtāk iekļauties kolektīvā. Mazais
cilvēks šajā vecumā mācās „lasīt” citu cilvēku emocijas un saprast,
kā paša uzvedība ietekmē citu uzvedību.
Kas es esmu?
Bērnam ir skaidrs priekšstats par sevi. Pieaug vēlme pēc
neatkarības. Pašvērtējumu ļoti ietekmē vienaudžu novērtējums. Viņš
zina, ko prot, un apzinās sava rakstura izpausmes. Viņam ir
viedoklis un savam vecumam atbilstoši uzskati par dažām savas
dzīves aktualitātēm. Iekšēji konflikti starp „es gribu” un „kā ir
pareizi”. Vienu brīdi bērns ir mīlošs un sirsnīgs, citā – dumpīgs
un komandējošs. Ir apgūti melošanas pamati, un dažreiz gadās kaut
ko nejauši paņemt no citiem neprasot. Izpratne par morāles normām
turpina veidoties. Svarīgi veicināt godīgumu, empātiju,
draudzīgumu.
Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments