Bērnudārznieks atkal saslimis? Cik bieži slimot ir "normāli"
Ik pēc nedēļas slimojošs bērns, regulāri kavēts darbs, sadriskāti mammas nervi... Tie vecāki, kuru bērni sākuši bērnudārza gaitas, šo bezspēcības sajūtu labi zina. Ziema, rudens un agrs pavasaris ir laiks, kad bērni visbiežāk slimo ar elpceļu slimībām.

FOTO: Shutterstock.com
Saaukstēšanos veicina krasa temperatūras maiņa telpās – caurvējš, slikta siltuma un mitruma izolācija, drēgnums.
Biežāk slimo bērni, kas apmeklē bērnudārzu. Turklāt tas ir
pavisam normāli. Bērns, kas slimo līdz par 11 reizēm gadā, bet bez
smagām koplikācijām, šādi trenē savu imunitāti.
Bērnu veselības centra „Ķengarags” ārste Margarita Krauča
secina, ka tas vien, ka vecāki ir kļuvuši izglītotāki un
atbildīgāki par savu bērnu veselību, vēl nav pietiekami, lai savu
lolojumu pasargātu no regulāras slimošanas. Diemžēl to pašu nevar
teikt par bērnudārziem, kur viņi pavada dienas lielāko daļu. Praksē
nākas pārliecināties, ka grupiņās ir vismaz viens, ja ne vairāki
bērni ar pilošu degunu vai klepu.
Dažreiz uz darbu nāk arī slims personāls, kas vecāku iebildumus
uztver kā lielāko aizvainojumu. Diemžēl ikdienas realitāte spiež
gan vecākus uz darbu doties agrāk, gan personālam neļauj ilgstoši
slimot.
Uz bērnudārzu ar savu glāzīti
Dažas mammas uzskata, ja bērnam nav paaugstināta temperatūra, tad
viņu var vest uz dārziņu. Ārsts tomēr silti iesaka nevest tikko
apārstētu bērnu uz bērnudārzu, jo vēl 7 dienas pēc saslimšanas
sākuma viņš ir infekciozs – aplipina citus un pats arī vēl nav
pilnībā atlabis. Toties iet pastaigāties uz minūtēm 10–20 un elpot
svaigu gaisu drīkst arī tad, ja mazajam ir iesnas vai pat neliela
temperatūra. Aukstais gaiss pazemina temperatūru un apgādā plaušas
ar skābekli.
Iet pastaigāties uz minūtēm 10–20 un elpot svaigu gaisu drīkst arī tad, ja mazajam ir iesnas vai pat neliela temperatūra.
Tā kā ietekmēt citus vecākus nevaram, daktere Krauča sniedz
padomus, kā pēc iespējas pasargāt savu bērnu no vīrusiem un
baciļiem bērnudārzā.
• Visizplatītākā kļūda bērnudārzā ir ūdens
dzeršana no vienas glāzes. Ja grupiņā tiek piedāvāts dzeramais
ūdens kopīgai lietošanai, vajadzētu arī izmantot vienreizējās
lietošanas glāzes. Ja tādas nav, iemāciet bērnam, ka dzert drīkst
tikai no savas krūzītes un nedrīkst ar to dalīties ar citiem
bērniem. Tāpat jāiemācas, ka ēst drīkst tikai ar saviem galda
piederumiem.
• Dodiet līdzi uz bērnudārzu vienreizējās
lietošanas salvetes, ar ko noslaucīt muti un rokas pēc ēšanas.
• Iemāciet bērnu turēt mutei priekšā mutautiņu
klepojot vai šķaudot.
• Daudzi vīrusi izplatās ne tikai pilienu veidā,
bet arī ar urīnu (piemēram, ļoti lipīgais un nepatīkamais
adenovīruss), tāpēc jāiemāca pirms ēšanas un pēc tualetes
apmeklējuma mazgāt rokas.
• Sabiedriskās vietās iemāciet neturēties kailām
rokām pie rokturiem, letēm, durvīm.
• Ārpus mājas nelikt rokas pie acīm un lūpām.
Saaukstēšanos veicina krasa temperatūras maiņa telpās – caurvējš,
slikta siltuma un mitruma izolācija, drēgnums. Kamēr bērns ir
aktīvs un rotaļājas, tas vēl nav tik bīstami, bet guļot, piemēram,
kluso stundu, atsevišķas ķermeņa daļas un gļotādas atdziest un
vīrusi viegli iekļūst bērna organismā.
Pareizā uztura spēks
Lai arī par to, ka veselīgi ēst ir labi, zina visi, bērnam pareizs
uzturs ir īpaši svarīgs. Ēdot sabalansēti, tiek labāk uzņemtas
nepieciešamās minerālvielas un vitamīni. Saskaroties ar vīrusiem,
organisms patērē daudz vairāk vērtīgo vielu. Piemēram, krasi pieaug
kalcija sāļu patēriņš, ja organisma svarīgajā cīņā tā pietrūkst,
slimība noris daudz smagāk un ilgāk. Vitamīni bundžiņās ir tikai
daļējs risinājums, jo tie ne vienmēr spēj uzsūkties, ja ir
nepareizs uzturvielu līdzsvars. Tagad pastiprināti var lietot A, D
un C vitamīnu.
Ļoti svarīgs ir miegs. Bērndārzniekam jāguļ 9 stundas naktī, tad
organisms ir atpūties un spējīgs stāties pretim slimošanai.
Un pats galvenais – nepakļaut bērnu stresa situācijām. Stresa laikā
ir lielāks visu vielu, tai skaitā vitamīnu patēriņš. Nonākot
kontaktā ar infekciju šāda brīdī, organisms daudz ātrāk izsīkst un
mazāk spējīgs pretoties tai.