Bērnudārznieks atkal saslimis? Cik bieži slimot ir "normāli"

Biežāk slimo bērni, kas apmeklē bērnudārzu. Turklāt tas ir pavisam normāli. Bērns, kas slimo līdz par 11 reizēm gadā, bet bez smagām koplikācijām, šādi trenē savu imunitāti.
 

Bērnu veselības centra „Ķengarags” ārste Margarita Krauča secina, ka tas vien, ka vecāki ir kļuvuši izglītotāki un atbildīgāki par savu bērnu veselību, vēl nav pietiekami, lai savu lolojumu pasargātu no regulāras slimošanas. Diemžēl to pašu nevar teikt par bērnudārziem, kur viņi pavada dienas lielāko daļu. Praksē nākas pārliecināties, ka grupiņās ir vismaz viens, ja ne vairāki bērni ar pilošu degunu vai klepu.


Dažreiz uz darbu nāk arī slims personāls, kas vecāku iebildumus uztver kā lielāko aizvainojumu. Diemžēl ikdienas realitāte spiež gan vecākus uz darbu doties agrāk, gan personālam neļauj ilgstoši slimot.

Uz bērnudārzu ar savu glāzīti
Dažas mammas uzskata, ja bērnam nav paaugstināta temperatūra, tad viņu var vest uz dārziņu. Ārsts tomēr silti iesaka nevest tikko apārstētu bērnu uz bērnudārzu, jo vēl 7 dienas pēc saslimšanas sākuma viņš ir infekciozs – aplipina citus un pats arī vēl nav pilnībā atlabis. Toties iet pastaigāties uz minūtēm 10–20 un elpot svaigu gaisu drīkst arī tad, ja mazajam ir iesnas vai pat neliela temperatūra. Aukstais gaiss pazemina temperatūru un apgādā plaušas ar skābekli.

Iet pastaigāties uz minūtēm 10–20 un elpot svaigu gaisu drīkst arī tad, ja mazajam ir iesnas vai pat neliela temperatūra.

Tā kā ietekmēt citus vecākus nevaram, daktere Krauča sniedz padomus, kā pēc iespējas pasargāt savu bērnu no vīrusiem un baciļiem bērnudārzā.

•    Visizplatītākā kļūda bērnudārzā ir ūdens dzeršana no vienas glāzes. Ja grupiņā tiek piedāvāts dzeramais ūdens kopīgai lietošanai, vajadzētu arī izmantot vienreizējās lietošanas glāzes. Ja tādas nav, iemāciet bērnam, ka dzert drīkst tikai no savas krūzītes un nedrīkst ar to dalīties ar citiem bērniem. Tāpat jāiemācas, ka ēst drīkst tikai ar saviem galda piederumiem.

•    Dodiet līdzi uz bērnudārzu vienreizējās lietošanas salvetes, ar ko noslaucīt muti un rokas pēc ēšanas.

•    Iemāciet bērnu turēt mutei priekšā mutautiņu klepojot vai šķaudot.

•    Daudzi vīrusi izplatās ne tikai pilienu veidā, bet arī ar urīnu (piemēram, ļoti lipīgais un nepatīkamais adenovīruss), tāpēc jāiemāca pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma mazgāt rokas.

•    Sabiedriskās vietās iemāciet neturēties kailām rokām pie rokturiem, letēm, durvīm.

•    Ārpus mājas nelikt rokas pie acīm un lūpām.

Saaukstēšanos veicina krasa temperatūras maiņa telpās – caurvējš, slikta siltuma un mitruma izolācija, drēgnums. Kamēr bērns ir aktīvs un rotaļājas, tas vēl nav tik bīstami, bet guļot, piemēram, kluso stundu, atsevišķas ķermeņa daļas un gļotādas atdziest un vīrusi viegli iekļūst bērna organismā.

Pareizā uztura spēks
Lai arī par to, ka veselīgi ēst ir labi, zina visi, bērnam pareizs uzturs ir īpaši svarīgs. Ēdot sabalansēti, tiek labāk uzņemtas nepieciešamās minerālvielas un vitamīni. Saskaroties ar vīrusiem, organisms patērē daudz vairāk vērtīgo vielu. Piemēram, krasi pieaug kalcija sāļu patēriņš, ja organisma svarīgajā cīņā tā pietrūkst, slimība noris daudz smagāk un ilgāk. Vitamīni bundžiņās ir tikai daļējs risinājums, jo tie ne vienmēr spēj uzsūkties, ja ir nepareizs uzturvielu līdzsvars. Tagad pastiprināti var lietot A, D un C vitamīnu.

Ļoti svarīgs ir miegs. Bērndārzniekam jāguļ 9 stundas naktī, tad organisms ir atpūties un spējīgs stāties pretim slimošanai.

Un pats galvenais – nepakļaut bērnu stresa situācijām. Stresa laikā ir lielāks visu vielu, tai skaitā vitamīnu patēriņš. Nonākot kontaktā ar infekciju šāda brīdī, organisms daudz ātrāk izsīkst un mazāk spējīgs pretoties tai.