Kā veidojas imunitāte un trīs balansēti soļi tās stiprināšanai

Visiem ir skaidrs, kur atrodas tādi orgāni kā sirds, zarnas, aknas un kuņģis, bet kur atrodas mūsu imūnsistēma? Kā tā darbojas? Un kā tai palīdzēt darboties labāk ar vienkāršām, mazām darbībām ik dienu? Par imunitātes stiprināšanu jeb, precīzāk, balansēšanu stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārste imunoloģe Natālija Gerula.
Daļēji imūnsistēmas spēks ir atkarīgs no cilvēka gēniem, bet ārkārtīgi būtisku lomu spēlē arī dzīvesveids: cik jūs esat aktīvs, cik labi guļat, ko un cik regulāri ēdat.

FOTO: Shutterstock.com

Daļēji imūnsistēmas spēks ir atkarīgs no cilvēka gēniem, bet ārkārtīgi būtisku lomu spēlē arī dzīvesveids: cik jūs esat aktīvs, cik labi guļat, ko un cik regulāri ēdat.

Cilvēka imunitāte ir sarežģīts iedzimtu aizsargmehānismu un adaptīvu šūnu sajaukums, kas reaģē uz ļoti dažādiem un specifiskiem patogēniem. Tāpat kā vīrusu skeneris datorā, jūsu imūnsistēma darbojas fonā, parasti jums neko nemanot. 

Imūnsistēma nav taustāms orgāns, bet gan ļoti sarežģīts orgānu, šūnu un molekulu tīkls, kas caurvij visu ķermeni, un tāpēc ir arī neticami mobils mūsu ķermenī. 

Tas ir arī svarīgi, lai varētu pēc iespējas ātrāk atklāt organisma apdraudētājus un tiem pretoties. Imunitāte darbojas 24 stundas diennaktī visā mūsu dzīves garumā. Imūnās šūnas veidojas, attīstās un nobriest galvenokārt zarnās, kaulu smadzenēs un aizkrūts dziedzerī, un pa asinīm un limfātiskajiem kanāliem ceļo uz visiem ķermeņa orgāniem. Šīs šūnas pastāvīgi meklē, lai atpazītu un atšķirtu to, kas jums kā saimniekam pieder, un to, kas ir svešs.

 

Atpazīšana ir iespējama, pateicoties specifiskām molekulām, ko sauc par antigēniem. Antigēni iezīmē patogēnus, piemēram, baktērijas, vīrusus vai sēnītes. Šos patogēnus mūsu imūnās šūnas atpazīst kā iebrucējus. Aizsardzības šūnas ne tikai darbojas pret iebrucējiem, bet arī nodrošina sava veida atmiņu – saskaroties ar zināmiem mikrobiem, imūnsistēma to antigēnus ātri atpazīst, tādējādi nodrošinot ātrāku, precīzāku un efektīvāku imūnreakciju, kas cilvēkam nozīmē gandrīz vai pilnībā nemanāmus simptomus. 

 

Bērniem piedzimstot, imūnsistēma nav pilnībā izveidojusies. Tā nobriest un attīstās laika gaitā. Vecāku uzdevums ir ne tikai rūpēties par savas imunitātes uzturēšanu, bet arī nodrošināt, lai bērnu imūnsistēma veidotos pēc iespējas stabilāka un spēcīgāka – abos gadījumos tas nozīmē balansu. Ir svarīgi imunitāti stiprināt, bet nevar aizmirst, ka vienlaikus tā kļūst stiprākā saskarsmē ar arvien jaunām infekcijām – tās uzdevums, īpaši bērnībā un pubertātes gados, ir gūt zināšanas, kā cīnīties ar vīrusiem, lai pēcāk tos atcerētos un atpazītu.

 

Daļēji imūnsistēmas spēks ir atkarīgs no cilvēka gēniem, bet ārkārtīgi būtisku lomu spēlē arī dzīvesveids: cik jūs esat aktīvs, cik labi guļat, ko un cik regulāri ēdat – praktiski katrs jūsu dzīves un vides aspekts ietekmē jūsu aizsargspējas. Jā, it kā visi šos labos ikdienas paradumus zina, bet būsim godīgi – cik precīzs un pietiekams ir mūsu un mūsu bērnu miega režīms, vai vienmēr izdodas ēst sabalansēti un regulāri, vai izkustēšanās katru dienu ir pietiekama, vai starp darbu, skolām, dārziņiem pietiek laika gana daudz atrādīties saulītei, vai atceramies gana padzerties ūdeni un izvēdināt telpas, vai pievēršam uzmanību dezinfekcijas un ķīmisko tīrītāju sastāvam un to ietekmei uz mūsu ādu, un, pavisam atklāti – vai mums ikdienā pietiek prieka, smieklu un pozitīvu emociju? Viss te minētais ir izšķirošs jūsu imūnsistēmai – pirms sūdzēties par savu vai bērnu vājo imunitāti vai sākt, ar ārstu nesaskaņojot, lietot sauju uztura bagātinātāju vai medikamentu, būtu svarīgi vispirms tiešām godīgi sev atbildēt uz šiem jautājumiem. 

 

Reklāma
Reklāma

Lielisks veids, kā pieturēties pie balansa, ir izveidot ģimenei dienas grafiku, kas ir atbilstošs ģimenes ikdienai un dzīvesstilam.

 

Atbilstošs nozīmē reāli īstenojams, ne ideālais variants, kuru nebūs spēka paveikt jau pēc 2 dienām. Sāciet vismaz ar nelieliem uzlabojumiem ikdienas paradumos:

  1. Regulārs miega režīms ar vismaz 8 stundām laba miega,
  2. Kopīgas aktivitātes ģimenei ārpus telpām, kas sniegs gan izkustēšanos svaigā gaisā, gan prieku,
  3. Un noteikti sabalansēts uzturs, kur piedomājat gan par neapstrādātu un svaigu pārtikas produktu lietošanu, gan uzturvielām, kas stiprina imūnsistēmu.

 

Būtiskajiem vitamīniem un minerālvielām, ko šāds uzturs sniedz ir būtiska nozīme ne vien imūnsistēmas stiprināšanā, bet arī augoša organisma attīstībā. Neliegsimies, ka svarīgi ir arī našķi – ja arī ar to var nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, tad kāpēc gan ne? Piemēram, labs variants šādam, turklāt gardam našķim ir jogurta dzēriens Actimel, kura sastāvā ir vērtīgās L.casei Danone baktērijas, C, B6 un D vitamīni. Rūpēs par imūnsistēmu īpaša vērība jāpiešķir zarnu florai, kur dzīvās baktērijas lieti nāk talkā.

 

Zarnās var atrast līdz pat 70 procentiem no visām imūnšūnām. Imūnaizsardzība zarnās ir īpaši svarīga, jo barības vielas ir pastāvīgi jānovada caur zarnu sienām organismā. Lai veiktu barības vielu sagremošanu un uzsūkšanos, zarnu virsma tiek palielināta līdz apmēram 32 m2. Šis imūnsistēmas rotaļlaukums ir tikpat liels kā puse badmintona laukuma.

 

Spēlēsim mūsu pašu labā!

Saistītie raksti