Kā veidojas ēšanas paradumi un kas mūs iemāca ēst nepareizi

Apzinātas ēšanas eksperte, ārste Inese Millere veselīgus ēšanas paradumus sauc par instinktīvo ēšanu. Tik maz pieaugušie prot ēst samērīgi un “pareizi”. Kur meklējamas saknes tam, ka esam sabojāti? Izrādās, ka pavisam nevainīgā dzīves periodā – bērnībā. To iemāca mīlošā mamma un vienmēr noraizējusies par neēdušo bērniņu vecmāmiņa, bērnudārza audzinātāja, kas neļauj piecelties no galda, kamēr šķīvis nav tīrs... 

Statistika liecina, ka 2014.gadā 20 – 22% skolēnu bija liekais svars, daļa ieturēja diētas. Visbiežāk problēmas ir radušās daudz agrīnākā bērnības periodā, kad mazulis ir apguvis nepareizus ēšanas paradumus. Kādus? 

Mēs barojam bērnu, lai nomierinātu jebkuru raudāšanu. Tas sākas jau maza zīdainīša vecumā, kad mamma neprot citādāk nomierināt bērniņu, tāpēc jebkura diskomforta situācijā – bads, slapjš dibens vai nogurums, piedāvā krūti. Caur to bērns iemācās, ka ar ēšanu var mazināt emocionālu diskomfortu. 
 

Dodam bērnam ēdienu ar mērķi nodarbināt un izklaidēt. Ēdiens kļūst izklaide ceļojuma laikā vai gaidot garlaicīgā rindā. 

Mēs  iedrošinām viņu ēst: “Re, cik labi, ka tu paēdi par mammu un par tēti.” Bērns grib būt labs un mammai par prieku ēdīs pat tad, ja ne negribēs, Tādējādi bērns neatpazīst vairs sāta sajūtas veidošanos. 

Garšīgs ēdiens kā balva: “Apēd visu, kas uzlikts uz šķīvja, tad dabūsi saldo.” Tā mēs iemācām, ka veselīgie brokoļi un burkāni ir negaršīgi, jo par to apēšanu tiek kārumiņš. 

Mēģinām iemānīt ēdienu, noliekot bērnam acu priekšā planšeti vai ieslēdzot multiplikācijas filmu televizorā. Bērns ēd automātiski un nejūt, kad jāapstājas. 

Rezultātā bērns iemācās disharmoniskas attiecības ar ēdienu. Ko darīt? Vispirms pašiem vecākiem jāsakārto attiecības ar ēdienu.  Ēdiens mūsdienās ir brīvi pieejams, tā iegūšana neprasa piepūli, tāpēc jāiemācās ar to rīkoties brīvi un nepārēdoties. Ēst mazāk, kustēties vairāk.