Pamazināmie vārdiņi sarunā ar bērnu? Lieto tos ar mēru, iesaka psihoterapeite

Ar vārdiem pamazinājuma formā izsakām pozitīvu vai negatīvu attieksmi. Kad cilvēki vēlas uzsvērt sirsnību un dziļu intīmu tuvību attiecībās, tad arī pozitīvi deminutīvi ir pieļaujami. Taču ikdienā un sadzīvē jāuzmanās lietot deminutīvus. Neaizmirsīsim, cik bieži latvieši tos lieto devalvējošā nozīmē, lai kādu pazemotu vai aizvainotu. 
 

Pārlieku lielā aizraušanās ar deminutīviem ir viena no mūsu nelaimēm. Man ir sajūta, ka ar kalniņiem un lejiņām, saulītēm un zvaigznītēm mēs sākam zaudēt kalnus un lejas, sauli un zvaigznes. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē runājot - lai visi labie gari un mēs paši sevi no tā pasargājam, ka nepazaudējam savu valsti un nepaliekam tikai ar valstiņu... 
 

Ir tik skaists vārds Sarma un vai tad nebūtu jauki, ja viņa pati varētu izvēlēties, kuriem cilvēkiem dot atļauju uzrunāt sevi par Sarmīti? Tik skaists vārds Skaidra! Viņa gluži labi pati varētu lemt, kam ļaut sevi saukt par Skaidrīti, vai ne? 

Veselīga mamma ļoti pārdomās, cik bieži un cik ilgi savu dēlu saukt par Jānīti vai Jurīti. Kad tad Jānītis kļūs par Jāni? Atļaušos apgalvot, ka tādam cilvēkam būs daudz grūtāk kļūt par Valsts Prezidentu, nekā tam, kurš no bērnības ir bijis Jānis. Tas, kurš tiek uzrunāts ar deminutīvu, tā arī jūtas – pamazināts. To ir ļoti grūti savienot ar cieņu un pašcieņu.