Kā pavadīt skolēnu brīvlaiku bez traģiskām sekām

Lai brīvdienas noritētu bez starpgadījumiem, bērniem ir jāizskaidro, kas jādara, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos, kā izvairīties no traģiskiem atgadījumiem uz ledus un dažādiem sadzīviska rakstura nelaimes gadījumiem, kā arī kā rīkoties gadījumā, ja nepieciešama ugunsdzēsēju, mediķu vai policijas palīdzība.

Pavasara brīvlaiks šogad sakrīt ar laiku, kad Latvijas upēs, ezeros, dīķos un arī jūrā vēl vietām ir ledus, bet tas ir kļuvis trausls, nedrošs un palielinās iespēja ielūst ledū.

Pavadot laiku kopā ar saviem vienaudžiem, bērni nereti kļūst pārdroši, rodas vēlme pierādīt savu varēšanu un izcelties savu vienaudžu vidū. Negaidot rodas absurdas idejas, kā sevi izklaidēt, piemēram, pastaigāties pa ledu, kaut ko aizdedzināt utt.
Pavasara brīvlaiks šogad sakrīt ar laiku, kad Latvijas upēs, ezeros, dīķos un arī jūrā vēl vietām ir ledus, bet tas ir kļuvis trausls, nedrošs un palielinās iespēja ielūst ledū. Tāpēc VUGD un NMP dienests atgādina, ka pa ledu staigāt šobrīd ir aizliegts, jo tādējādi tiek apdraudēta cilvēka veselība un dzīvība! Tā kā katru gadu notiek traģiskas nelaimes tā iemesla dēļ, ka bērns dodas uz ledus glābt savu četrkājaino draugu vai savu vienaudzi, vecāki ir aicināti ar bērnu pārrunāt, ka šādā situācijā nevajag pašam doties palīgā, bet gan nekavējoties zvanīt 112 vai pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību notikušajai nelaimei. Izlasi rakstu Padomi, kā izglābties pēc ielūšanas ledū

Vietās, kur jau nokusis sniegs, bērniem nereti rodas vēlme aizdedzināt pērnā gada zāli, lai papriecātos par uguns liesmām. VUGD atgādina, ka šādi rīkoties nedrīkst. Kūlas dedzināšana var izpostīt ne tikai cilvēku īpašumu, bet apdraudēt gan paša dedzinātāja, gan apkārtējo veselību un dzīvību. Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu pie administratīvās atbildības saucamas personas jau no 14 gadu vecuma. Savukārt, vecāki ir saucami pie administratīvās atbildības par bērnu atstāšanu bez uzraudzības.
 

Atgādini bērnam, ka, atstājot mājokli, ir jāpārliecinās, ka plīts ir izslēgta, elektroierīces, piemēram, gludeklis, sildītājs, atvienots no elektrības padeves.

Skolā bērni var iegūt vispārīgas zināšanas par ugunsdrošību, bet vecākiem šie jautājumi būtu jāpārrunā ar bērniem individuāli, ņemot vērā bērna vecumu un raksturu, kā arī sadzīves apstākļus, piemēram, vai mājās ir centrālā, vai malkas apkure, vai ēdiens tiek gatavots uz elektriskās vai gāzes plīts, vai ģimenē ir tradīcija dedzināt sveces utt. Atgādini bērnam, ka, atstājot mājokli, ir jāpārliecinās, ka plīts ir izslēgta, elektroierīces, piemēram, gludeklis, sildītājs, atvienots no elektrības padeves. Bērnu nepareizu rīcību ar uguni var veicināt gan zinātkāre, gan neprasme veikt saimniecības darbus, tāpēc bērnam ir jāizskaidro, kādas sekas var radīt spēlēšanās ar uguni un vieglprātīga attieksme pret ugunsdrošību.

Savukārt NMP dienesta mediķi aicina gan pašus bērnus un jauniešus, gan arī viņu vecākus atcerēties, ka pirmās pavasarīgi saulainās dienas nenozīmē, ka ir pietiekami silts, lai bērni dotos ārā kreklos ar īsām piedurknēm, šortos vai citās ļoti plānās drēbēs. Šāda neapdomīga rīcība un pārāk strauja ziemas apģērba nomaiņa pret plānāku var beigties ar apsaldējumiem un citām nopietnām saslimšanām.  

Pavasara brīvdienās daudzi no bērniem dienas lielāko daļu pavadīs bez pieaugušo uzraudzības. Vecākiem vajadzētu ik rītu pārrunāt bērna dienas plānus, kurp nolēmuši doties, ar ko kopā pavadīs brīvo laiku un kad paredzēts atgriezties mājās, un palūgt bērniem dienas laikā viņus informēt par izmaiņām tajā. Bērna dienas kārtības pārzināšana ļaus savlaicīgi informēt bērnu par iespējamajiem apdraudējumiem un ieteikt, kas jādara, lai izvairītos no nelaimes.

VUGD un NMP dienests atgādina, ka par bērnu drošību ir atbildīgi pieaugušie.