Bērna attīstības kalendārs. 17 gadu un vairāk

Kad ātri vien kļūstu par pieaugušo, kas ir tieši tas, ko kādreiz tik ļoti gaidīju, man pēkšņi paliek bail no tā. Es varu rīkoties riskanti vai dumji, piemēram, nedēļu neiet uz kāda priekšmeta nodarbībām vai aiziet uz darbu ar paģirām. Es vēlos, lai jūs iejaucaties. Tā ir zīme, ka vēl īsti neesmu gatavs pieaugušo dzīvei un man ir nepieciešams vēl pēdējo reizi pārliecināties, ka varu uz jums paļauties un ka aizsargāsit mani. Nenoraidiet mani, parādiet, ka jums nav vienalga.

Kad man ir astoņpadsmit vai deviņpadsmit gadu, pēc vairākiem likumiem, esmu pieaugušais. Iespējams, es piezvanīšu, lai pabrīdinātu, ka mājās būšu vēlāk, taču negaidiet, ka ik minūti atskaitīšos par to, kur esmu un ko daru.

Ja pēc pārcelšanās uz dzīvi citur esmu atbraucis ciemos, visticamāk, vairāk laika pavadīšu kopā ar vecajiem draugiem vai guļot nekā ar ģimeni. Neķirciniet mani par to, ka mājas izmantoju kā viesnīcu, jo mājas man ir svarīgas.

Iespējams, es došos ārpus valsts, lai pierādītu, cik pieaudzis esmu. Es varu valkāt drēbes, kuras jums nepatīk, kritizēt jūsu ieguldījumus vai atteikties ēst agrāk iecienītus ēdienus, jo tie neatbilst manam jaunajam uztura veidam.

Jo mazāku brēku ceļat, jo mazāk es uzstāšu uz savu viedokli.

Es vēlos, lai jūs manu draugu vai draudzeni iekļaujat ģimenes pasākumos. Man ir svarīgi, ka mūsu attiecības uztverat nopietni.

Kad kļūst vecāks, es savu ģimeni redzu citā gaismā. Tagad jūs, kurus kādreiz uztvēru kā neglābjami garlaicīgus un vecmodīgus, redzu kā cienāmus un mīļus cilvēkus.

No grāmatas Kā izaudzināt lielisku pusaudzi no 13 līdz 19 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem. R.: Valters un Rapa, 2007.