Skolēnu pārtikas pakās gribētos vairāk svaigu dārzeņu un citu vietējās izcelsmes produktu. Foto: Lisa Fotios, Pexels


Speciālisti skaidro, kāpēc skolēnu pārtikas pakās ir tik maz Latvijā ražotu produktu 2

 12. novembris 2020 14:05 Līga Brūvere, Mammamuntetiem.lv Raksts

Daudzas pašvaldības saviem skolēniem, kam jāmācās attālināti, skolas pusdienu vietā nodrošina produktu paciņas. Daļa vecāku, kā arī uztura speciālisti uzskata: ne vienas vien pašvaldības paciņu saturs ir jāuzlabo. Vēl daļa vecāku ir neizpratnē, kāpēc šajās paciņās ir tik maz Latvijā ražotu produktu? 



Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv saņēmusi vēstules, kurās vecāki apšauba pārtikas paku "veselīgumu", īpaši, ja tās tiek saņemtas katru nedēļu vienādas. Mammamuntetiem.lv meklē atbildes, kas plāno paciņu saturu un vai tas atbilst Veselības ministrijas izstrādātajām veselīga uztura vadlīnijām? Kas būtu jāievēro arī izglītības iestāžu ēdinātājiem? Jāatzīmē, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 172 nosaka, ka pusdienām ir jābūt veselīgām un pagatavotām no kvalitatīvajiem produktiem.

Tāpat meklējam atbildi, kāpēc paciņās ir tik maz vietējās produkcijas.

Veselības ministrijas pārstāve Undīne Šulca norāda, ka jau pavasarī tika izstrādāti  "Ieteikumi pašvaldībām pārtikas paku izglītojamiem nodrošināšanai ārkārtas situācijas laikā" - šie ieteikumi pašvaldībām, kas organizē pārtikas pakas, ir rekomendējoši, bet ne obligāti saistoši. To neievērošana sodus neparedz. 
Vadlīnijās uzskaitīts, ka pakās vēlams iekļaut augļus un dārzeņus, piena produktus, graudaugus un olbaltumvielas saturošus pārtikas produktus, piemēram, liesu gaļu vai zivi, sautētas gaļas konservus, olas, konservētas vai pagatavotas pupiņas vakuumā, un nedaudz arī taukvielu, piemēram, augu eļļas vai saldkrējuma sviestu. Lai nodrošinātu pēc iespējas veselīgāka uztura lietošanu, pārtikas produktus ieteicamāk izvēlēties svaigā veidā un bez garšas pastiprinātājiem, saldinātājiem, konservantiem vai krāsvielām. Vienlaikus pašvaldības var plānot pārtikas produktu piegādi vienu reizi nedēļā, vienu reizi divās nedēļās vai retāk, ņemot vērā pārtikas produktu derīguma termiņu, piegādes iespējas, produktu pieejamību, kā arī citus pārtikas produktu piegādi ietekmējošos faktorus.
 

Veselības ministrijas ieteikumi pašvaldībām, kas organizē pārtikas pakas, ir rekomendējoši, bet ne obligāti saistoši. To neievērošana sodus neparedz

Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir tikai 1. - 4. klašu skolēnu ēdināšana, bet šī vecuma bērni šobrīd turpina mācības klātienē. Neatkarīgi no mācību veida, IZM uzsver, ka nodrošinot brīvpusdienas vai gatavojot pārtikas pakas attālināto mācību laikā, ir jāievēro šie paši nosacījumi par veselīga un līdzsvarota uztura nodrošināšanu, kas vecāko klašu bērniem, un atsaucās uz Veselības ministrijas izstrādātajām rekomendācijām. 

Tātad atbildīgās par pārtikas paciņu komplektēšanu ir pašvaldības un kas tiks ielikts paciņās, ir atkarīgs no pašvaldības iestādēs strādājošo izpratnes par to, kas ir veselīgi un lietderīgi. 

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzskata, ka šis būtu ļoti piemērots laiks, lai gan bērni saņemtu pašu labāko vietējo produkciju, gan Covid-19 krīzes laikā būtu iespēja stiprināt vietējos zemniekus un mazos ražotājus, pārtikas pakās piedāvājot uz vietas audzētus un ražotus pārtikas produktus. Lai nodrošinātu vietējos produktus skolu virtuvēs un skolēnu pārtikas pakās, ir jānodrošina stabila kvalitāte, piegāžu noturība un pieejama cena, un tieši tas ir lielākais klupšanas akmens daudzās pašvaldībās. Jau pavasarī LPS aicināja zemniekus un vietējos sīkražotājus iesaistīties pārtikas paku veidošanā, piedāvājot  savu produkciju skolēnu ēdināšanai, bet atsaucības nebija vispār. Izrādās, ka zemnieki savu produkciju paspēj pārdot uzpircējiem; citiem nav sakārtota dokumentācija, kas ļautu piedalīties iepirkumos. Savukārt likt pārtikas pakās lielzemnieku audzētus graudus un pienu īsti nevar. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata iepirkumu procedūra. 

 

Katra pašvaldība pielāgojas sava reģiona vajadzībām. Laukos un mazpilsētās paciņās nav jēga likt kartupeļus un ābolus, jo lielākoties ģimenēm ir mazdārziņi, kur to visu izaudzē savām vajadzībām paši. Savādāk ir ar pilsētnieku ģimenēm, kur dārzeņi varētu noderēt. Savukārt cukura paciņas vietā varētu ielikt mazu medus burciņu, kas iegādāta pie vietējā ražotāja. 

 

Šobrīd visā valstī brīvpusdienas ir garantētas tikai 1. - 4. klašu skolēniem. Vienas dienas pusdienu budžets ir 1,42 eiro, daļu no šīs summas sedz valsts, daļu – pašvaldība. Sākot no 5. klases brīvpusdienas noteiktām kategorijām pēc pašu izvēles apmaksā tikai pašvaldība. Par 1,42 eiro nodrošināt veselīgas, sabalansētas pusdienas ir teju neiespējami. Vietējo ražotāju produkti ir daudz dārgāki nekā līdzīgi produkti no importēto preču kategorijas. Piemēram, skolēnu pārtikas pakās redzamās Polijas piena pakas patiesībā ir lietuviešu uzpirktais piens no Latvijas, kas tālāk transportēts uz Poliju, tur apstrādā augstās temperatūrās, lai tas ilgāk varētu saglabāties svaigs, un tad to nogādā atpakaļ uz Latviju. 

Komentējot skolēnu pārtikas paku saturu, ko iesūtījuši vecāki, Sniedze Sproģe domā, ka katra pašvaldība tomēr pielāgojas tieši sava reģiona vajadzībām. Laukos un mazpilsētās paciņās nav jēga likt kartupeļus un ābolus, jo lielākoties ģimenēm ir mazdārziņi, kur to visu izaudzē savām vajadzībām paši. Savādāk ir ar pilsētnieku ģimenēm, kur dārzeņi varētu noderēt. Savukārt cukura paciņas vietā varētu ielikt mazu medus burciņu, kas iegādāta pie vietējā ražotāja. 

Esot arī labi piemēri, kur pārtikas pakas patiešām kvalitatīvas, taču ir pašvaldības, kurās tādas vispār neizsniedz.  
 

Lasi arī: 
Kuriem skolēniem Rīgā pienākas bezmaksas pārtikas pakas 

Ja skolēns mācās Rīgā, bet ir deklarēts citā pašvaldībā – vai pienākas bezmaksas pārtikas paciņa attālināto mācību laikā 

Piemēram, Kocēnu novada sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Upīte norāda, ka novadā pārtikas pakas saņem visi 7.-9. klašu skolēni, kas mācās attālināti. Skolas ēdināšanas uzņēmums sagatavo 10 dienu pārtikas pakas, par pamatu ņemot vienas dienas pusdienu cenu, kas ir noteikta Eur 2,20, tātad katrs skolēns saņem paku 22 eiro vērtībā. Mācību iestādes apzina skolēnu vecākus un informē par pakas saņemšanu. E. Upīte norāda, ka par pakas saturu atbild skolas ēdinātājs un tās saturs tiek veidots, ņemot vērā pavasara pieredzi un vecāku ieteikumus. Tā kā novadā nav nevienas vidējās mācību izglītības iestādes, tad 10.-12. klašu skolēnu ēdināšana Kocēnu novadā nav aktuāla.

Kristīne Duļbinska, Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja skaidro, ka Kuldīgas novadā pārtikas pakas izsniedz atbilstoši pašvaldības brīvpusdienu programmai visiem skolēniem no 7. līdz 12.klasei, kuri mācās Kuldīgas novada vispārizglītojošajās skolās un kuri saskaņā ar valdības lēmumu šobrīd mācīties attālināti. Kopskaitā tas ir gandrīz tūkstotis skolēnu. Nedēļas pārtikas pakas vērtība ir 7.50 eiro - atbilstoši izmaksām, kādas tiktu izlietotas, ja skolēns mācītos skolā klātienē un saņemtu siltas pusdienas. 

Gadījumos, ja kādam jaunāko klašu bērnam vai visai klasei ir noteikta karantīna vai pašizolācija (cilvēks ir inficēts ar Covid-19 vai kontaktpersona), arī tiek nodrošinātas pārtikas pakas. Tā pašvaldība rīkojās jau kopš sākotnējā Covid-19 uzliesmojuma septembra beigās - oktobra sākumā.   Paku sagatavošanu un izdali organizē skolas. Pilsētā skolēni vai viņu vecāki nāk pēc pakām paši, bet uz pagastiem pakas nogādā ar pagastu pārvalžu darbinieku palīdzību. Pakas komplektē izglītības iestāžu virtuvēs. Pavāri cenšas tās veidot no vietējas izcelsmes produktiem. Pakas saturu ik nedēļu veido atšķirīgu, lai izvairītos no vienveidības.  




2 Pievienot komentāru

Saistītie raksti




Kategorijas