Foto: Shutterstock.com


Eksperte norāda, ka atpazīt Covid-19 saslimšanu bērniem ir sarežģīti

 11. septembris 2020 6:00 Jauns.lv Raksts

Patlaban ārsti nevar bērniem atpazīt saslimšanu ar Covid-19, balstoties tikai uz simptomiem, jo šie simptomi ir nespecifiski, tie pārklājas, kā arī daļai bērnu to var nebūt vispār, Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā Izglītības un kultūras komitejas sēdē pauda VSIA "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca" (BKUS) Klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre.

 



Eksperte stāstīja, ka BKUS ir apkopojusi datus par 35 Covid-19 pacientiem bērna vecumā un šos datus salīdzinājusi ar bērnu simptomiem citās valstīs. Atklājies, ka Latvijā drudzis bija 46% izslimojušo, vēl regulāri simptomi bija klepus un galvassāpes, kā arī 15% bērnu bija gremošanas sistēmas traucējumi. Vēl ap 23% bērnu sāpēja kakls un bija nogurums, bet vēl daļai bērnu nebija simptomu kā tikai paaugstināta temperatūra.

Vienlaikus Pavāre klāstīja, ka 17% bērnu nebija nekādu simptomu. Viņa stāstīja, ka simptomi nereti pārklājās un bērni neprot aprakstīt un analizēt savas izjūtas, kā arī salīdzināt tās ar citām slimošanas reizēm.

Tāpat, jo vairāk bērnus iztaujā, jo lielāka iespēja viņus satraukt, un tad viņiem šķitīs, ka viņiem parādās šie simptomi, pauda profesore.

Pēc speciālistes teiktā, patlaban pieejamā informācija arī neliecina, ka būtu īpaši rekomendēts ik dienas visaptveroši pārbaudīt jeb izvaicāt bērnus. "Tas ir ļoti labi, ka skolā ir šie temperatūras mērītāji, kas atgādina, ka ikdienu jādomā par Covid-19, bet šīs skrīnējošās ierīces mēra ādas temperatūru, pārsvarā rīta stundās," teica eksperte, uzsverot, ka to nevar izmantot kā rīku, lai pateiktu, ka bērns ir saslimis ar Covid-19.

Viņa minēja, ka nesen publicēts pētījums, kurā iekļauta 300 000 pacientu kopa, kuru novēroja tikai pēc rīta temperatūras, un atklājies, ka pēc vispārējās ķermeņa temperatūras nevar vadīties, lai diagnosticētu Covid-19.

 

Pavāre arī uzsvēra, ka tas ir normāli, ja bērniem līdz pieciem, sešiem gadiem ir 5-8 vīrusa infekcijas gadā.

 

Pavāre arī uzsvēra, ka tas ir normāli, ja bērniem līdz pieciem, sešiem gadiem ir 5-8 vīrusa infekcijas gadā. "Tas ir normāli, ja bērni slimo piecas, sešas vai pat astoņas reizes gadā ar paaugstinātu temperatūru un citiem simptomiem. Arī pieaugušajiem var būt tā pati infekcija, tikai mēs neizjūtam paaugstinātu temperatūru, bet bērniem šī simptomātika ir pamanāmāka," teica eksperte.

Viņa stāstīja, ka, protams, visi bērna saslimšanas simptomi ir jānovēro, bet pašlaik svarīgāka esot epidemioloģiskā anamnēze, proti, tas, kur bērns bijis, ar ko kontaktējie un vai ir ceļojis. Šī anamnēze kopā ar simptomiem var norādīt, vai bērns ir saslimis ar Covid-19, bet faktu apstiprināt var tikai tests.

Vaicāta, ko darīt, ja skolā ierodas bērns, kuram konstatēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, ārste ieteica viņam novilkt vienu drēbju kārtu, bet, ja ir drudzis, tad gan to darīt nevajadzētu.

Svarīgi esot bērnam iedot padzerties kaut ko siltu un viņu nomierināt, uzdodot neitrālus jautājumus par to, ko viņš darīja, tieši pirms ieradās skolā, jo, iespējams, viņš nupat ir atskrējis no autobusa, kā rezultātā uzrādījās paaugstināta temperatūra.

Tāpat mierīgi, lieki nesatraucot, jāpavaicā kā šis bērns jutās vakar un šodien no rīta. Ja ir laiks, var pēc 10-15 minūtēm pamērīt temperatūru, kā arī uzlikt vēsu apliekamo uz galvas, ja temperatūra ir augsta. Temperatūru pazeminošus medikamentus drīkst dot tikai ar vecāku piekrišanu. Ja bērnam nav sliktas dūšas, tad eksperte iesaka bērnu dzirdīt, jo tas esot labākais, kā tajā brīdī viņam palīdzēt.

Pavāre aicināja vecākus būt piesardzīgiem, kā arī atbildīgiem un slimus bērnus uz izglītības iestādi nelaist. Svarīgi sagaidīt vismaz 24 stundas no brīža, kad bērnam vairs nav temperatūras, nelietojot temperatūru pazeminošus līdzekļus. Ja 24 stundas bez medikamentu palīdzības temperatūra nav parādījusies, tad bērnus varot sūtīt uz skolu vai bērnudārzu.

Eksperte arī uzsvēra, ka pašreiz šī galvenā slimības transmisija nenotiek izglītības iestādēs, bet ģimenēs un citviet.

Viņa stāstīja, ka slimība skar arvien jaunākas paaudzes cilvēkus. Latvijā 8,3% no visiem saslimušajiem esot bērnu vecumā. Pavāre norādīja, ka Covid-19 inkubācijas periods bērniem ir 2-14 dienas, bet vidēji tās esot sešas dienas. Viņa arī minēja, ka bērnus hospitalizē 20 reizes mazāk nekā pieaugušos, tomēr bērnu elpceļos ir tāds pats vīrusa daudzums, un viņi var tikpat efektīvi izplatīt vīrusu mājsaimniecībās vai nometnēs ar nakšņošanu.

Visbiežāk no bērniem ar Covid-19 inficējas 10-17 gadus veci pusaudži, taču slimības gaita vissmagākā esot bērniem līdz viena gada vecumam, bērniem ar hroniskām saslimšanām (ģenētiskām, neiroloģiskām, astmu, diabētu, sirds un plaušu slimībām) un bērniem ar aptaukošanos.

Eksperte uzsvēra, ka līdz šim domātās "klasiskās" Covid-19 pazīmes ir paplašinājušās, un šobrīd slimībai iezīmējas plašāka simptomātika. Samērā bieži esot sastopamas slimības pazīmes, kuras bērniem ir grūti aprakstīt vai viņu vecākiem pamanīt, piemēram, muskuļu sāpes, nogurums un galvassāpes.

Pasaulē 30% bērnu ir sūdzības par gremošanas sistēmu - viņiem ir vemšana, slikta dūša un sāpes vēderā. Tāpat pētnieki norādot, ka īpaša uzmanība jāpievērš aukstuma sajūtai, kas esot atšķirīga no klasiska drudža. Šis aukstums esot kratīšanās sajūtas kā drudža pirmajā fāzē. Tāpat konstatējamas ožas un garšas izmaiņas.

Profesore atgādināja, - arī aptaujājot Latvijā Covid-19 izslimojušos bērnus, konstatēts, ka pat pēc divām negatīvām Covid-19 analīzēm gandrīz trešajai daļai bērnu saglabājās postvirāli simptomi, proti, trim bērniem bija nedaudz paaugstināta temperatūra, diviem bērniem bija periodiskas, iepriekš nebijušas galvassāpes, vēl diviem bērniem bija ilgstošs nogurums un samazināts aktivitātes līmenis, bet vēl citiem bērniem bija sāpes locītavās un saglabājušās izmaiņas ožā un garšā.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas