Vai planšete bērnam lietošanai skolā būs jāpērk par vecāku un vecvecāku naudu

Kā uzsver I. Vanaga, LIZDA ir par ieceri doties pretim modernai un 21. gadsimtam atbilstošai izglītībai, taču tam nevajadzētu notikt par “pedagogu, vecāku un vecvecāku naudu”.

Paredzamie grozījumi Izglītības likumā precizē individuālo mācību piederumu terminu – tie ir: izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti, tai skaitā ierīce ar interneta pieslēgumu, un materiāli, kuri tiek izmantoti, kā mācību līdzekļi vairāku mācību priekšmetu (kursu) obligātā satura apguvei vai kurus izmantojot mācību procesā izglītojamais izsaka vēlmi priekšmetus vai produktus radīt savām vajadzībām, kā arī higiēnas apsvērumu dēļ individuāli lietojamais apģērbs un apavi”.

“Ņemot vērā to, ka ģimenēs ir ļoti dažāda sociālekonomiskā situācija, ka arī, lai nebūtu situācija, ka katram skolēnam un pedagogam ir atšķirīgs tehniskais un programmatūru nodrošinājums, kas apgrūtina mācību procesu, šādas nopietnas izmaiņas būtu jāievieš no valsts līdzekļiem ar vienotu tehnisko risinājumu. Tas ir svarīgi, lai arī visiem bērniem nodrošinātu vienādas izglītošanās iespējas, nevis tās būtu atkarīgas no ģimenes rocības,” viedokli pauž I. Vanaga.

Šādas nopietnas izmaiņas būtu jāievieš no valsts līdzekļiem ar vienotu tehnisko risinājumu.

Arodbiedrības vadītāja uzsver, ka ideja par to, ka 21. gadsimta izglītībā tiek lietotas ierīces un internets, ir atbalstāma, tomēr, kamēr tam nav seguma un kamēr nav skaidrs, ka valsts to var nodrošināt par budžeta līdzekļiem, par to ir pāragri runāt.

“Pedagogam ir jāsadarbojas ar skolēnu un, lai šī sadarbība būtu veiksmīga, ierīcēm jābūt salāgotām. Tāpat, ja mācības var tikt virzītas arī attālinātā režīmā, ir svarīgi, lai arī pedagogs varētu normāli strādāt, tāpēc tehnoloģiskais nodrošinājums ir jāsniedz arī pedagogiem,” ir pārliecināta I. Vanaga.

Kā raksta portāls www.kasjauns.lv, ir satraucošs fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta. Tāpat portāls norāda uz to, ka līdz 1. septembrim, kad sāksies jaunais mācību gads, var nepaspēt nodrošināt reģionu skolas ar atbilstošu interneta pieslēgumu. Portāls norāda arī uz faktu, ka lielai daļai skolēnu trūkst tehnisko līdzekļu, un nodrošināt datoru vai planšeti katram skolēnam, īpaši ģimenēs ar vairākiem skolēniem, spēj tikai retais. Tāpat ir skolas, kurās nepieciešams modernizēt datorus.

LIZDA vadītāja norāda, ka arodbiedrība šobrīd gatavo gatavo atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai par vidējās izglītības kvalitātes kritērijiem un tur jau ir daļa no priekšlikumiem par to, kā realizēt ieceri nodrošināt skolēnus ar tehnoloģiskajām ierīcēm.