Iekšā vēss, ārā karsts... Kā nesaslimt, atvēsinot telpas ar kondicionieri

 29. jūnijs 2020 8:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Sāpes kaklā, iesnas un savilkta spranda – vasarā šīs ir tipiskas problēmas, ar ko nākas sastapties pārlieku kraso temperatūras svārstību dēļ, kas rodas, ja no saules sasildīta gaisa nokļūstam kondicioniera atdzesētā birojā, veikalā vai transportlīdzeklī.


Foto: Shutterstock.com


Kondicionieris pats par sevi nav bīstams, taču ir pāris priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, lai neradītu kaitējumu savai veselībai. Vairāk par tiem stāsta ģimenes ārsts Iļja Meniss, savukārt aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece skaidro, kāpēc strauja kakla muskuļu atvēsināšana ir bīstama veselībai.

Prasa regulāru apkopi
Ja reiz šī ekstra – kondicionieris – ir pieejams, tad par to regulāri jārūpējas un jāveic tā apkope vismaz divreiz gadā. “Pirmkārt, tas nepieciešams, lai varam pārliecināties, ka sistēma darbojas pareizi. Otrkārt, katrā kondicionierī ir filtrs un dzesēšanas šķidrums, kas laiku pa laikam no jauna jāuzpilda. Ja kondicionieri neizmanto regulāri, laika gaitā uz filtriem sāk vairoties baktērijas, vīrusi, sēnītes, putekļi un, retu reizi kondicionieri iedarbinot, visa šī mikroorganismu kompānija paceļas gaisā, kuru mēs elpojam. Ja ir tendence uz alerģiju vai novājināta imunitāte, tas var nelabvēlīgi atsaukties uz veselību,” saka ģimenes ārsts Iļja Meniss. Vēl viens kondicionieru radīts risks ir tā sauktā leģionāru slimība, ko izraisa baktērija legionella, kura mīl vairoties mitrā un aukstā vidē, bet izplatīties gaisa pilienu veidā. Līdz ar to vislielākais inficēšanās risks ir vietās, kur nav citu telpu vēdināšanas iespēju kā tikai gaisa kondicionieri.

 

Ja kondicionieri neizmanto regulāri, laika gaitā uz filtriem sāk vairoties baktērijas, vīrusi, sēnītes, putekļi un, retu reizi kondicionieri iedarbinot, visa šī mikroorganismu kompānija paceļas gaisā, kuru mēs elpojam


Pieļaujama 3–4 grādu starpība
Ja ārā ir +29 grādi, tad ar kondicionieri telpā gaisu nedrīkst atdzesēt zemāk par +25 +26 grādiem. Vēl labāk, ja vispirms var izvēdināt telpu, atverot logus, un tikai tad darbināt kondicionieri, lai gaisu pakāpeniski dzesētu. Noteikti jāizvairās atrasties vietā, kur labi var just, ka kondicioniera radītais aukstais gaiss pūš tieši virsū uz sprandas, sejas vai muguras. Īpaši jāpieskata zīdaiņi, lai autokrēsliņš mašīnā netiek novietots tieši pretī kondicioniera radītajai aukstā gaisa plūsmai un aukstums netiek pūsts bērnam virsū.

 

Ja ārā ir +29 grādi, tad ar kondicionieri telpā gaisu nedrīkst atdzesēt zemāk par +25 +26 grādiem. 


Lai nepūš tieši virsū!
Atšķirībā no kondicionieriem ventilatori gaisu neatdzesē, bet “apmaisa” un, lai gan rada priekšstatu, ka šis ir veselībai draudzīgāks atvēsināšanās veids, tomēr noteikumi paliek tie paši – nedrīkst ļaut aukstam gaisam pūst sev tieši virsū. Vispirms reaģēs ādas receptori, dos komandu nervu sistēmai brīdināt asinsvadus, liekot tiem sarauties, un vietā, uz kuru tiek pūsts gaiss, samazināsies asins cirkulācija, radīsies asinsvadu spazmas un muskuļi sasprings. Tā kā starp muskuļiem atrodas nervu saknītes, pie izteikta sasprindzinājuma, kas rodas, guļot tieši ventilatora radītajam vējam ceļā, iedzīvoties muguras sāpēs ir itin viegli. Ja sāpes pieturas ilgāk par dienu vai divām, noteikti jālūdz padoms ārstam – iespējams, nepieciešami medikamenti, kas atslābinās muskuļus, mazinās iekaisumu un palīdzēs uzlabot pašsajūtu.


Strauja kakla muskuļu atvēsināšana var izraisīt pat ģībšanu
“Piesardzīgiem jābūt ne tikai automašīnā, birojā, bet arī apmeklējot publiskus pasākumus un telpas, kur paši kondicionētā gaisa plūsmu ietekmēt nevaram. Īpaši jāpievērš uzmanība, lai netiktu pārāk strauji atvēsināti kakla muskuļi, jo tas var izraisīt sāpes un samazināt asins cirkulāciju – radot ne tikai tikai diskomfortu un stipras galvassāpes, bet arī reiboņus un pat ģībšanu, jo, sašaurinoties asinsvadiem, tiek traucēta asins apgāde,” stāsta Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.


Ārstē kā jebkuru saaukstēšanos
Pats par sevi kondicionieris nav nekas bīstams, bet tas var radīt pārsalšanu, jo cilvēks nespēj pielāgoties mākslīgi radītām un pārlieku straujām temperatūras svārstībām. Ķermeņa dabiskā termoregulācija netiek līdzi, tāpēc ir vieglāk saslimt ar angīnu, faringītu, tikt pie sāpošas sprandas, radikulopātijas, kas paasinās, nerviem reaģējot uz aukstumu. 

“Kondicionēts gaiss gan parasti neizraisa smagas saslimšanas, visbiežāk pacienti sūdzas par kakla sāpēm uz 2–3 dienām bez augstas temperatūras, un ārstēšana ir simptomātiska kā jebkuras saaukstēšanās gadījumā – pret kakla sāpēm lieto lokālus sprejus, sūkājamās tablets, siltas tējas. Taču, ja imunitāte novājināta vai fonā bijusi kāda hroniska slimība, iepriekš ir slimots ar mandeļu iekaisumu, tad pret kondiocionētu gaisu jāizturas vēl piesardzīgāk, jo tas var izprovocēt nopietnāku slimošanu, piemēram, akūtu, strutainu tonsilītu, sinusītu (deguna blakusdobumu iekaisumu), radikulītu, herpes,” stāsta ārsts.


7 atgādinājumi, lai veldze nelaupa veselību

  • Par cilvēkam ideālu un komfortablu gaisa temperatūru uzskata no +21 līdz +23 grādiem.
  • Iespēju robežās jācenšas iztikt bez gaisa kondicionētājiem, jādomā veidi, kā telpas vēdināt dabiski un kā uzņemt vairāk šķidruma, lai veldzētos.
  • Karstā laikā nekad nevajag kondicionieri darbināt uz maksimāli zemāko temperatūru.
  • Organisms pakāpeniski jāpieradina pie zemākas temperatūras un gaisa plūsmas ātrumam no kondicioniera ir jābūt tādam, ko tu fiziski nesajūti – vidēji 0,15 m sekundē.
  • Jāsargās, lai aukstā gaisa plūsma neapsaldē pēdas. Tā kā pēdās atrodas iekšējo orgānu reflektorie centri, tos kairinot, var rasties attiecīgo orgānu funkcionālās izmaiņas, piemēram, olnīcu, urīnceļu iekaisumi, iesnas. 
  • Veselībai bīstama kombinācija ir kondicionēts gaiss + sasvīdis cilvēks.
  • Zinot, ka telpās bieži tiek atvērti logi, nēsā līdzi šallīti, ko aplikt ap kaklu vai pleciem, tiklīdz sajūti vēsu gaisa plūsmu.