Pārtikas alerģija zīdainim. Kas to provcē un kā atšķirt alerģiju no ēdiena nepanesības

Pārtikas alerģija visbiežāk tiek atklāta zīdaiņiem un maziem bērniem, un tas ir saistīts ar nenobriedušu gremošanas un imūno sistēmu. Ir zināmi gadījumi, kad ir palielināts pārtikas alerģiju risks un ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību, lai to mazinātu.

Mātes piens ir vislabākais uzturs bērnam, tāpēc ir ieteicams mazuli zīdīt pirmos 4 mēnešus, nedodot papildus citus ēdienus vai dzērienus.

FOTO: Shutterstock.com

Mātes piens ir vislabākais uzturs bērnam, tāpēc ir ieteicams mazuli zīdīt pirmos 4 mēnešus, nedodot papildus citus ēdienus vai dzērienus.

 “Lai gan lielākā daļa bērnu no alerģijas atbrīvojas pirmajos dzīves mēnešos un gados, vecākiem ir jāpielāgo atbilstošs uzturs mazulim alerģijas vai tās riska gadījumā, kā arī rūpīgi jāseko līdzi tās izpausmēm, simptomiem un attīstībai,” skaidro alergoloģe un pediatre Dace Kārkliņa. 

 

Tādi gremošanas traucējumi kā uztura atgrūšana, caureja, pastiprinātas kolikas ir viena no galvenajām problēmām agrīnā dzīves posmā, tie skar līdz pat 60 % zīdaiņu. Bērna pirmajos dzīves gados 50 % ārsta apmeklējumu ir saistīti ar alerģiju.
Pārtikas alerģiju bērns ļoti bieži pārmanto no vecākiem. Ir gadījumi, kad nevienam no alerģiska mazuļa vecākiem nav alerģisku izpausmju, tomēr visbiežāk vienam vai abiem vecākiem ir kāda no alerģijas formām.

 


Riska grupas


• palielināts pārtikas alerģijas risks ir mazulim, kuram kāds no vecākiem vai no brāļiem vai māsām ir alerģisks (ar jebkādām izpausmēm vai cēloņiem). Ja abi vecāki ir alerģiski, alerģijas risks bērnam sasniedz pat 40–60 %. Alerģija kādam no ģimenes locekļiem palielina mazuļiem alerģijas attīstības risku par 20–40 %;
• alerģijas risks palielinās, ja mazulis ir dzimis ar ķeizargriezienu, ja pirmajā dzīves gadā ir saņēmis antibiotikas vai arī ģimene dzīvo piesārņota vidē (piemēram, kāds no tuviniekiem smēķē);
• ķeizargrieziena operācija palielina alerģijas attīstības risku par 30 %;
• antibiotiku lietošana divkāršo astmas attīstības risku;
• piesārņojums palielina sēkšanas risku līdz 20 %.


Mazulis piedzimst ar pilnīgi sterilu gremošanas sistēmu – tajā nav baktēriju. Pakāpeniski pirmajos dzīves mēnešos mazuļa gremošanas sistēmā mājvietu rod nepieciešamās baktērijas, kas pozitīvi ietekmē gremošanas sistēmu un caur to arī imūno sistēmu. 

 

Ja zīdīšana nav iespējama, jāizvēlas mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem. Izraugoties maisījumu, ir svarīgi izvērtēt, vai mazulim nav palielināts alerģijas risks.


Pēc ķeizargrieziena operācijas mazulis nonāk pirmajā kontaktā ar citu mikrofloru nekā gadījumā, ja dzemdības notiek dabīga veidā, tāpēc ķeizargrieziena ceļā dzimušam mazulim pirmajos dzīves mēnešos var būt novērojama citāda zarnu mikroflora. Zarnu mikrofloras izmaiņas pētījumos tiek saistītas ar alerģiju attīstīšanos, tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt labvēlīgas mikrofloras veidošanos zīdaiņa gremošanas sistēmā.
Arī antibiotikas izmaina gremošanas mikrofloras līdzsvaru, tāpēc alerģiju attīstīšanās risks ir saistāms ar antibiotiku lietošanu.



Pārtikas alerģijas attīstību (tāpat kā citu veidu alerģijas) ietekmē:


       • ģenētiskie faktori,
       • alergēnu iedarbība apkārtējā vidē;
       • ārējie faktori, tādi kā tabakas dūmi, gaisa piesārņojums un infekcijas.
       

 

Mazuļa uztura nosacījumi 


Mātes piens ir vislabākais uzturs bērnam, tāpēc ir ieteicams mazuli zīdīt pirmos 4 mēnešus, nedodot papildus citus ēdienus vai dzērienus. Pētījumi rāda, ka pārtikas alerģiju gadījumu skaits var samazināties, ja papildu uztura produktus bērnu diētā ievieš vecumā no 4 līdz 6 mēnešiem.
Ja zīdīšana nav iespējama, jālieto mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem. Izraugoties maisījumu, ir svarīgi izvērtēt, vai mazulim ir palielināts alerģijas risks, jo tādā gadījumā atbilstoša maisījuma izvēle var samazināt alerģijas attīstīšanās iespējamību. Šajā gadījumā ir svarīgi lietot maisījumu, kura sastāvā esošās olbaltumvielas ir īpaši apstrādātas – daļēji hidrolizētas, veidojot īsākus olbaltumvielu fragmentus. Šie īsie olbaltumvielu fragmenti mazāk provocē alerģijas veidošanos organismā un veicina organisma aizsargspēju (toleranci). 

Reklāma
Reklāma

 


Kā atšķirt alerģiju no ēdiena nepanesības 


Zīdaiņiem var būt alerģija vai piena nepanesība. Tā kā daži šo abu veselības sarežģījumu simptomi ir līdzīgi, tos var būt grūti atšķirt un diagnosticēt. Piena alerģija ir saistīta ar imūnsistēmas reakciju pret vienu vai vairākām olbaltumvielām pienā, turpretī piena nepanesība nav saistīta ar imūnsistēmas darbību. Piena nepanesību izraisa organisma nespēja pārstrādāt pienā esošās vielas, piemēram, laktozi. Laktozes nepanesība rodas, ja netiek izdalīts pietiekami daudz fermenta, kas pārstrādā laktozi. Laktozes nepanesība izraisa tādus nepatīkamus simptomus kā caureju un/vai vēdera uzpūšanos.

 

Zīdaiņiem var būt piena alerģija vai piena nepanesība. Tā kā daži šo abu veselības sarežģījumu simptomi ir līdzīgi, tos var būt grūti atšķirt un diagnosticēt.

 

Ja mazulim ir alerģija pret pienu vai viņš alerģiski reaģē uz piena maisījumu, kura pamatā ir govs piens, simptomi, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir nemierīgums, raudāšana, ēdiena atgrūšana un vemšana, caureja, izsitumi, ekzēma vai apgrūtināta elpošana. Atsevišķi simptomi var būt saistīti ar kādu citu problēmu, bet, ja mazulim parādās simptomi divās dažādās orgānu sistēmās, piemēram, gremošanas traktā (piemēram, vemšana) un uz ādas (piemēram, nātrene), jāvēršas pie sava ārsta vai pediatra. 

Parasti zīdaiņiem, kuriem ir alerģija pret govs pienu, ir arī alerģija pret kazas un aitas pienu, jo tie satur līdzīgus proteīnus. Diemžēl nav vienas diagnostiskas pārbaudes, lai identificētu govs piena alerģiju, un bieži ir vajadzīgi vairāki testi, produktu izslēgšana no uztura un atkārtota to iekļaušana mazuļa uzturā. Šīs pārbaudes parasti tiek veiktas pēc tam, kad ārsts ir nosūtījis bērnu pie alergologa. Ir ļoti svarīgi konsultēties ar ārstu, ja rodas aizdomas par alerģiju, lai ārsts to varētu pareizi diagnosticēt. 

Sniedzot ārstam pēc iespējas vairāk informācijas par mazulim novērotajiem simptomiem, var palīdzēt paātrināt alerģijas diagnosticēšanas procesu. 

 


Padoms 


Ieviešot dienasgrāmatu par novērotajiem simptomiem, ieskaitot to parādīšanās laiku un ilgumu, var palīdzēt ārstam noteikt alerģiju pret govs pienu. Piemēram, papildus var uzņemt fotogrāfijas, ja ir parādījušies izsitumi uz zīdaiņa ādas. Jums noteikti jāinformē ārsts, ja ģimenē ir bijušas alerģijas vai ir aizdomas, ka alerģiju varētu izsaukt kāds cits no alerģiju izraisošajiem faktoriem.
 
 


Pārtikas provokācijas tests


Provokācijas tests ir efektīva metode, kas palīdz konstatēt alerģijas esamību vai neesamību un apstiprina citu pārbaužu uzticamību saistībā ar pārtikas alerģiju. Tieši šim testam ir svarīga nozīme, lai noteiktu saikni starp pārtikas nepanesību un klīniskiem simptomiem. Provokācijas tests palīdz noteikt toleranci pret testējamo pārtiku. Galvenais mērķis pārtikas alerģijas ārstēšanā ir panākt pārtikas toleranci, kura, veiksmīgi ārstējot, attīstās pēc kāda laika. Tolerances testa būtība: no uztura tiek izslēgts alerģiju izraisošais pārtikas produkts, panākot pilnīgu simptomu uzlabošanos; šo produktu no jauna ievieš mazuļa uzturā testa režīmā un novēro, vai simptomi atkal parādās. Ja simptomi parādās, tolerance vēl nav attīstījusies, līdz ar to pārtikas produktu jāturpina izslēgt no uztura; ja simptomi neparādās, aizdomīgo produktu atļauts turpināt lietot uzturā.


Informācijas avoti: 
1. Badanie “Bebilon 2. Przyszłość zaczyna się dziś”, zrealizowane w czerwcu 2015 roku na stronie. Pieejams: bebiprogram.pl.
2. Field, T.; Hernandez-Reif, M. (2001) Sleep Problems in Infants Decrease Following Massage Therapy. Early Child Development and Care, 168, 95-104.
3. Poradnik żywienia niemowląt. Krok po kroku od narodzin do pierwszych urodzin, pod red. prof. H. Szajewskiej i dr hab. n. med. A. Horvath, Medycyna Praktyczna, Kraków, 2014.
4. Diagnostyka niedoborów odporności. Pieejams: http://www.mp.pl/artykuly/14181.
5. Timmons, B. W. et al. Systematic Review of Physical Activity and Health in the Early Years (Aged 0-4 Years). Appl Physiol Nutr Metab., 2012; 37:773-792.
6. Active Start: A Statement of Physical Activity Guidelines for Children Birth to Five Years. 2nd ed. NASPE, Reston, VA; 2009.
7. Early Childhood Obesity Prevention Policies. The National Academies Press, Washington, DC; 2011.
8. Raport “Warunki i jakość życia w państwach rozwiniętych”, UNICEF 2013.