Kā bērna kopšanas atvaļinājums tēvam var uzlabot ģimenes labklājību – ekonomistu skaidrojums

Analītisko rakstu makroekonomika.lv sagatavojušas Latvijas Bankas ekonomistes Krista Kalnbērziņa un Ludmila Fadejeva. 

Īsumā: 

• Bērna kopšanas atvaļinājuma izvēle nav tikai ģimenes jautājums. Tā ietekmē vecāku ienākumus, pensijas un to, cik pilnvērtīgi Latvija izmanto savu cilvēkkapitālu.
• Ja bērna kopšanas atvaļinājumu pārsvarā izmanto viens vecāks ģimenē, ienākumu starpība starp vecākiem var saglabāties desmitiem gadu. Pat pēc atgriešanās darba tirgū ienākumu attīstība pilnībā neatgriežas iepriekšējā līmenī.
• Vienlīdzīgāks bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījums palielina ģimenes kopējos ienākumus. Mūsu aprēķini rāda, ka tie var būt par aptuveni 6 % augstāki, bet, ja rūpes ilgtermiņā tiek dalītas līdzsvaroti, starpība var sasniegt pat 18 %.
• Zemāki ienākumi šodien nozīmē zemāku pensiju nākotnē. Pensiju sistēma ir tieši saistīta ar dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, un Latvijā sievietes vidēji saņem būtiski zemākas pensijas nekā vīrieši.
• Tēvu iesaiste agrīnā posmā ietekmē arī nākotni. Pētījumi rāda, ka tēvi, kuri izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, arī vēlāk vairāk iesaistās bērnu aprūpē, un tas palīdz ģimenē saglabāt līdzsvaru starp darbu un rūpēm.

Bērna kopšanas atvaļinājums Latvijā formāli ir pieejams abiem vecākiem. Tomēr praksē tas visbiežāk kļūst par viena vecāka – parasti mātes – karjeras pārtraukumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem[1] lielākoties garāku bērna kopšanas atvaļinājumu ņem sievietes. Tēvu līdzdalība, lai arī pēdējos gados pieaug, joprojām ir salīdzinoši zema. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā 23 % no vecāku pabalsta saņēmējiem bija vīrieši, tomēr šajos datos nav norāžu, cik ilgu laiku vīrietis ir pavadījis ar bērnu, tā var būt arī pavisam neliela daļa no kopējā bērna kopšanas atvaļinājuma. 

Ikdienā šis lēmums bieži šķiet praktisks un finansiāli pamatots. Tomēr ilgtermiņā bērna kopšanas atvaļinājuma koncentrēšana pie viena vecāka var ietekmēt viņa karjeras attīstību un ienākumus vēl ilgi pēc atgriešanās darba tirgū. Ja arī turpmāk lielākā daļa rūpju par bērniem ģimenē paliek uz viena vecāka pleciem, ienākumu starpība var nostiprināties.

Lai novērtētu šo ietekmi, esam aprēķinājuši, kā dzīves laikā varētu attīstīties vecāku ienākumi dažādos bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījuma scenārijos. Rezultāti rāda, ka bieži novērotais modelis – atvaļinājumu pārsvarā izmanto viens vecāks – ilgtermiņā samazina visas mājsaimniecības ienākumu potenciālu.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 

Algu pieaugums dzīves laikā parasti nav lineārs. Tas balstās uz pakāpenisku izaugsmi – pieredzes uzkrāšanu, amatu paaugstinājumiem un atbildības paplašināšanos. Lai šo mehānismu vienkāršoti atspoguļotu, pieņemam, ka alga ik gadu pieaug par 3 %, bet ik pēc trim gadiem notiek papildu karjeras lēciens ar algas pieaugumu aptuveni 7 % apmērā (vairāk par pieņēmumiem šeit[2]). Tieši šie lēcieni būtiski ietekmē ienākumu attīstību ilgākā laikā.

Salīdzinām trīs iespējamos bērna kopšanas atvaļinājuma un rūpju sadalījuma scenārijus, pieņemot, ka abu vecāku sākotnējie ienākumi ir vienādi.

1. Pirmais scenārijs – viens vecāks (biežāk māte) uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu. Šādā gadījumā darba pārtraukuma dēļ tiek izlaists viens karjeras lēciens.
2. Otrais scenārijs – tas pats vecāks ne tikai uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu, bet arī turpmāk pārsvarā nodrošina rūpes par bērniem un mājsaimniecību visu laiku, kamēr bērni dzīvo mājās. Pieņemam, ka pēc atgriešanās darbā alga turpina augt par 3 % gadā, taču karjeras lēcieni vairs nenotiek, jo noslodze mājās samazināt iespēju uzņemties jaunu atbildību darbā.
3. Trešais scenārijs – vecāki dala bērna kopšanas atvaļinājumu uz pusēm. Darba pārtraukums katram ir īsāks par gadu, karjeras lēciens netiek zaudēts, bet tikai atlikts. Turpmāk rūpes par bērniem tiek dalītas līdzsvaroti, un abi vecāki saglabā līdzīgas karjeras attīstības iespējas.

Rezultāti rāda, ka pirmajā gadījumā līdz 40 gadu vecumam ienākumu starpība var sasniegt aptuveni 22 % (2. attēls), pat ja pēc atgriešanās darbā rūpes tiek dalītas vienlīdzīgi. Otrajā scenārijā starpība kļūst vēl izteiktāka – ap 40 gadu vecumu tā var sasniegt 33 %, bet līdz pensijas vecumam pietuvoties 50 %. Savukārt trešajā scenārijā abu vecāku ienākumu attīstība saglabājas daudz līdzsvarotāka, un ģimenes kopējie ienākumi ilgtermiņā ir augstāki.

Avots: Latvijas Bankas aprēķini.

Ilgāks karjeras pārtraukums maina ienākumu attīstību

Latvijā dzimumu atšķirības darba tirgū būtiski mainās atkarībā no vecuma. Jaunākajā vecuma grupā (15–24 gadi) nodarbinātības atšķirības ir mazākas, taču jau šajā vecumā pastāv arī ievērojama algu plaisa – ap 9 % (1. attēls). Kā rakstījām iepriekš par sieviešu koncentrēšanos mazāk atalgotās profesijās, šī atšķirība daļēji saistīta ar studiju un profesiju izvēli, ko ietekmē sabiedrībā pastāvošās gaidas par dzimumu lomām, kā arī ar darba devēju pieņēmumiem par iespējamiem nākotnes karjeras pārtraukumiem ģimenes dēļ.

 Ja rūpes par bērniem sistemātiski uzņemtos abi vecāki, šādu gaidu ietekme uz sieviešu atalgojumu mazinātos, un arī agrīnā karjeras posmā atšķirības varētu būt mazākas.

35–44 gadu vecuma grupā nodarbinātības rādītāji starp dzimumiem jau izlīdzinās, bet algu atšķirība kļūst vēl izteiktāka – gandrīz 17 %. Pēc 45 gadu vecuma nodarbinātības līmenis starp dzimumiem faktiski sakrīt, tomēr algu plaisa saglabājas augsta (16 % 45–54 gadu grupā un 12 % 55–64 gadu grupā). Tas liecina, ka ienākumu atšķirība saglabājas arī tad, kad nodarbinātība jau ir izlīdzinājusies.

Šīm atšķirībām ir arī ilgtermiņa sekas. Latvijā pensiju sistēma ir tieši saistīta ar dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, tādēļ zemāki ienākumi šodien nozīmē zemāku pensiju nākotnē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati[3] rāda, ka sievietes  Latvijā vidēji saņem aptuveni par ceturtdaļu zemākas pensijas nekā vīrieši, un šī atšķirība lielā mērā atspoguļo dzīves laikā uzkrāto ienākumu plaisu.

Individuālā līmenī tas nozīmē arī lielāku finansiālo ievainojamību, īpaši šķiršanās vai partnera nāves gadījumā. Ja viena partnera karjera ilgstoši attīstās lēnāk, mājsaimniecības drošības spilvens veidojas nevienmērīgi.

Rūpes par bērniem nav sieviešu, bet gan ģimenes labklājības jautājums

Ja sākotnēji viens partneris pelna vairāk – piemēram, strādā augstāk atalgotā amatā – ģimenei var šķist loģiski, ka bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tas, kura ienākumi ir zemāki. Šāds lēmums īstermiņā samazina tūlītējo ienākumu kritumu, taču ilgtermiņā mazina ģimenes kopējo ienākumu potenciālu. Zemāki ienākumi var kļūt par pamatu turpmākai lomu sadalei, un rūpes par bērniem biežāk paliek uz viena vecāka pleciem. Ja pārtraukums ilgst ilgāk par gadu, pieaug iespēja palaist garām karjeras attīstības posmus – paaugstinājumu, jaunu atbildību vai algas kāpumu – un turpmākā izaugsme notiek no zemākas bāzes.

Mūsu simulācija rāda, ka ģimenē ar diviem bērniem, kur bērna kopšanas atvaļinājums tiek sadalīts līdzsvaroti – piemēram, astoņi mēneši katram vecākam – un sākotnējie ienākumi ir līdzīgi, kopējie mājsaimniecības ienākumi līdz 50 gadu vecumam var būt aptuveni par 6 % augstāki nekā situācijā, kur viens vecāks uzņemas visu bērna kopšanas atvaļinājumu (3. un 4. attēls). Ja arī turpmāk rūpes par bērniem un mājsaimniecību tiek dalītas nevienlīdzīgi un tas ierobežo viena vecāka profesionālo attīstību, starpība var pieaugt pat līdz 18 %. Šāds ieguvums rodas tāpēc, ka īsāki un līdzsvaroti pārtraukumi mazāk traucē karjeras attīstībai, ļauj abiem vecākiem saglabāt līdzīgas izaugsmes iespējas un palielina ģimenes kopējo pelnītspēju.

Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Turklāt OECD pētījumi[4] rāda, ka tēvu iesaiste vecāku atvaļinājumā veicina līdzsvarotāku rūpju sadalījumu arī pēc atgriešanās darbā. Tēvi, kuri izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, ilgtermiņā vairāk iesaistās bērnu aprūpē, kas mazina tradicionālo lomu sadalījumu ģimenē un veido ciešāku emocionālo saikni ar bērnu arī vēlākos attīstības posmos. Tas mazina tradicionālo specializāciju ģimenē un samazina risku, ka karjeras pārtraukums kļūst par vienpusēju un atkārtotu parādību.

Arī sabiedrības attieksmes dati rāda, ka potenciāls lielākai tēvu iesaistei pastāv. "Novatore" dzimumu līdztiesības barometrā 2026. gadā[5], atbildot uz jautājumu "Esmu gatavs/a ņemt pārtraukumu darbā, lai rūpētos par jaundzimušo" 55 % vīriešu atzina, ka tam piekristu. Tas liecina, ka šķērslis bieži nav vēlme, bet gan pieejamās iespējas un darba vides signāli.

Neizmantots potenciāls valstij: cilvēkkapitāls, nodokļi un demogrāfija

Ja daudzās ģimenēs darba dzīves garumā atkārtojas 6–18 %  ienākumu iztrūkums, tas valstī nozīmē mazāku kopējo nodokļu bāzi. Zemāki ienākumi samazina sociālās iemaksas un ienākuma nodokļa ieņēmumus, kas ietekmē gan pensiju sistēmas finansējumu, gan plašāk – valsts spēju nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus un investēt attīstībā.

Saskaņā ar Eurostat iedzīvotāju skaita prognozēm[6] iedzīvotāju novecošanās Latvijā turpināsies strauji, un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits nākotnē samazināsies. Tas nozīmē, ka arvien mazāk strādājošo būs jānodrošina arvien lielāks sabiedrības atbalsta un sociālās aizsardzības apjoms. Šādos apstākļos katra neizmantota darba un ienākumu iespēja kļūst ekonomiski nozīmīga.

Turklāt demogrāfijas diskusijā arvien biežāk tiek iezīmēta saikne starp dzimumu lomām un dzimstību. Klaudijas Goldinas pētījumā[7] secināts, ka augstāka dzimstība vērojama valstīs, kur tēvi aktīvi iesaistās bērnu aprūpē. Ja bērna radīšanas ekonomiskais risks – ienākumu samazinājums un karjeras pārtraukums – koncentrējas pie viena partnera, ģimenes biežāk atliek vai ierobežo bērnu skaitu (plašāk lasāms rakstā Dzimumu lomas mājās lemj dzimstību).

Nevienlīdzīgs risku sadalījums var ietekmēt arī laiku, kad tiek plānota ģimene. Ja bērna piedzimšana karjeras sākumā nozīmē ilgstošu ienākumu samazinājumu, racionāla izvēle ir vispirms nostiprināties darba tirgū un tikai pēc tam plānot bērnus. Taču atlikšana saīsina iespēju logu otrajam vai trešajam bērnam un palielina nenoteiktību par iecerētā bērnu skaita īstenošanu. Tādējādi 

bērna kopšanas atvaļinājuma koncentrēšana uz vienu vecāku var netieši ietekmēt gan dzemdību vecumu, gan kopējo dzimstības līmeni.

Latvijai, kur saskaņā ar Eurostat datiem dzimstības rādītāji pēdējos gados samazinās[8], šis ir īpaši būtiski. Ja bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījums saglabājas nevienlīdzīgs, tas var netieši ietekmēt arī ģimeņu lēmumus par bērnu skaitu.

Noslēgumā

Bērna kopšanas atvaļinājuma izvēle nav tikai jautājums par to, kurš paliek mājās. Šī izvēle ietekmē, kā ģimene sadala ienākumu iespējas, risku un atbildību vairāku desmitgažu laikā. Ja bērna kopšanas atvaļinājums un ikdienas rūpes koncentrējas uz viena vecāka pleciem, bieži veidojas noturīga ienākumu atšķirība, zemāks pensijas uzkrājums un lielāka ievainojamība situācijās, kad mainās ģimenes apstākļi vai darba iespējas. Savukārt līdzsvarotāks rūpju un bērna kopšanas atvaļinājuma sadalījums palīdz saglabāt abiem vecākiem līdzīgākas darba un ienākumu iespējas un stiprina mājsaimniecības finansiālo drošību.

Šim ir arī plašāka nozīme visas valsts kontekstā. Latvijā, kur darbaspēka trūkums un sabiedrības novecošanās pastiprina spiedienu uz publiskajiem resursiem, ir svarīgi, lai pēc iespējas mazāk prasmju un darba iespēju paliktu neizmantotas. Ja līdzīgs modelis atkārtojas daudzās ģimenēs, tas nozīmē zemākus valsts budžeta ieņēmumus un vājāku valsts noturību ilgtermiņā.

Tēva iesaiste rūpēs par bērnu ir ieguldījums ģimenes labklājībā – tā mazina slodzi vienam vecākam, palīdz veidot līdzsvarotāku ģimenes ritmu un atbalsta abu vecāku iespējas piedalīties darba tirgū. Tie ir ieguvumi, kas vienlaikus uzlabo ģimenes ikdienu un stiprina valsts spēju augt.

[1] Dzimumu līdztiesība: sociālā drošība | Oficiālās statistikas portāls

[2] Simulācijas pamatpieņēmumi: mājsaimniecība ar 2 pieaugušajiem; sākuma vecums 20 gadi; abiem vienāds sākuma atalgojums = 0.7× Latvijas vidējā bruto alga 2024. gadā (1685 eiro); pieņēmumi par darba samaksas pieaugumu: +3 % gadā; "karjeras lēciens": +7 % ik pēc 3 gadiem (ja nav karjeras pārtraukuma); atbilst algas kāpumam ≈ 5 % gadā. Scenāriji: (A) viens vecāks (sieviete) izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu 1.5 gadus; (B) bērna kopšanas atvaļinājums dalīts starp abiem vecākiem – 8 mēneši + 8 mēneši. Karjeras pārtraukuma noteikums: ja bērna kopšanas atvaļinājums pārsniedz 12 mēnešus, tad attiecīgais 7 % lēciens nenotiek; ja bērna kopšanas atvaļinājums ir īsāks par 12 mēnešiem, tad 7 % lēciens tiek atlikts uz vēlāku brīdi. Papildu pieņēmums par neapmaksāto darbu: ja bērna kopšanas atvaļinājums un rūpes arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma pilnībā koncentrētas pie viena vecāka, tad šis vecāks turpmāk nesaņem 7 % karjeras lēcienus visā dzīves ciklā, bet darba tirgū saņem tikai +3 % gadā. Pabalsti: vecāku pabalsts / bērna kopšanas pabalsts modelēti, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķiršanas un izmaksas loģiku.

[3] Pensions at a Glance 2025 | OECD

[4] Fathers'Leave, Fathers' Involvement and Child Development (EN), Paid leave for fathers (EN)

[5] Aptauju veic Norstat. Metode: Interneta aptauja – datorizētas aptaujas internetā (CAWI). Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Izlases lielums: 861 respondents; reprezentatīva izlase pēc: vecums, dzimums, tautība, reģions.

[6] Population projections - Population and demography - Eurostat

[7] Claudia Goldin, The Downside of Fertility.

[8] Eurostat tabula [tps00199] Total fertility rate