Šogad cilvēkus sagaida milzīgas atlaides apģērbu veikalos

 21. maijs 2020 8:00 Jauns.lv Ziņa

Modes industriju Covid-19 dēļ sagaida grūti laiki. Piemēram, Vācija jau prognozē, ka daudzi apģērbu tirgotāji būs spiesti cīnīties par pircēju maciņiem, piedāvājot milzīgas atlaides, un cilvēki arvien vairāk dos priekšroku outlet lielveikaliem. Līdzīga situācija var tikt vērojama arī citās Eiropas valstīs.



Foto: Shutterstock.com


Medijs “Deutsche Welle” raksta, ka visbiežāk kā smagāk cietušās industrijas min tūrismu, ēdināšanas biznesu, kinoteātrus un taksometrus, taču šajā sarakstā noteikti būtu jāiekļauj arī apģērbu veikali. Piemēram, Vācijā tieši apģērbu mazumtirdzniecības nozarē baiļojas par lielāko bankrotu skaitu. Medijs norāda, ka situācija Vācijā lielā mērā var atainot to realitāti, kas valda un valdīs arī citās Eiropas valstīs.

Nepārdotās pavasara kolekcijas

Šķistu, ka apģērbs ir lieta, kas nebojājas, tomēr tā nav. Tieši pretēji. Pārdot modernu apģērba gabalu ar labu peļņu var tikai sezonas priekšvakarā vai tās sākumā, bet pēc tam tā vērtība strauji krīt.

Šeit parādās pirmā specifiskā nelaime, kuru piedzīvoja daudzi vācu apģērbu veikali. Kad marta vidū tos nācās slēgt karantīnas dēļ, skatlogos vēl varēja redzēt pavasara kolekcijas. Kad aprīļa beigās atvērās mazie veikali, bet maijā – lielie tirdzniecības centri, jau bija pienācis laiks piedāvāt vasaras garderobi. Tā rezultātā noliktavas ir pārpildītas ar nepārdoto preci. Aplēses liecina, ka Vācijā tās ir 200 – 300 miljonu vienības.

Pandēmijas un krīzes dēļ šopings nav prātā

Tuvākajos mēnešos situācija var pasliktināties. “Ļoti iespējams, ka vasarā modes preču tirgotāji sēdēs uz pusmiljarda nepārdoto tekstilizstrādājumu kaudzes,” raizējas tekstilizstrādājumu biedrības pārstāvji.

Otrajā nedēļā pēc daļējas ierobežojumu atcelšanas apģērbu tirgotāju peļņa bija 44% zemāka nekā šajā pašā periodā pērn, paziņoja nozarē strādājošie. Cilvēki ne tikai izvairās iet veikalos, jo baidās no inficēšanās, bet arī nesteidz izdot naudu, jo raizējas par krīzi.

ASV konsultāciju kompānija “McKinsey”, kas pētīja patērētāju noskaņojumu Vācijā, apliecina – divas nedēļas pēc ierobežojumu mīkstināšanas 54% aptaujāto ne reizi nedevās iepirkt apģērbu, kosmētiku vai sadzīves tehniku, bet apmeklēja pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikalus. Vēl 25% pusmēneša laikā vien reizi izgāja no mājas, lai dotos iepirkties.

Karantīna un attālinātais darbs nerada vajadzību atjaunot garderobi

Vēl viena specifiska problēma, kas piemeklējusi modes industriju, ir jaunie sadzīves apstākļi. Vidusslāņa pārstāvji parasti iepērk jaunas drēbes, lai parādītu sevi un paskatītos uz citiem, tomēr karantīnas laikā, kad aizliegti masu pasākumi, tostarp ballītes un lielas ģimenes sanākšanas, piemēram, kāzas, kā arī neskaidrība par vasaras atvaļinājuma plāniem atņēma patērētājiem iemeslus un stimulus pucēties un atjaunot garderobi.

“Līdz tam brīdim, kamēr lieli pasākumi un svētki būs ierobežoti vai pat aizliegti, bet miljoni cilvēku strādās attālinātā režīmā vai nepilnu darba laika, mums nāksies saskarties ar lieliem zaudējumiem,” saka tekstilizstrādājumu tirgotāju pārstāvis Rolfs Pangels.

Nozares pārstāvji neslēpj, ka normālu sezonālo biznesu viņi gaida ne ātrāk par Ziemassvētkiem, un tas ir gadījumā, ja viss noritēs veiksmīgi.

Vēl viena būtiska problēma, ko izjūt tradicionālie apģērbu tirgotāji, ir tiešsaistes veikalu straujā ienākšana, kas karantīnas laikā konkurenci padarīja sīvāku. Vēl viens liels konkurents ir outlet ciemati, kur ar lielām atlaidēm var iegādāties veikalos neizpārdotās populāro zīmolu preces. Paredzams, ka šogad tur būs pilns ar šāda veida preci.

Gigantiska atlaižu cīņa

Speciālisti ir pārliecināti, ka šogad Vācijā sagaidāmas gigantiskas cīņās ar atlaidēm, tāpēc tie iedzīvotāji un tūristi, kuriem izdosies aizkļūt līdz Vācijai, iespējams, būs pateicīgi pandēmijai, jo tā radīs iespēju ļoti izdevīgi atjaunot garderobi.

Tomēr šiem “atlaižu svētkiem” ir medaļas otra puse – daudzu apģērbu veikalu bankrots, kā arī nākotnes konkurences un izvēles samazināšanās, kas ilgtermiņā noteikti nenāks par labu.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas