Virtuālā ekskursija: iepazīsti 4. maija maršruta vēsturiskās pieturvietas! 1

 03. maijs 2020 8:10 Ziņa

Šogad tiek atzīmēti 30 gadi kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tam par godu Tautas frontes muzejs sagatavojis īpašu 4. maija maršrutu, kas ļauj iepazīt, kur Vecrīgā un Rīgas centrā tika apspriesta, rakstīta un pieņemta Neatkarības atjaunošanas deklarācija.



Foto: Shutterstock.com

Maršrutu vari izstaigāt ne tikai virtuāli, bet arī klātienē.


Maršrutu iespējams izklikšķināt gan Google Maps aplikācijā, gan aplūkot vizualizācijā, gan arī mēģināt izstaigāt klātienē. Līdz ar īsiem informatīviem komentāriem par šīm norisēm un tajās iesaistītajiem cilvēkiem, maršrutā redzamas šo vietu vēsturiskās, kā arī mūsdienu fotogrāfijas.

 

2020. gadā aprit 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā pieņēma Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā  paredzēja atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un 1922. gada 15. februārī pieņemtās Satversmi darbību, kā arī pasludināja par starptautisku noziegumu PSRS militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā.

Maršrutā ietvertas 9 vietas Rīgā:

Vecpilsētas iela 13/15 (Tautas frontes mītne, tagad LNVM Tautas frontes muzeja nodaļa);

Akadēmijas laukums 1 (Zinātņu akadēmija);

Dzirnavu iela 63 (jurista Rolanda Rikarda dzīvoklis);

Jauniela 24 (Kinoamatieru biedrība, tagad viesnīca “Hotel Justus”);

Raiņa bulvāris 19 (Latvijas Universitāte);

Aspazijas bulvāris 22 (viesnīca “Rīga”, tagad “Grand Hotel Kempinski Riga”);

Jēkaba iela 11 (Latvijas PSR Augstākā padome, tagad Saeima);

11. novembra krastmala;

Brīvības piemineklis.

 

 

1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas tapšanas sakarā pieminamas arī vairākas citas nu jau vēsturiskas vietas ārpus Rīgas centra. Tā Vaives dzirnavās Priekuļu novadā 1990. gada 30. martā notika konfidenciāla LTF valdes sēde, kuras laikā tās pārstāvji tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības darbiniekiem un apsprieda ar neatkarības atjaunošanu saistītos dokumentus, kā arī Augstākās padomes un Rietumu latviešu kopīgo ārpolitisko stratēģiju.

 

Savukārt Daugavas stadionā Rīgā (Augšielā 1) 21. aprīlī notika visu līmeņu tautas deputātu sapulce, kurā piedalījās vairāk nekā 8000 deputātu no visas Latvijas. Tās mērķis bija dot pilnvarojumu jaunievēlētajiem Augstākās padomes deputātiem pieņemt Neatkarības deklarāciju. Jurists Romāns Apsītis stadionā nolasīja Neatkarības deklarācijas projektu un sapulces dalībnieku vairākums, atbalstīja “Aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai padomei un Latvijas tautai”, pieprasot Neatkarības deklarācijas pieņemšanu.

 

Lidostā “Rīga” 30. aprīlī neatkarības deklarācijas tapšanā aktīvi iesaistīto juristu Egilu Levitu, pašreizējo Latvijas Valsts prezidentu, padomju varai lojāli drošības dienestu darbinieki apcietināja un nosūtīja ar lidmašīnu uz Maskavu, kur paziņoja par PSRS varasiestāžu lēmumu viņu izraidīt no PSRS bez atgriešanās tiesībām.

 

Bet 3. maijā Rīgas Brāļu kapos (Aizsaules ielā 1 b) no LTF ievēlētie Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti pulcējās pie Mātes Latvijas tēla, lai dotu svinīgu solījumu 4. maijā balsot par Neatkarības deklarāciju.

 

Tautas frontes muzejs par 4. maiju izveidojis arī trīs dažādas sarežģītības erudīcijas uzdevumus, kurus izpildīt aicināts ikviens interesents. Tie google.doc aptaujas formātā pieejami Tautas frontes muzeja resursos sociālajās platformās, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājaslapā.

http://ejuz.lv/neatkaribasdeklaracija
http://ejuz.lv/maijs1990
http://ejuz.lv/04051990 




1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas