Foto: Shutterstock.com

Augļu koku stumbrus krāso visu no zemes līdz pirmajiem lielākajiem zariem. Stumbru apstrādā ar platu otu, uzklājot kaļķošanas masu vairākās kārtās.


Svarīgs darbs rudenī: koku stumbru balsināšana vai kaļķošana

 27. oktobris 2020 16:05 Raksts

Augļu kokiem atlupusi miza, saplaisājusi miza, saules apdegumi, mizas bojājumi, plankumi uz mizas… ļoti labvēlīga vide, kur iemitināties slimību ierosinātājiem – baktērijām, patogēnām sēnēm un kaitēkļiem. Ko darīt? Kaļķot vai balsināt augļu kokus…



Kāpēc kociņi jākaļķo?

Rudens - ziemas periodā saules siltuma ietekmē augu virszemes daļas (stumbri un zari) sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, strauji atdziest. Temperatūru maiņas rezultāts ir izplešanās un saraušanās reakcija – koku mizas sasilušas saulē izplešas, atdziestot saraujas, turklāt miza atdziest ātrāk nekā stumbru koksne. Mizas bojājumi – mizas atlupumi un plaisas - ziemā rodas, mizai atdziestot straujāk nekā koksnei. Atdziestot miza saraujas ātrāk, tāpēc pārplīst un atlūp. Bojātās vietas (pat mikroplaisiņas) ir ļoti labvēlīga vide, kur iemitināties slimību ierosinātājiem – baktērijām, patogēnām sēnēm un kaitēkļiem. Stumbru bojājumi veicina trupes, iedegu un vēža attīstību. Ja plaisas ir lielas, miza var arī lobīties, bet stumbrs – iekalst. No mizas plaisāšanas jāsargā jaunie kociņi un tās koku sugas, kurām ir plāna mizu (tai skaitā visi augļu koki).
Rudenī, ziemā un tuvojoties pavasarim, krasās gaisa temperatūru svārstības rada nelabvēlīgus apstākļus augiem - augus apdraud fizioloģiskais sausums, saules apdegumi, kuru rezultāts ir mizas bojājumi un mizas plaisāšana.
Augļu koku stumbru un zemāko zaru kaļķošana vai balsināšana samazina saules apdegumu un sala bojājumus. Nekaļķotiem kokiem pēc ziemas saules pusē parādās plankumi (miza atdalās, veidojas brūces), bet jaunu koku stumbriņiem bojājumi nereti ir no pašas augšas līdz sniega segai, ja tāda ir.


 
Kad jākaļķo?

Kaļķošana jāveic vēlu rudenī (novembrī, decembrī pēc sala iestāšanās). Kaļķo visus augļu kokus, it īpaši vārīgākos – aprikozes, saldos ķiršus, plūmes. Var nekaļķot augļu kokus uz maza auguma potcelmiem, ja tie stādīti un veidoti tā, lai koki viens otru noēnotu. Agri pavasarī var atjaunot kaļķojuma klājumu uz stumbra. Vēlāk pavasarī kaļķošanai nav jēga, jo saule tad jau savus posta darbus būs izdarījusi. Kaļķošanu veic sausā laikā, vislabāk saulainas dienas vidū. Ir svarīgi, lai kaļķošanas laikā nav nokrišņi un augļu koku stumbri paspēj apžūt.
Augļu koku kaļķošana novērš sūnas un ķērpju veidošanos uz vecākiem un augumā lielākiem augļu kokiem.


 
Kā kaļķot?
 
Augļu koku stumbrus krāso visu no zemes līdz pirmajiem lielākajiem zariem. Stumbru apstrādā ar platu otu, uzklājot kaļķošanas masu vairākās kārtās. Vislabāk ir krāsot ne tikai stumbru, bet arī apakšējos augļu koku zarus. Ja uz stumbriem saaugušas sūnas un ķērpji, tās pirms kaļķošanas ar birstīti notīra. Bezvēja laikā sagatavoto šķīdumu var ieliet smidzinātājā un izsmidzināt – veikt augļu koku balsināšanu. Sagatavotajam šķīdumam ir jābūt pietiekami šķidram, lai neaizķep smidzinātāja sprauslas.


 
Ar ko kalķot?
 
Vislabāk kaļķot ar jau gataviem speciālajiem kaļķošanai paredzētajiem produktiem, kuru sastāvā ir vara vitriols.
Maisījumu var sagatavot arī pašrocīgi: 10 l darba šķīduma sagatavošanai būs vajadzīgi: 2- 3 kg kaļķa, 300 g vara vitriols, kā saistvielu pievieno zaļās ziepes vai PVA līmi.

 

Avots: www.darzaabc.lv




0 Pievienot komentāru


Kategorijas