20 ellīgi paņēmieni, kā sociopāti un narcisi manipulē ar līdzcilvēkiem

 22. janvāris 2020 18:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Sākumā jauki un ārkārtīgi patīkami, bet pēc ciešāku attiecību izveidošanas toksiski un destruktīvi - narcisi, psihopāti un sociopāti*. Viņi lieliski prot manipulēt ar draugiem, partneriem, ģimenes locekļiem un pat kolēģiem.  Viņi var būt augstoas amatos, būt mūsu mīļotie cilvēki, vecāki, brāļi, māsas vai ģimenes draugi. 


Foto: Shutterstock.com

Jo vairāk par sevi šaubās upuris, jo lielākas iespējas ar viņu manipulēt un pakļaut savai gribai un vajadzībām.


Vienkāršāk šādās attiecībās ir neiesaistīties, bet, ja ir gadījies tā, ka tavā tuvumā ir cilvēks, kura klātbūtnē jūties izmantot, pazemots un nesaprotamu iemeslu dēļ vainīgs pie visa, iespējams, ka esi attiecībās ar sociopātu.  Vainas pārlikšana uz otru ir tipiska narcisu, sociopātu un psihopātu metode, kas ļauj viņiem izvairīties no atbildības uzņemšanās par savu dzīvi un savu rīcību.  Portālā Psyhologytoday.ru apkopotas manipulācijas metodes, kuras izmanto šāda tipa cilvēki. 
 

Gazlaitings 
Gazlaitings ir viena no psiholoģiskās vardarbības formām. Ja strīdu laikā vai pēc tam bieži dzirdi frāzes "Tā nebija", "Tu visu izdomā", "Vai tu esi jukusi!", "Tev tikai tā izlikās", tad tas, kas notiek, ir mēģinājums radīt tevī sajūtu, ka neesi pie pilna prāta. Ar laiku upuris tiešām sāk apšaubīt savu veselo saprātu, to, kā jūtas un pat sāk domāt, ka, iespējams, slikto attieksmi ir pelnījis. 
Sociopāta partneri sāk plosīt divējādas sajūtas - no vienas puses tu taču jūti, ka kaut kas nav kārtībā! No otras puses sāc šaubīties par sevi un savu adekvātumu. Lai nolīdzinātu situāciju, upuris nostājas manipulatora pusē un ar laiku pavisam zaudē pašapziņu. 
Lai nepadotos gazlaitinga manipulācijai, jau no pirmajām šādas metodes izmantošanas reizēm jāmeklē punkti, kas tur pie realitātes. Piemēram, pieraksti notikušo dienasgrāmatā, pastāsti par to kādam uzticamam draugam, atrodi atbalsta grupu. Ar laiku notikuma detaļas no atmiņas var izgaist un manipulatoram tas vien ir vajadzīgs, tāpēc nodrošinies ar uzticamu faktu piefiksēšanu un to pārrunāšanu ar citiem cilvēkiem. 


Projekcija 
Droša destruktīva cilvēka pazīme ir savu negatīvo īpašību absolūta noliegšana, toties tās ļoti labi pamana citos. Latviešiem ir teiciens "Savā acī baļķi neredz, citā - skabargu pamana." Ja nav negatīvu īpašību, tad var neuzņemties atbildību pilnīgi ne par ko. Toties to var pārlikt uz cita pleciem. Šādu uzvedību sauc par projekciju. 
Lai arī lielākā daļa cilvēku daļēji izmanto projekciju, nepamanot visas savas negatīvās iezīmes, tomēr narcisiem tas ir tik izteikti, ka attiecībās ar citiem cilvēkiem tas jau kļūst par psiholoģiskās vardarbības formu. Tā vietā, lai atzītu, ka ir kļūdījies, narciss un sociopāts vieglu sirdi atbildību par notikušo novels uz citiem. 
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc narcisi un sociopāti nekad neapmeklē psihoterapeitu, jo viņi paši savās acīs liekas ideāli. Viņiem nekas nav jālabo, lai ārstējas citi. 
Tā rīkojas arī patoloģisks melis, kas melos apvaino citus, tikai ne sevi, vai arī vīrietis, kas krāpj sievu, ir izteikti greizsirdīgs un domā, ka arī sieva viņu krāpj, vai arī slikti strādājošs darbinieks uzskatīs, ka vaina nav viņa kvalifikācijā, bet gan neefektīvā vadītājā.  
Patoloģiski veidota personība vienmēr uzskatīs, ka visās neveiksmēs vainojama pārējā pasaule, tikai ne viņš pats. Ar viņa jūtīgo, trauslo dvēseli jārēķinās visiem, kamēr viņš pats sadistiski grauj partneru pašapziņu. 
Ko darīt? Neuzņemties un neprojicēt uz sevi otra defektus, pat ja narciss ilgi un neatlaidīgi mēģina pazemināt otra cilvēka pašapziņu, mēģinot iestāstīt, cik ir slinks, dumjš, nekam derīgs, vārgs, neizlēmīgs cilvēks esi. Kā arī nemaz nemēģināt just līdzi un mēģināt "apgaismot" narcisu, ka problēmas ir viņam pašam. Narcisi vispār nav ieinteresēti iedziļināties savos psihes procesos un mainīties. Labākais risinājums ir vienkārši pārtraukt šādas attiecības. 


Bezgalīgas vainojošas sarunas 
Partneriem savā starpā ir jārunā. Izrunāšanās ir ceļš uz labākām attiecībām. Bet ne tad, ja esi attiecībās ar narcisu. Saruna ar narcisu nenozīmē ieklausīšanos otrā, bet gan blīvu apziņas "mēslu" plūsmu, kurā tiek izmantotas visas iespējamās manipulēšanas metodes. Līdz sarunas patiesā jēga pazūd apvainojumu, salīdzinājumu, pārmetumu un pretrunu gūzmā. Pienāk brīdis, kad upurim ir vienkāršāk piekrist nekā mēģināt paskaidrot savu pozīciju. 
Šādus dialogus veido ar mērķi novērts uzmanību no galvenās tēmas, lai upuris apjūk un zaudē pārliecību par sevi un saviem argumentiem, likt justiem vainīgam.
Pietiek iesaistīties kaut vai tikai 10 minūtes īsā strīdā, kad upuris jau sāk šaubīties par savu veselo saprātu. Kāpēc es šajā visā esmu iesaistījies? Un kā no tā tikt ārā veselu ādu. Narciss nepieņem, ka viņa viedoklis vai redzējums varētu būt nepareizs vai kāds tam varētu kaut nedaudz iebilst. 
Patiesībā destruktīvi cilvēki strīdas ne jau ar otru, bet gan paši ar sevi. Tas ir iekšējais monologs, kas tiek skaļi verbalizēts. Viņiem patīk drāmas, saasinātas situācijas, uz nažas asmens esošas emocijas, mokošas un sarunu biedriem smadzenes iznesošas sarunas un skaidrošanās. Jebkurš sarunu partnera pretarguments būs tikai vēl viens iemesls uzturēt neauglīgo sarunu.
Tāpēc labākā metode  - nemaz neiesaistīties šādos dialogos vai pārtraukt to nekavējoties, jūtot, ka ar tevi mēģina šādi manipulēt. 


Vispārināšana un apgalvojumi 
Tā vietā, lai iedziļinātos un mēģinātu izprast konkrēto situāciju un otra cilvēka viedokli, narciss rīkojas vienkāršāk - viņš ignorē argumentāciju un nianses, un vienkārši paziņo "Tu vienmēr esi ar kaut ko neapmierināta, "Nekad tev nav labi" utml. Piekarinot šādu vispārinošu birku, otrs tiek automātiski pazemināts. Proti, kāda jēga tevī klausīties, tu tāpat neesi vērā ņemams.
Viens problēmas aspekts tiek izcelts, pārējie notušēti, konstruktīva saruna par problēma paliek neiespējama. Piemēram, kad sabiedrībā zināmu cilvēku apsūdz izvarošanā, tad daļa viņa aizstāvju paziņo, ka mēdz būt gadījumi, kad šādas apsūdzības ir melīgas. Tiesa, gadās arī apmelošanas kampaņas, tomēr kopumā tādas ir salīdzinoši retas, un tās nevar būt par iemeslu, lai ignorētu konkrēto gadījumu.
Šādas mikro-agresijas izpausmes, kuras dažreiz pat grūti precīzi aprakstīt, ir raksturīgas destruktīvām attiecībām. Tu saki narcisam, ka viņa uzvedība ir nepieņemama, bet viņš uztaisa traci "Tu visu laiku ar kaut ko esi neapmierināta!", vai apvaino otru pārliekā jūtelībā, vai arī paziņo, ka sievietes domas nav vērts ņemt nopietni, jo viņai ir pirmsmenstruālais sindroms.... 
Labākā taktika ir nemaz nesākt taisnoties un skaidroties. Narcisa melni - balto pasaules uztveri tas nemainīs. 


Sarunu partnera izteicienu kariķēšana un pārspīlēšana 
Narcisa vai sociopāta skatījumā tavi uzskati, pilnīgi pamatotas emocijas un reāli pārdzīvojumi pārvēršas iracionalitātos notikumos bez pierādījumiem un faktiem.
Pats narciss izdomā mazticamas notikuma interpretācijas, pārfrāzējot otra cilvēka teikto tā, lai beigu beigās viss izskatās absurds, nepieņemams un nesaprotams. Piemēram, tu norādi vīram, ka jums nepatīk, kā viņš ar teci runā. Atbildes vietā viņš dodas pretuzbrukumā "Ak tad tu mums šeit esi ideāla!?", "Tad, tavuprāt, esmu slikts?”. Lai gan sarunbiedrs it tikai pateicis, kā jūtās. Šāds pretuzbrukums it kā anulē iepriekš izskanējušās jūtas un emocijas, rada partnerī vainas sajūtu par to, ka ir mēģinājis noturēt savas robežas.
Šis izplatītais manevrs domāts uzmanības novēršanai jeb kognitīvais izkropļojums. Vēl to sauc par “domu lasīšanu”. Destruktīvi cilvēki ir pārliecināti, ka viņi zina citu domas un jūtas. Viņi izdara secinājumus, pamatojoties uz savām reakcijām nevis uzklausot partneri.Tālāk viņi rīkojas atbilstoši savām ilūzijām un maldiem, turklāt nekad neatvainojas. 
Labākais veids, kā noturēt savas robežas sarunā ar šādu cilvēku, ir skaidri pateikt  “Es to neesmu teicis”. Un pārtraukt sarunu. Visdrīzāk viņš viņš turpinās vainot tevi par to, ko neesi darījis un teicis. Kamēr narcisam un sociopātam būs iespēja pārlikt visu vainu uz otru, viņš to ar prieku un gandarījumu turpinās darīt.

 

Pats galvenais narcisa un sociopāta ierocis ir kontrole. Viņi tiecas kontrolēs savas otras pusītes vai ģimenes locekļu dzīvi visos iespējamajos veidos. Izolācija, finanšu kontrole, draugu loka sašaurināšana, darba un karjeras ierobežojumi ir tikai daļa no kontroles veidiem. Bet pats jaudīgākais kontroles ierocis ir otras puses jūtu vadīšana. Tāpēc skandāli, pārmetumi un iepriekš pilnīgi neparedzami emocionāli uzbrukumu liek šaubīties par veselo saprātu pat pašam normālākajam cilvēkam. 

 

Piekasīšanās un spēles noteikumu maiņa 
Atšķirība starp konstruktīvu un destruktīvu kritiķi ir tā, ka konstruktīvs kritiķis nekritizē personību un neizvirza nesasniedzamus standartus.  Tiem, ko sauc par “ destruktīviem kritiķiem”, nav ne mazākās vēlēšanās palīdzēt tev kļūt labākam. Viņiem vienkārši patīk pazemot un uztaisīt no attiecību partnera grēkāzi un vainīgo.
Patmīlīgi sadisti un un sociopāti izmanto medodi - noteikumu maiņa spēles laikā. Tas viņiem garantē iespēju visu laiku būt neapmierinātiem. Pat pēc tam, kad esi sniegusi visus iespējamos pierādījumus un argumentus, ko viņš ir prasījis, viņš izvirza jaunus noteikumus un prasības. Turklāt var mainīties ne tikai spēles noteikumi, bet tie laiku pa laikam var būt pilnīgi pretrunīgi, arvien tikt paaugstināta prasību latiņa. Spēles vienīgais mērķis - panākt, ka narciss ir apmierināts. Diemžēl tas nav iespējams. Toties upuris, kas cenšas šos noteikumus izpildīt, ar laiku sāk justies nevērtīgs un baidīties, ka nespēs attaisnot uz viņu liktās cerības. 
Ja šādas situācijas atkārtojas regulāri - mēģinājumi nevis risināt problēmu, bet sameklēt tevī arvien jaunas vainas un problēmas, labākā taktika ir vairs pat nemēģināt "atbilst" narcisa vēlmēm un gaidām. 


Tēmas nomaiņa
Narcisiem un sociopātiem ļoti nepatīk tēmas, kuru apspriešanas gaitā var izrādīties, ka daļa vai pat visa atbildība par notikušo ir jāuzņemas uz sevi. Tāpēc viena no taktikām ir nomainīt tēmu. Proti, nevis runāt par to, kas ir aktuāli šobrīd, bet atcerēties septiņus gadus senus grēkus. Jāatzīst, ka šo taktiku izmanto arī cilvēki, kurus nekādi nav pamata saukt par sociopātiem.
Ja tēmas nomaiņa ir regulārs konfliktu risināšanas veids, iemācies stingri pieturēties pie uzsāktās sarunu tēmas. Tiklīdz sarunbiedrs sāk virzīt sarunu uz citu problēmu, atgādini,  ka šobrīd mēs runājam par konkrēto situāciju šeit un tagad.


Atklāti un slēpti draudi 
Viena no dzīves pamata sajūtām sociopātam ir apziņa, ka visa pasaule viņiem ir parādā. Tas ļauj justies augstprātīgi un vīzdegunīgi, izvirzīt citiem augstas prasības un vienmēr apšaubīt pārējo godaprātu un labos nolūkus. Bet, nedod Dievs, ja kāds šo viņiem pašsaprotamo faktu apšaubīs.  Viņa viedokļa un pozīcijas apšaubīšana ir nepieļaujama. Vai arī viņš  draudēs tieši vai slēpti. Ja nebūs, kā viņš saka, būs nepatīkamas sekas un nepatikšanas.
Atklātu un tiešām bīstamu draudu gadījumā tos var dokumentēt un saglabāt reizei, kad tie var noderēt kā pierādījums. Jā, iespējams pat likumsargājošām iestādēm! 


Apsaukāšanās 
Narcisi var tiešām kvēli un nežēlīgi ienīst to, kas nav izdarījis viņam pa prātam. Naids ir atbildes reakcija uz narcistiskas personības ļoti trauslā un nepārliecinātā ego ievainojumu. 
Apsaukāšanās, pat rupjības, ir ātrs, primitīvs veids, kā atbildēt uz saņemto apvainojumu. Apvainojumi var attiekties gan uz partnera ārējo izskatu, gan īpaši uz personību. "Tas ir smieklīgi, nožēlojami, idiotiski!"  Tiek apšaubītas sarunu partnera prāta spējas, devalvēta viņa spēja adekvāti spriest. 
 

Dresēšana
Manipulatīvās attiecībās ar sociopātu var sagaidīt tādas izpausmes kā izolēšana no draugiem un radiem, striktu noteikumu uzstādīšana, sodīšana par to, kas nav izdarīts viņam pa prātam. Vārdu sakot - sava upura dresūra, tādējādi izstrādājot refleksu baidīties darīt jebko, jo reakcija un soda apmērs nav paredzams. Īpaši tas attiecas uz lietām, kas partnerim patīk. Piemēram, sabojāt brīvdienas, nojaukt ceļošanas plānus utml. tas ir viens no kontroles mehānismiem, lai visa uzmanība tiktu viņam, un nekas būtisks un prieku nesošs nepaliktu partnera dzīvē. Turklāt viena no narcisa iezīmēm ir patoloģiska greizsirdība, kuras aizsegā var aizliegt tikties ar draudzenēm un tuviniekiem.

Baumas un izsekošana
Kad destruktīva persona nevar kontrolēt to, kā tu uztver sevi, viņi sāk kontrolēt to, kā tevi uztver citi. Tāpēc baumas un aprunāšana ir vēl viens instruments, kā panākt savu. 
Sabojāta reputācija, apmelošana, baumas, aprunāšana aiz muguras sagrauj partnera tēlu, kas ir izdevīgi sociopātam, jo tad viņš paliek vienīgais, kas var raustīt vadības aukliņas un uzburt sev vēlamo realitāti. Ja upuris nolems izstāties no šīm destruktīvajām attiecībām, viņam pat nebūs atbalsta komandas.
Ierasta shēma ir tāda, ka sociopāts pats par sevi rada upura tēlu, bet partneris tiek aprakstīts kā varmāka. Ja tāda informācija  publiskā telpā parādās regulāri, ar laiku apkārtējie patiešām šim stāstam notic. 
Jāsargās arī no situācijām, kurās upuri burtiski provocē uz neadekvātām reakcijām, jo tās noteikti tiks piefiksētas un izmantotas. Dažreiz šādās situācijās vienīgais risinājums ir juridiska palīdzība un tiesiskā aizsardzība pret emocionālu šantāžu. Tiesa, ir nepieciešami dokumentēti pierādījumi. 


Mīlestības uzplūdi un devalvācija
Nav noslēpums, ka sociopāti attiecību sākumposmā spēj būt satriecoši pievilcīgi. Viņi aplido, lutina, idealizē partneri. Attiecības uz priekšu virzās ātri un raiti. Kad upuris ir uzķēries un noticējis, cik brīnišķīgs cilvēks ir satikts, situācija mainās. Sākas partnera devalvācija, pretenzijas ir pret visu, viņš tiek nonivelēts un kritizēts.
Otrs scenārijs ir, kad nolūkotais partneris tiek uzcelts teju vai uz pjedestāla, dievināts un slavināts, toties skarbi tiek kritizēti iepriekšēji partneri. Ja pamani, ka cilvēks vaino visā savus "bijušos", rēķinies, ka ar tādu pašu attieksmi saskarsies arī pati.
Ideāls "Konfekšu un puķu" attiecību periods un nežēlīga, skarba bijušo partneru kritizēšana ir sarkanais signāls! 


Nodrošināšanās  
Kad kāds uzsver, ka viņš  “labs puisis” vai “laba meitene”, tāpēc  viņam var droši uzticēties, esi uzmanīgs! Šeit parādās tendence sev piedēvēt un īpaši izcelt tieši tās īpašības, kas personai nepiemīt, lai saņemtu lielu uzticēšanās kredītu. 
Viņi prot “maskēties”, tēlojot līdzjūtības un empātijas spējas attiecību sākumā. Vēlāk, kad maskas krīt un emocionālās vardarbības cikls sasniedz kritisko punktu, atklājas patiesā seja - aukstasnīgs, citus nicinošs cilvēks.  Patiesi labiem cilvēkiem sevi nav jāslavē. Viņi paši izstaro siltumu un to var pamanīt bez vārdiem.
Lai pretotos preventīvajai aizsardzībai, padomā, kāpēc cilvēks uzsver savas labās īpašības. Spried pēc darbiem, nevis vārdiem.  
 

Triangulācija
Triangulācija ir emocionāls process starp diviem cilvēkiem, kuram ir tendence attiecībās iesaistīt trešo.  Destruktīvs cilvēks var pieaicināt kā konsultantu trešo, kuram jāapstiprina, ka vienam ir taisnība, bet otrs ir pilnīgs nejēga un pats pie visa vainīgs. Īpaši nepatīkami tas ir tad, ja šajā spēlē negaidot tiek iesaistīti mazpazīstami cilvēki - kolēģi, pasākuma apmeklētāji, attāli paziņas, kas situāciju nepārzina. Bet tie var būt arī tuvinieki, kuriem nu ir jānostājas kāda pusē.  Šādās situācijā visi iesaistītie spēlē pēc narcisa noteikumiem,
objektivitāte te nav iespējama. 


Ievilināšana slazdā 
Maldīga drošības sajūta ir tikai slazds, lai pievilinātu pakļāvīgu, drošības un miera alkstošu upuri. Sīki strīdi ātri pārvēršas milzīgos konfliktos, jo sociopātam ir grūtības izprast jēdzienu "cieņa pret otra viedokli". Konstruktīvas izejas no šādām situācijām nav. Turklāt instinktīvi sociopāti sajūt partnera vājās vietas, kuras izmanto, lai izprovocētu, bet pēc tam pazemotu un noniecinātu otra personību.
Paļaujies uz savu intuīciju - ja šķiet, ka attiecības attīstās aizdomīgi ātri, mērķtiecīgi, bet tas, ko dzirdi, izsauc neizprotamas aizdomas, iespējams, labāk ieturēt distanci un pavērot. 


Robežu pārbaudīšana
Viņš nepārtraukti pārbauda tavas robežas, lai saprastu, kuras no tām varētu pārkāpt, paplašinot savu ietekmes zonu. Jo biežāk viņam izdosies robežas pārkāpts un palikt par to nesodītam, jo bezkaunīgāk tas tiks darīts atkal un atkal. Tieši tāpēc fiziskās un emocionālās vardarbības upuri, kas vienreiz no sava pāri darītāja ir aizgājuši, bet pēc tam atkal atgriezušies, piedzīvo arvien nežēlīgāku un sadistiskāku attieksmi. Jo viņi ir piedevuši nodarīto. 
Lai atgūtu upura uzticēšos, sociopāts prot saldu runāt un jauki izturēties, solīt mainīties un nekad vairs tā nedarīt. Kad savu ir panācis, viss atgriežas vecajās varas pozīcijās. 
Kad sociopāts sola sākt visu no baltas lapas un mainīties, savas robežas ir tikai jānostiprina, nevis jāpavājina.
Manipulatori nenovērtē ne empātiju, ne līdzjūtību. Viņi reaģē tikai uz nepatīkamām sekām, kas skar tieši viņus pašus. 
 

Agresīvi un aizvainojoši joki
Slēptie narcisi mīl izteikt nievājošas piezīmes un aizvainojošus jokus. Tas ir tikai joks! Pat nav kur "piesieties", bet cilvēki ļoti labi jūt, kur ir labsirdīga smiešanās, bet kurā jokā slēpjas inde. Ja upuris nav apmierināts ar šādu jokošanas manieri, viņu apvaino humora izjūtas trūkumā.
Aizvainojoši joki ir verbāls aizskārums, kas var dziļi aizskart partneri, bet formāli nav pat īsti par ko apvainoties vai dusmoties. Nereti šādās situācijā pielieto jau iepriekš minēto gazlaitingu - veselā saprāta un uztveres apšaubīšanu. 
 

Sarkasms un nelūgts aizbildnieciskums 
Līdzcilvēku un ģimenes locekļu pazemošana ir destruktīvu cilvēku stiprā puse. Viens no pazemošanas instrumentiem ir balss un intonācija. Sarkasmu drīkst izmantot tikai viņš, bet nekādā gadījumā ne pret viņu. Tad viņš kļūst jūtīgs un viegli sāpināms. No varmākas viņš pārvēršas par nabaga upuri. 
Saskaroties ar aizbildniecisku attieksmi, kas pieaugušam cilvēkam liek justies kā nevarīgam bērnam, skaidri un gaišie pasaki, ka esi pieaudzis un pret tevi nav jāizturas kā pret nesaprātīgu mazuli.


Kaunināšana 
"Kā tev nav kauna!" ir vēl viena no iecienīta destruktīva cilvēka frāzēm. To, protams, lieto arī citi, īpaši vecākā paaudzes, kas augusi citā vērtību sistēmā. Tomēr sociopāta izpildījumā šīs frāzes mērķis ir panāks, lai upuris sajustos īpaši slikti. Tiek sagrauta partnera pašcieņa un pašlepnums. 
Ja upuris ar kaut ko lepojas, tad kaunināšana palīdz šo sajūtu "izdzēst" un liek sajusties mazāk vērtīgam. Narcisi, sociopāti un psihopāti mīl izmantot upura vājās vietas pret viņu pašu.  Viņi var pat panākt to, ka upurim būs neērti par to, ka viņš jūtās aizvainots un pazemots. Lūdzu, vēl viena emocionālās vardarbības izpausmes un rezultātā psiholoģiskā trauma.
Ja bērnībā esi cietusi no vardarbības, tad sociopāts šo faktu pagriezīs tādā gaismā, ka gan jau biji to pelnījusi. Un vēl pasmiesies, lai padziļinātu emocionālo rētu. 
Ja ir aizdomas, ka esi attiecībās ar destruktīvu cilvēku, neatklāj viņam savas vājās puses. 


Kontrole 
Pats galvenais narcisa un sociopāta ierocis ir kontrole. Viņi tiecas kontrolēs savas otras pusītes vai ģimenes locekļu dzīvi visos iespējamajos veidos. Izolācija, finanšu kontrole, draugu loka sašaurināšana, darba un karjeras ierobežojumi ir tikai daļa no kontroles veidiem. Bet pats jaudīgākais kontroles ierocis ir otras puses jūtu vadīšana. Tāpēc skandāli, pārmetumi un iepriekš pilnīgi neparedzami emocionāli uzbrukumu liek šaubīties par veselo saprātu pat pašam normālākajam cilvēkam. Tiklīdz partneris ir kaut nedaudz atguvis realitātes izjūtu un sāk šaubīties par attiecību perspektīvām, tā sociopāts atkal sāk ierasto taktiku - partnera aplidošanu, idealizāciju un pēc tam, kad otra puse atslābst un notic, atkal sāk kontrolēt. 
Pēc kāda laika upuris vairs nesaprot, vai tas, ko viņš redz un jūt, vispār ir realitāte, viņam nav skaidrs, vai var paļauties uz savām sajūtām. Tieši to sociopātam vajag!

Jo vairāk par sevi šaubās upuris, jo lielākas iespējas ar viņu manipulēt un pakļaut savai gribai un vajadzībām. 
Tāpēc ir svarīgi atpazīt šos mehānismus un laicīgi izdomāt, kā izdzīvot šādās attiecībās. Vai tās vispār ir to vērtas?


*Visīsākā sociopāta definīcija ir cilvēks bez sirdsapziņas, kurš citus cilvēkus redz tikai kā manipulējamus instrumentus savu mērķu sasniegšanai. Daudzi psihiatri jēdzienu sociopāts aizvieto ar jēdzienu "psihopāts".

Psiholoģijā termins "narcisms" apzīmē nopietnus personības traucējumus, kas saistīti ar patoloģiski augstu pašvērtējumu un neadekvātām prasībām pret sevi un līdzcilvēkiem. Cilvēks ar narcistiskiem personības traucējumiem ir atkarīgs no citu viedokļa un atzinības, tāpēc viņa personība un rīcība ir vērsta uz to, lai formētu "pareizu" apkārtējo viedokli, un tie viņu atzītu par īpašu un pārāku.