Kā izglābt ledū iesalušu gulbi un ar ko viņu pabarot

 28. novembris 2019 7:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Katru ziemu cilvēki mēdz satraukties par gulbjiem, kas, pēc viņu domām, nav aizlidojuši, neprot lidot vai ir iesaluši ledū.



Foto: Shutterstock.com

Ja redzat fiziski savainotu putnu, informējiet par to pašvaldību.


Latvijas Ornitologu biedrība ik gadu skaidro, ka darīt nevajag neko.  Paugurknābja gulbji ir regulāri ziemotāji Latvijā. Ja redzat gulbjus ziemā uz lauka, pie ūdenstilpēm, uz ūdenstilpēm, kas ir aizsalušas, satraukumam nav pamata. Putni vienkārši atpūšas. Savukārt ūdenī viņiem ir ar ko baroties. Gulbji ziemā mēdz uzturēties arī vietās, kur cilvēki tos piebaro. Savukārt vesels jauns vai pieaudzis putns nevar iesalt ledū un var pārlidot no vienas vietas uz citu samērā ātri, un to gulbji arī dara situācijās, kad nav pieejama neviena atvērta ūdenstilpe. Visbiežāk cilvēks šos pārlidojumus nemana. Putni ir piemēroti savvaļas dzīvei, kas nav cilvēka darbības ietekmēta, un dažādām ar to saistītām situācijām.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība lūdz nesatraukties, redzot gulbjus ziemā Latvijā. Tā ir normāla situācija, un putni nav nokļuvuši bezpalīdzīgā situācijā.

Toties, ja redzat fiziski savainotu putnu, informējiet par to pašvaldību. Jānorāda gan, ka nereti savainotiem putniem nemaz nav iespējams palīdzēt. Katra situācija ir jāizvērtē kritiski. Atcerieties arī to, ka dabā pastāv savi likumi un savainoti vai slimi dzīvnieki ir daļa no barības ķēdes!

Latvijas dabas muzeja darbinieks, ornitologs Dmitrija Boiko portālā Riga.lv stāsta, kā pareizi barot putnus, kas mitinās ūdenstilpnēs, lai tiem nekaitētu.

Pēc Dmitrija Boiko vārdiem, agresivitāte ir īpašība, ko izrāda putni, kas baroti ar maizi. Savvaļas gulbji pēc saskarsmes ar cilvēkiem cenšas doties tālāk. Pilsētas gulbji nejūt cilvēku draudus un pieņem tso kā vienlīdzīgus, jo saņem no tiem kārumus.
 

Latvijas Ornitoloģijas biedrība lūdz nesatraukties, redzot gulbjus ziemā Latvijā. Tā ir normāla situācija, un putni nav nokļuvuši bezpalīdzīgā situācijā.

„Atklāti sakot, savvaļas putnus ar maizi barot nedrīkst. Gulbis ir veģetārietis. Un, lai paēstu, tiem pilnīgi pietiek ar zāli, aļģēm, planktonu un mazajiem kukaiņiem, kas mūsu ūdeņos ir pārpārēm. Taču cilvēki vienalga turpina putnus barot. Ja gulbjus ar maizi baro jau no bērnības, tad tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika. Tāpēc, redzot atpūtniekus, putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot,” saka eksperts.

"Piebarotajiem putniem zūd dabas instinkti, to uzvedība kļūst neprognozējama. Pamanot cilvēku, kas nez kādu iemeslu dēļ to nebaro ar maizi, putns nebēg, bet gan sāk uz cilvēku šņākt un pat var iesist ar spārniem. „Gulbis ir spēcīgs putns. Ar spārna sitienu tas mazam bērnam var salauzt roku vai kāju. Bet, par laimi, par šādiem agresīviem putniem ziņojumi nav bijuši,” paskaidroja Boiko.


Piebarotie putni mirst, iesalstot ledū
Parasti martā gulbjiem šķiļas putnēni. Taču, ja putns kāda iemesla dēļ mirst, gulbis vairojas vēlreiz. Lai iemācītos lidot, gulbju mazulim nepieciešami četri mēneši. Ja pēc šī laika putns vēl nelido, tad kopā ar vecākiem gulbjiem ģimene meklē ziemošanas vietu. 
 

 

Gulbju, kas pārtiek no maizes, dzīves ilgums ir  mazāks, nekā savvaļas putniem

 

Pilsētas gulbji rīkojas citādi: pieaugušie lido uz siltākām zemēm, mazuļus atsājot ziemot pilsētas kanālos un upēs, faktiski atstājot tos cilvēku aprūpē. Un ir bijuši gadījumi, kad putni, ziemojot nepiemērotā vietā, iesalst ar kājām ledū. Dažreiz ziemā putni arī mirst no bada. Taču pārlidojošo gulbju bojāgājušo skaits ir daudz lielāks, tāpēc pieradinātie un piebarotie gulbji izvēlas pavadīt ziemu kopā ar mums.
 

Gulbis, kas ēd maizi, dzīvo mazāk
Pētījumi par to, kā maize ietekmē gulbju organismu, Latvijā veikti netiek. Taču katru gadu, apgredzenojot putnus, ornitologi novēro: to gulbju, kas pārtiek no maizes, dzīves ilgums ir  mazāks, nekā savvaļas putniem. Savvaļas putnu vidējais dzīves ilgums ir 10-12 gadi, taču pieradināta gulbja – aptuveni 8 gadi. „Mēs esam novērojuši, ka daudzi cilvēki gulbjus baro ar vārītiem kartupeļiem, kukurūzu, salātiem. Taču Rīgas gulbji izvēlas maizi. Un, ja blakus noliktu rīvētus burkānus un maizi, gulbis izvēlētos miltu izstrādājumus,” – norādīja eksperts.

Ir daži pētījumi, kas pierāda, ka ūdensputni nepanes rupjmaizi, jo tas var izraisīt smagus fermentācijas procesus kuņģa – zarnu traktā.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas