Pirmsskolās Latvijā sāk īstenot pakāpeniskas pārmaiņas vispārējā izglītībā Latvijā

 01. septembris 2019 21:15 Ziņa

Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā sākas pakāpeniskas un pēctecīgas pārmaiņas vispārējā izglītībā. 1. septembrī stājas spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas, un pirmsskola kļūst par pirmo posmu vispārējā izglītībā, kurā sāk īstenot pilnveidoto saturu un pieeju.



Foto: Shutterstock.com

Bērni arvien mazāk veidos vai zīmēs vienas un tās pašas lietas, jo mācīšanās rezultāts ir nevis konkrēta priekšmeta izgatavošana vai zināšanu iemācīšanās kā vienreizējs notikums, bet gan ilgtermiņa prasmju attīstība, ņemot vērā katra bērna individuāli nepieciešamo laiku un spējas, – mācību procesu būs iespējams organizēt tā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu katra bērna izaugsmē.


Nākamgad – 2019./2020. mācību gadā –  pārmaiņas turpināsies pamatizglītībā un plānotas – arī vidusskolas posmā – attiecīgi 1., 4. , 7. un 10. klasē (vidusskolas standarta izskatīšana Ministru Kabineta sēdē plānota 3. septembrī). Pilnveidotais saturs un pieeja tiek izstrādāts Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā”. 

 

Pirmsskolas izglītības obligātais saturs

Pirmsskolas izglītības obligātais saturs ietver zināšanas, izpratnes un pamatprasmes septiņās mācību jomās (dabaszinātņu, valodu, sociālajā un pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes), kā arī vērtības un tikumus, un caurviju prasmes tādā mērā un apjomā, kas nepieciešams veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolā. Zināšanas un prasmes pirmsskolā tiek apgūtas integrētā mācību procesā visas dienas garumā. Jaunajās vadlīnijās iestrādātos mācību satura un pieejas principus jau izmēģinājušas 25 pilotpirmsskolas Latvijā.  

Pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešana notiks pakāpeniski un pēctecīgi nākamo četru gadu laikā visās izglītības pakāpēs.

“Šī ir pirmā reize, kad mācību saturu un pieeju mācībām pārskatām vienotā sistēmā un pēctecīgi visiem sešpadsmit bērna vispārējās izglītības gadiem – no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz vidusskolai. Pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešana notiks pakāpeniski un pēctecīgi nākamo četru gadu laikā visās izglītības pakāpēs, nozīmīgi lielāku uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu iesaistei mācībās, rosinot viņus pašus formulēt izziņas jautājumus, ieraudzīt sakarības,  piedāvāt dažādus risinājumus daudzveidīgās mācību situācijās, izvirzīt mērķus savam darbam un uzraudzīt to īstenošanu. Šādas mācību pieejas pilnvērtīga īstenošana nav vienas dienas jautājums, bet gan ilgtermiņa kopīgas plānošanas, skolotāju sadarbības, vecāku iesaistes un atbalsta pārmaiņām jautājums,” uzsver projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

 

Lai nodrošinātu atbalstu pirmsskolu skolotājiem pilnveidotās pieejas īstenošanā, ir izstrādāti septiņi jauni mācību līdzekļi atbilstoši katrai mācību jomai un pirmsskolas mācību programmas paraugs, kas ir brīvi pieejami digitālajā resursu krātuvē www.mape.skola2030.lv.  Šī krātuve iecerēta arī kā resursu un informācijas apmaiņas vieta izglītības darbiniekiem informācijai, mācību materiāliem, kā arī, lai dalītos pieredzē par mācību darbu un idejās, kas noder ikdienas darbā. 

 

Pārmaiņas pirmsskolā
Pārmaiņas pirmsskolā skars mācību darba organizēšanu un plānošanu, bērnu un skolotāju lomu, arī vides iekārtojumu, kuras veidošanā svarīgi piedalīties arī pašiem bērniem. Skolotāji plānos un organizēs mācības un vidi tā, lai bērni tiktu rosināti pēc iespējas vairāk darboties paši. Mācīšanās notiks integrētā rotaļnodarībā, sadarbojoties, piemēram, mūzikas un sporta skolotājiem, iesaistot arī atbalsta personālu (ēdināšanas speciālistus, medmāsu u. c.). Mācīšanās atspoguļosies telpu noformējumā – atgādnēs, plakātos, bērnu darbos, un tā arvien vairāk notiks ne vien telpās, bet arī ārā. Mācīšanās pieejā liela nozīme būs bērna intereses apzināšanai kā sākumpunktam pasaules un sevis izzināšanai, prasmju un zināšanu pamatu apgūšanai tiešā pieredzē (eksperimentējot, pētot), veselīgu ieradumu veidošanai, kā arī sociāli emocionālo prasmju attīstīšanai, kas noderēs tālāk dzīvē un skolā, mācoties arvien sarežģītāku mācību saturu. Bērni arvien mazāk veidos vai zīmēs vienas un tās pašas lietas, jo mācīšanās rezultāts ir nevis konkrēta priekšmeta izgatavošana vai zināšanu iemācīšanās kā vienreizējs notikums, bet gan ilgtermiņa prasmju attīstība, ņemot vērā katra bērna individuāli nepieciešamo laiku un spējas, – mācību procesu būs iespējams organizēt tā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu katra bērna izaugsmē. 

Skolotāji plānos un organizēs mācības un vidi tā, lai bērni tiktu rosināti pēc iespējas vairāk darboties paši.

“Pirmsskolā bērni veido priekšstatus par to, kas notiek dabā, un par lietu pasauli, lai tālāk dzīvē varētu gūt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.” Dr. paed. Dace Namsone, Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) direktore,  http://bit.ly/pirmsskola_dabaszinibas 

“Bērniem jākustas visu dienu, ne tikai nodarbību laikā. Rotaļnodarbībām pēc iespējas jānotiek ārā, kur bērni var attīstīt pamatkustības – skriet, kāpt, rāpot, lēkt, mest, ķert.” Inese Bautre, Skola2030 vecākā eksperte, veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas satura izstrāde, http://bit.ly/Skola2030_vasara2019 

“Ir svarīgi ar bērnu daudz runāt par visu to, kas dienā tiek darīts, lai attīstītos vārdu krājums, lai bērnam veidotos izpratne par apkārt notiekošo, lai viņš mācītos izprast jēgpilnu darbību, lai saprastu, kāpēc viņš pats un vecāki kaut ko dara. Apkārtējā vide bērnam piedāvā daudz iespēju iemācīties lasīt un rakstīt.” Agrita Miesniece, Skola2030 vecākā eksperte, pirmsskolas mācību satura izstrāde, http://bit.ly/Skola2030_vasara2019 

 

Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valoda ir noteikta kā saziņas līdzeklis ikdienas mācību procesā jeb rotaļnodarbībā, bet vienlaikus ir paredzēti sasniedzamie rezultāti arī mazākumtautības valodas apguvē. Skola2030 sadarbības partneris Latviešu Valodas aģentūra izstrādā metodiskos līdzekļus un rokasgrāmatu pedagogiem, kuri īsteno mazākumtautības izglītības programmas, tostarp arī mācību līdzekļus latviešu valodas apguvei pirmsskolā.


Papildu informācijas resursi:
Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas: MK noteikumi Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”: https://likumi.lv/ta/id/303371. (MK pieņemti 21.11.2018., spēkā no 1.09.2019.)

 

Bērns pirmsskolā apgūst visu septiņu mācību jomu prasmju pamatus kopā ar vispārīgajām jeb caurviju prasmēm un, kas svarīgi, veido arī vērtībās balstītus ieradumus, kas palīdzēs tālāk dzīvē un skolas gaitās.

Par to vairāk lasiet šeit: https://www.skola2030.lv/lv/istenosana/izglitibas-pakapes/pirmsskola


Saskaņā ar pirmsskolas izglītības vadlīnijām šīs izglītības pakāpes nobeigumā valodas un matemātikas jomā bērnam būtu jāapgūst šādi pratību pamati: raksta rakstītos burtus, lasa vārdus un saprot izlasīto, nosaka skaitļa sastāvu desmit apjomā,  veido skaitļa sastāva dažādas variācijas, skaita un skaitu apzīmē ar ciparu, raksta ciparus, salīdzina pēc skaita un lieluma, lietojot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “lielāks”, “mazāks”.  Ko tas nozīmē – vairāk lasiet rakstā ”Vai ātrāk un vairāk ir labāk?”. Tāpat iesakām rakstus “Tēti, uzraksti vēstuli!” – par to, kā vecāki var palīdzēt bērnam mācīties,  “Sveiks, pirmklasniek!” un rakstus par sportu un dabaszinību izpratnes pamatu veidošanu pirmsskolā – Skola2030 vasaras ziņu izdevumā “Domāt.Darīt.Zināt” http://bit.ly/Skola2030_vasara2019

 

Skola2030 “Domāt.Darīt.Zināt.” augusta ziņu izdevumā:  9 pirmsskolas darbinieki stāsta par gatavību jaunajam mācību gadam; pirmsskolas skolotāja rokassomiņa jeb svarīgākās lietas darbam; 2 skolu pieredze; par bērna interesi kā mācīšanās rosinātāju http://bit.ly/Skola2030_DDZ_7_augusts.

Citāti no pirmsskolas darbiniekiem, kas stāsta par gatavību jaunajam mācību darbam:  http://bit.ly/pirmsskolas_darbinieku_stasti.

  • “Domāju, ka bērni būs daudz vairāk pārliecināti par sevi, uzlabosies komunikācija gan savā starpā, gan ar pieaugušajiem, un bērniem būs vieglāk iekļauties sociālajā vidē, lai varētu startēt jau nākamajā pakāpē.” Skaidrīte Zelča, Rubenes PII “Auseklītis” pirmsskolas skolotāja
  •  “Kad pamani, ka kaut kas īsti neiet vai vajadzētu kaut kā citādi, tad ir jārunā, jāmaina. Šī attieksme palīdzēja mums ātri visu saprast. Varbūt citi sāks ar kaut ko citu, bet galvenais ir neko nesasteigt. Mūsu problēma ir, ka uzreiz gaidām rezultātu. Tā esam audzināti.” Kristīne Boitmane,  Ventspils PII “Varavīksne” vadītāja
  • “Bērni tiešām paši var nonākt pie rezultāta atbilstoši savām interesēm un varēšanai. Skolotājam nav jāgatavo šabloni, lai iznākumā pie sienas karātos vienādi darbi. Svarīgas ir bērna interesantās idejas, tas, kā viņi paši nonāk pie secinājuma, pie atziņām un risinājuma. Tas veicinās bērnu izaugsmi, pašcieņu un pašapziņu, viņi būs vairāk pārliecināti par sevi.” Jolanta Vāvere, Siguldas PII “Ieviņa” pirmsskolas skolotāja
  • “Man pašai jaunums bija tas, ka vajadzēja iet grupā, ko agrāk nedarījām. Nācās krietni palauzīt galvu, lai savu mūzikas nodarbības posmu iekļautu kādā citā jomā.”  Madara Stupele, Ķekavas PII “Avotiņš” mūzikas skolotāja
  •  “Grupā bija iekārtoti centriņi, bet tur bērni darbojās no nodarbībām brīvajā laikā. Tāpēc uztraucos, vai bērni tiks galā ar doto uzdevumu bez manis, jo reizē būt visos centros nespēju. Bija pieradums visu rādīt priekšā, skaidrot un paskaidrot – ar karoti mutē ielikt. Skrēju no centra uz centru, kamēr sapratu, ka ir bērni, kuriem manu uzmanību nevajag, kuri paši var palīdzēt citiem, un ir tādi, kuriem mani vajag.” Žanna Līdaka, pirmsskolas skolotāja Rīgas PII “Viršu dārzs” 
  • “Tā viņi pamazām aug. Vecākās grupas bērni pilnīgi paši sevi apkalpo, arī novāc traukus, aiznes līdz mazgātavai. Ir prieks vērot, ka arī mēs kaut ko iemācām līdzīgi kā matemātikas skolotājs, kas māca bērnam skaitīt.” Daiga Bērziņa,  ēdināšanas pārzine Ropažu PII “Annele” 
  • “Līdzdalība, komandas darbs, kopīga plānošana un lemšana – tas ir galvenais. Un otrs – vairāk uzmanības lokā ir bērni, vairāk ieraugām viņu vajadzības. Nemitīgi domājam – vai tas, ko bērniem piedāvāsim, ko ar viņiem kopā darīsim, būs ar jēgu, ko no tā iegūs bērni.” Māra Teika, Jelgavas PII “Kamolītis” vadītājas vietniece izglītības jomā
  •  “Bērnus interesē tehniskie darbi, viņi mūs iztaujā, un mēs varam par tiem pastāstīt.” Jānis Kaņeps, tehniskā atbalsta strādnieks Rīgas PII “Viršu dārzs” 

 

Par projektu
Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta Nr. 8.3.1.1./16/I/002 “Kompetenču pieeja mācību saturā” mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai no pirmsskolas līdz vidusskolai, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Projekts ietver mācību satura izstrādi un aprobāciju, mācību programmu, mācību un metodisko līdzekļu izstrādi, t. sk. bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem. Projekts nodrošina profesionālo pilnveidi pedagogiem, t. sk. 100 pilotskolu pedagogu komandām, un visu izglītības iestāžu vadības komandām un veido izglītībai paredzētu digitālo resursu krātuvi. Projektu VISC īsteno sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Latviešu valodas aģentūru, Strazdumuižas internātvidusskolu – attīstības centru vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem un pašvaldībām, kuru izglītības iestādes piedalās mācību satura aprobācijā. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas