Dienvidkorejas skolās ievieš "laimes atmosfēru". Intervija ar izglītības politikas biroja vadītāju

 24. jūlijs 2019 8:00 mammamuntetiem.lv Intervija

Izglītības politikas biroja vadītājs Seulā Pak Kun Ho intervijā stāsta, cik pelna skolotājs Dienvidkorejā, un par jaunajiem standartiem skolēnu mācību sistēmā valstī ar vienu no pasaulē spēcīgākajām ekonomikām.



Foto: Shutterstock.com

Mērķis ir panākt, lai skolēni uz skolu dotos ar prieku


Daudzus gadus Eiropas valstu skolu mācību programmas ir bijusi izglītības inovāciju standarts. Tomēr pēdējos gados arvien lielāka uzmanība ir pievērsta izglītības sistēmai, kas attīstās Dienvkorejas Republikā. Agrāk tika uzskatīts, ka Dienvidkorejas studenti apgūst neticami sarežģītu mācību programmu, tagad valsts maina visu izglītības sistēmu. Valstij ar spēcīgu ekonomiku ir vajadzīgi ne tikai kompetenti speciālisti, bet arī radošo profesiju pārstāvji.
 

Agrāk Āzijas izglītību saistīja ar ļoti augstām prasībām pret skolēnu, līdz ar to bija arī  augsts stresa līmenis. Šobrīd situācija mainās. Vai izglītība kļūst radošāka?
Seula bija pirmā pilsēta, kur skolās sāka ieviest kampaņu, ko varētu raksturot ar vārdiem „laimes atmosfēra”. Tagad, ja vecāki redz, ka bērni mācās labi un paveic savu mājasdarbus, viņi nemudina mācīties vēl rūpīgāk, bet gluži pretēji -  aicina bērnu doties ārā spēlēties un labi pavadīt laiku ar vienaudžiem. Līdz šim skolēni ļoti daudz laika pavadīja skolā un mājās mācoties. Tas radīja milzīgu iekšēju spriedzi. Tagad mūsu mērķis ir panākt, lai viņi uz skolu dotos ar prieku. Stresa līmenis Korejas skolās ir ļoti augsts, tāpēc ir jāpārliecinās, ka skolēni atrod laiku arī atpūtai.

 

Līdz šim skolēni ļoti daudz laika pavadīja skolā un mājās mācoties. Tas radīja milzīgu iekšēju spriedzi. Tagad mūsu mērķis ir panākt, lai viņi uz skolu dotos ar prieku. Stresa līmenis Korejas skolās ir ļoti augsts, tāpēc ir jāpārliecinās, ka skolēni atrod laiku arī atpūtai



Protams, mācības ir galvenais! Bet svarīgi ir ne tikai dot zināšanas, bet arī attīstīt radošo domāšanu. Šim nolūkam apmēram pirms trim gadiem sākām veidot īpašas telpas, lai bērni varētu iesaistīties radošajā darbā. Spēja radoši domāt ir ļoti svarīga prasme, lai atrastu atrast labu darbu ar pienācīgu atalgojumu. Nākotnes profesijai jābūt ne tikai peļņas avotam, bet arī jādod prieks. Cilvēkiem ir jādara savs darbs ar degsmi. 

Tāpēc 2015 gadā sākām ieviest izmaiņas ne tikai skolu mācību programmās, bet pat skolu ēkās, klasēs, koridoros, mainot telpas tā, lai tās rosinātu uz radošu domāšanu.

Kā telpas, kurās notiek mācības, var rosināt kreatīvo domāšanu?
Šādas izglītības programmas tiek īstenotas ne tikai mūsu valstī, bet arī kaimiņvalstīs - Japānā, Ķīnā. Tomēr mūsu programma atšķiras ar to, ka tā mērķis ir ne tikai radīt jaunas idejas mūsu skolēniem, bet arī iespēju pārvērst šīs idejas realitātē. Mēs vēlamies, lai skolēni piedzīvo prieku, saprotot, ka viņi var īstenot savus projektus, kā arī spēj uzklausīt un pieņemt kritiku. Šim nolūkam bērni dalās savās idejās ar klasesbiedriem. Telpām jābūt tādām, kurā ir viegli komunicēt, darboties un sarunāties. 

 

Korejā liela nozīme ir zinātnes, tehnoloģijas, mākslas un matemātikas apvienošanai. 


Korejas izglītības sistēmas ietvaros mēs pievēršam lielu uzmanību kultūrai un mākslai kopumā. Visās skolas stadijās - pamatskolā, vidusskolā un vidusskolā - ir radošās nodarbības. Nodarbību laikā skolēniem jāapvienojas grupās un jāsagatavo kāds zīmējums, skice vai jāspēlē kāds mūzikas instruments. Pēc tam viņi stāsta, kā jutās sagatavošanās un snieguma laikā. Uzskatām, ka tieši šāda veida izglītība veicina radošās spējas bērniem. Korejā liela nozīme ir zinātnes, tehnoloģijas, mākslas un matemātikas apvienošanai. Mēs to saucam par STEAM izglītību.


Kā tieši jūs palīdzat studentiem izvēlēties savu nākotnes profesiju? Un kādā brīdī viņi veic šo izvēli?
Viss sākas jau pamatskolas posmā. Bērnudārzā bērni saņem izglītību, kas ir kopīga visiem, un balstīta uz spēlēm. Pamatskolā mēs cenšamies nodrošināt, lai skolēni iesaistītos dažādās aktivitātēs, mācītos komandas darbu ar klasesbiedriem. Šādu izglītību saucam par humanitāro. Ir daudzi piemēru, kad pamatskolas skolēni izveido projektus ar saviem klasesbiedriem un apmainās ar idejām.

Pamatskolas izglītība ilgst sešus gadus. Bērni attīsta radošās spējas un mācās iekļauties un pielāgoties pielāgoties sabiedrībai. Šajā laikā tiek pilnveidots tā saucamais garīgais jeb emocionālais intelekts.

Uzskatām, ka pamatizglītības periods ir ļoti svarīgs posms izglītības procesā. Ja skolēns nevar apgūt pamatskolas zināšanas, viņam būs ļoti grūti turpināt studijas nākamajos skolas posmos. Tāpēc Korejas valdība visu uzmanību pievērš pamatskolas izglītības programmai. Sniedzam lielu finansiālu atbalstu pamatskolām.


Kāds ir skolotāja statuss Korejā? Vai paši skolēni grib kļūt par skolotājiem nākotnē?
Pamatskolas skolēniem skolotāja profesija ir visiekārojamākā. Vēlāk jau šajā sarakstā parādās arī citas profesijas - advokāts, politiķis, tagad arī "jūtūrbers"  un videoblogeris. 
Lai strādātu skolā, ir jāpabeidz augstskola, jāiegūst skolotāja diploms, jāsaņem oficiāls valdības sertifikāts un jānokārto eksāmens, kas apliecina, ka spējat strādāt par skolotāju. Konkurence skolotāju profesijā ir ļoti liela, aptuveni desmit cilvēki uz vienu darba vietu.


Lai padarītu profesiju pievilcīgu, ir jānodrošina laba alga. Kāds ir skolotāja atalgojums, ja salīdzina to ar vidējo algu valstī?
Dienvidkorejā vidējā skolotāju alga ir sākot no 2000 ASV dolāriem mēnesī. Tā ir sākotnējā likme. Tā ir nedaudz augstāka nekā privāto uzņēmumu darbinieku alga. Jāpiebilst, ka algas pieaugums gan notiek ļoti lēni, tomēr skolotāja profesija ir ļoti populāra korejiešu jauniešu vidū, jo tā ir stabila profesija ar paredzamu, prognozējamu algu. 


Avots: http://www.aif.ru




0 Pievienot komentāru

Kategorijas