Atklāti par menopauzi: kā tikt vaļā no karstuma viļņiem

 13. jūlijs 2019 9:20 Raksts

Daba cīnās ar meteoroloģiskajiem karstuma viļņiem, un līdzīgi arī sievietēm pienāk laiks, kad jātiek galā ar menopauzes karstuma uzplūdiem. Kā vienā, tā otrā gadījumā šķiet, ka pret šo parādību esam bezspēcīgi, un tomēr ir risinājumi.



Foto: Shutterstock.com

Sieviešu dzimums gadu tūkstošiem ir pacietīgi nesis Mātes Dabas uzliktos pārbaudījumus – dzemdību un menstruāciju sāpes un menopauzes problēmas –, tomēr mūsdienu sievietes varētu gan cerēt uz lielāku atbalstu.


Karstuma viļņi, no kā menopauzē cieš apmēram 80 % sieviešu, ir seni kā pasaule. Jau sengrieķu domātājs Aristotelis aprakstīja menopauzes jēdzienu un aptuveno būtību, pieminot, ka apmēram 40 gadu vecumā sievietēm izsīkst menstruālā funkcija un spēja dzemdēt bērnus, kā arī parādās dažādi pašsajūtas traucējumi: galvenokārt svīšana, sarkšana un nervozitāte. Un tas bija pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu!

Tikmēr zinātne nav izzinājusi nedz bioloģisko mehānismu, kā rodas šī mokošā sajūta (ko fizioloģiski var sajust visi cilvēki, arī vīrieši), nedz efektīvu un nekaitīgu līdzekli, kā to atvieglot – kas ir svarīgi, jo nereti menopauzes karstuma viļņi var turpināties pat vairāk nekā desmit gadus. Ja zinātne un medicīna nespēj pilnībā palīdzēt, ko darīt sievietēm?

Visu laiku medicīnā uzskatīja, ka šie simptomi menstruālā cikla beigās ilgst vidēji no trim līdz pieciem gadiem. Tikai nesen šis uzskats tika oficiāli mainīts, atzīstot, ka menopauzes simptomi turpinās daudz ilgāk.

Simptomi turpinās arī vecumā
Sieviešu dzimums gadu tūkstošiem ir pacietīgi nesis Mātes Dabas uzliktos pārbaudījumus – dzemdību un menstruāciju sāpes un menopauzes problēmas –, tomēr mūsdienu sievietes varētu gan cerēt uz lielāku atbalstu.

“Daudzas sievietes, kas piedalījās mūsu pētījumā un gan ziņoja, gan meklēja risinājumu saviem simptomiem, izgaismoja problēmu, ko var saukt par medicīnas neapmierināto vajadzību sievietēm pēc 60 gadu vecuma,” 1 gadu iepriekš veiktā pētījumā secina Arizonas Mejo (Mayo) klīnikas menopauzes speciāliste, medicīnas doktore Paru Deivida (Paru David).

Pētījumā tika apkopoti dati par gandrīz 5000 sieviešu, kurām vaicāja, cik ilgi tās jutušas menopauzes simptomus, piemēram, karstuma viļņus un svīšanu naktī (tā sauktos vazomotoros simptomus). Nozīmīga aptaujāto daļa atzina, ka jutušas šos simptomus, būdamas arī sešdesmitgadnieces, septiņdesmitgadnieces un astoņdesmitgadnieces.

Visu laiku medicīnā uzskatīja, ka šie simptomi menstruālā cikla beigās ilgst vidēji no trim līdz pieciem gadiem. Tikai nesen šis uzskats tika oficiāli mainīts, atzīstot, ka menopauzes simptomi turpinās daudz ilgāk – parasti no septiņiem līdz desmit gadiem – un sievietēm izpaužas atšķirīgā vecumā.

Ārstniecības augu ekstrakti un citi tā sauktie dabīgie produkti patiesībā var pat kaitēt un arī mijiedarboties ar izrakstītajām zālēm. 

2016. gadā amerikāņu zinātnieki no Pitsburgas Universitātes publicēja pētījuma rezultātus, kurā 15 gadus bija sekojuši gandrīz 1500 sievietēm pēc menopauzes sākšanās. Katru gadu pētījuma dalībnieces ziņoja par saviem simptomiem, un ar laiku iezīmējās četras atšķirīgas simptomu grupas. Tādējādi zinātnieki atklāja vismaz četrus menopauzes simptomu modeļus saistībā ar karstuma viļņiem un svīšanu naktīs.

1) Simptomi parādās ļoti agri – jau 11 gadus pirms menstruāciju beigām – un izzūd pēc menopauzes. Šis menopauzes veids visbiežāk tika konstatēts sievietēm ar lieko svaru, depresijas vai trauksmes izpausmēm, sliktāku kopējo veselības stāvokli nekā citām viņu vecuma sievietēm, kā arī tām, kam menopauze iestājās lielākā vecumā nekā vidēji (vēlīna menopauze no 55 gadiem).

2) Simptomi parādās ap pēdējo mēnešreižu laiku un pakāpeniski izzūd nākamo desmit gadu laikā. Biežāk raksturīgi sievietēm ar zemāku ķermeņa masas indeksu, smēķētājām un melnādainajām sievietēm.

3) Agri parādās un ļoti bieži izpaužas – visvairāk par to ziņoja melnās rases pārstāves, kā arī sievietes ar zemāku izglītības līmeni; tās, kas vidēji vai lielā daudzumā lietoja alkoholu un kurām bija depresijas vai trauksmes pazīmes.

4) Var pastāvīgi just vāji izteiktus simptomus – to pētījumā visbiežāk novēroja ķīnietēm.

“Šie modeļi norāda, ka aiz pārejošām neērtībām kā karstuma viļņi un nakts svīšana kaut kas slēpjas. Tas, kurā kategorijā sieviete ierindojas, var kalpot kā svarīgs norādījums par viņas veselību,” secināja pētījuma autori. Taču pētnieki bija spiesti piebilst: “Šajā stadijā mēs nevaram pilnībā atšķetināt nevienu cēloņsakarību starp vazomotoriem simptomiem un veselības rezultātiem vai ieteikt kādus profilakses pasākumus pret vazomotoriem simptomiem, neveicot tālākus pētījumus.” 

Ar vai bez HAT?
Zinātne patlaban atstājusi menopauzes simptomu atvieglošanas jautājumu pašu sieviešu un viņu ārstu ziņā. Atkarībā no tā, pie kura speciālista sieviete vēršas – ginekologa, kas atbalsta Rietumu medicīnas pieeju, ģimenes ārsta, homeopāta vai cita terapeita –, katras jomas speciālists parasti velk deķīti uz savu pusi.

Piemēram, ginekologi turpina vieglu roku izrakstīt hormonaizvietojošo terapiju (HAT), neraugoties uz pētījumiem, kas brīdina par ļoti nopietnām blaknēm. Faktiski pats efektīvākais līdzeklis pret karstuma viļņiem ir HAT, kas aizvieto trūkstošo estrogēnu un progesteronu (efektīva arī pret vaginālo sausumu un kaulu masas zudumu), taču vairs nav noslēpums, ka šai terapijai ir smagas ēnas puses. HAT lietošana ilgtermiņā iet roku rokā ar palielinātu krūts vēža risku, bet vecākām sievietēm paaugstinās insulta, infarkta, asins trombu, žultspūšļa, demences un citu veselības problēmu risks. Kā brīdina ASV Nacionālais novecošanas institūts (National Institute of Aging), HAT noteikti nevajadzētu lietot sievietēm, kam bijis konkrēts audzējs, piemēram, krūts vai dzemdes vēzis; kurām bijis infarkts vai insults vai kādai ģimenē bijušas šīs slimības; kurām bijuši trombi vai problēmas ar vaginālu asiņošanu; aknu slimība; alerģiska reakcija pret hormonu preparātiem u. c. 

Karstuma viļņi zūd, blaknes uzrodas
Hormonu terapijas reputācija ir pietiekami smagi cietusi, lai medicīnā sāktu meklēt līdzekļus pret karstuma viļņiem un svīšanu nehormonu medikamentos – un ne bez sekmēm.

Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir atļāvusi karstuma viļņu ārstēšanā lietot paroksetīnu – antidepresantu no selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) grupas; un noris pētījumi arī par citu šīs grupas antidepresantu efektivitāti. Sievietes, kas lieto kādu antidepresantu pret karstuma viļņiem, parasti dzer mazāku zāļu devu nekā cilvēki, kam tie izrakstīti pret depresiju, panikas lēkmēm, trauksmes traucējumiem u. tml. Taču antidepresantu blaknes arī ir labi zināmas: reiboņi, galvassāpes, nelabums, nervozitāte vai miegainība.
Līdzīga pozitīva ietekme uz karstuma viļņiem un svīšanu atklāta arī vairākiem citiem medikamentiem, kas paredzēti, lai novērstu pavisam citas problēmas, piemēram, pret nervu sāpēm vai augstu asinsspiedienu.

Pagājušā gadā tā sauktais ACCRU pētījums, ko veica zinātnieki sadarbībā ar onkologiem, atklāja, ka oksibutinīns, ko parasti lieto urīna nesaturēšanas gadījumos, sievietēm ar krūts vēzi samazināja karstuma viļņu biežumu un smagumu. “Oksibutinīns, ja to lietoja pa 5 mg divreiz dienā, samazināja karstuma viļņu smagumu un biežumu apmēram par 80 %; uz pusi mazāka deva šos simptomus samazināja par 65 %; un placebo – par 20–30 %, kas atbilst citos pētījumos novērotajam,”4 secināja autori. Taču viņiem nācās arī atzīt, ka sievietēm, kas lietoja šīs zāles, tika novērotas blakusparādības: vēdera un galvassāpes, sausa mute, aizcietējums vai caureja, slikta dūša u. c., un vairākas dalībnieces tāpēc pat atteicās turpināt zāles lietot.


Ārstniecības augu plusi un mīnusi
Nav brīnums, ka daudzas sievietes, ņemot vērā zāļu blaknes un riskus, izvēlas atvieglot savus karstuma viļņus un svīšanu ar ārstniecības augu preparātiem. Daudzas, iespējams, domā – ja nebūs labāk, sliktāk arī nekļūs, jo produkts taču ir “dabīgs”. Diemžēl uzskats, ka šie plašā klāstā aptiekās pieejamie bezrecepšu uztura bagātinātāji ir drošāki par recepšu zālēm, var izrādīties maldinošs.

Ārstniecības augu ekstrakti un citi tā sauktie dabīgie produkti patiesībā var pat kaitēt un arī mijiedarboties ar izrakstītajām zālēm. Tie neaizstās hormonus, ko normāli ražo sievietes organisms. Turklāt daļa bezrecepšu preparātu, ieskaitot augu ekstraktus, nav tikuši pakļauti tik stingrai sastāva, drošības un efektivitātes pārbaudei, kāda veikta recepšu zālēm. Augu produkti var pat saturēt smagos metālus, neatļautas un toksiskas vielas, kā arī dabiskas izcelsmes toksīnus.
Pie augu izcelsmes zāļu trūkumiem var pieskaitīt arī pretrunīgo informāciju, kas par tiem ir pieejama. Proti, lai arī veikti neskaitāmi pētījumi par ārstniecības augu ekstraktiem, daļa no tiem apstiprina pozitīvo iedarbību, bet otra daļa neatrod nekādu labumu. Pircējiem un ārstiem interpretēt šo informāciju ir ne vien grūti, bet reizēm pat neiespējami.

Soja, naktssveces eļļa, linsēklas, sarkanais āboliņš, dārza rabarbers, lakrica, žeņšeņs, ārstnieciskā salvija, svētais vitekss – kādi tik augi no dažādu tautu medicīnas ir nonākuši uzmanības centrā, jo īpaši pēc kārtējā pētījuma, kas devis pozitīvus rezultātus.

Salvija spēj samazināt karstuma viļņus uz pusi četru nedēļu laikā un par 64 % astoņās nedēļās. Pētījumā piedalījās sievietes, kurām uznāca vismaz pieci karstuma viļņi dienā.

Vienu no jaunākajiem apskatiem par pētījumiem, kuros aplūkoti dažādi ārstniecības augi karstuma viļņu un citu menopauzes simptomu atvieglošanai, 2014. gadā publicēja zinātnieki no Vašingtona Universitātes. No atrastajiem 1193 pētījumiem tikai 58 bija pārbaudīta augu iedarbība uz karstuma viļņiem un vismaz vēl vienu simptomu. Rezultātā pētnieki secināja: “Ķekarainajai sudrabsvecei kombinācijā ar citiem augiem, dārza rabarberam (Rheum rhaponticum) un piejūras priedes (Pinus pinaster) mizai bija nozīmīgs efekts uz karstuma viļņiem un vismaz vēl vienu simptomu. Šo augu līdzekļi varētu būt daudzsološa alternatīvā terapija hormonu terapijai.”5 Pēdējā laikā, pateicoties labvēlīgiem pētījumiem, ķekarainā sudrabsvece (Actaea racemosa, sinonīms Cimicifuga racemosa, angļu valodā – black cohosh) kļuvusi jo sevišķi populāra. 

Iespējams, šajā ziņā pienācīgi nav novērtēta tāda sena garšviela un ārstniecības augs kā salvija. Šim augam ir ļoti daudzpusīga iedarbība – ne velti tā nosaukums latīņu valodā nozīmē “glābt, dziedēt”, taču zinātniskie pētījumi par ietekmi uz menopauzes simptomiem parādījušies samērā nesen. Tikai 2011. gadā šveiciešu zinātnieki veica pirmo klīnisko pētījumu un atklāja, ka salvija spēj samazināt karstuma viļņus uz pusi četru nedēļu laikā un par 64 % astoņās nedēļās. Pētījumā piedalījās sievietes, kurām uznāca vismaz pieci karstuma viļņi dienā, bet pēc astoņām nedēļām, apēdot pa svaigu salvijas lapu plāksnītei, karstuma uzplūdu smaguma pakāpe samazinājās un ļoti smagi viļņi pat pazuda pilnībā (100 %). Turklāt šis vērtīgais augs var atvieglot arī psiholoģiskos menopauzes simptomus, piemēram, garastāvokļa svārstības – par 47 procentiem. 

Strupceļa nav!
Taču, pirms vispār sākt dzert kādas zāles vai uztura bagātinātājus, profesionāli menopauzes speciālisti iesaka pamēģināt dažādus pašpalīdzības pasākumus, kā var atvieglot karstuma viļņus. Menopauze ir laiks, kad ķermenis dabiski pārkārtojas, – kāpēc lai tas nebūtu piemērots brīdis, lai pārkārtotu arī savu dzīvi? Tas ir laiks, kad savā dzīvesveidā vēl var paspēt ieviest veselīgas pārmaiņas, un tās pozitīvi atsauksies ne tikai uz karstuma viļņiem, bet uz visu dzīves kvalitāti.

Piemēram, ir vērts apsvērt, ka varētu apgūt dziļas elpošanas vingrinājumus, ģērbties kārtām, lai, uznākot karstuma vilnim, var viegli novilkt virsējo apģērbu, pazemināt temperatūru telpās, atturēties no kofeīna, alkohola, karstiem dzērieniem un asiem ēdieniem, pārtraukt smēķēt un pievērsties metodēm, kas palīdz samazināt stresu, – jogai, meditācijai, apzinātības praksei u. tml. Galvenais – censties darīt visu, lai saglabātu vēsu prātu.

 

Avots: www.jauns.lv




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas