Pusaudžu pārgalvība un signāli, kam jāpievērš uzmanība

 18. aprīlis 2019 22:50 Madara Ozoliņa, mammamuntetiem.lv Raksts

Publiskajā telpā ik pa laikam izskan informācija par pusaudžu neapdomīgām rīcībām – vizinoties, pieķeroties sabiedrisko transportlīdzekļu sakabēm vai uz braucošu vilcienu jumtiem. Par iespējamajiem iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas dažādus ekstrēmus un bīstamus laika pavadīšanas veidus, stāsta klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. 



Foto: Shutterstock.com

Neskatoties uz to, ka būs dienas, kad pusaudzis gribēs ar vecākiem runāt un būs dienas, kad sarunas neraisīsies – pieaugušā atbildība ir būt līdzās, vērot, atbalstīt un vadīt.


Nedēļas sākumā vēstījām, ka, vizinoties uz elektrovilciena jumta, kāds nepilngadīgs zēns saņēma nāvējošu strāvas triecienu un notikuma vietā gāja bojā. 


Neapzinās riskus un sekas
Pusaudžu gadi ir liels pārmaiņu laiks, kad notiek ne tikai vizuālas un hormonālas izmaiņas. Psiholoģe Marija Ābeltiņa vērš uzmanību, ka pusaudžu gadi skar arī bērna smadzeņu darbību, psiholoģisko attīstību un sociālo mijiedarbību: “Bērniem šis ir sevis izzināšanas laiks, notiek sociālo saikņu izmaiņas un arī smadzeņu nobriešana. Tas viss ietekmē to, kas ar pusaudzi notiek ikdienā. Pārlieku riskantai uzvedībai ir divi galvenie iemesli - pusaudži šajā vecuma posmā izjūt gan piedzīvojuma, gan izmisuma impulsus, kā arī nereti vienaudžu grupas spiedienu.”

Pusaudžu gados vēl nav nobriedušas tās smadzeņu struktūras, kas atbild par impulsu kontroli un pārdomātu uzvedību, līdz ar to pusaudži nereti neizvērtē riskus.

Pusaudžu gados vēl nav nobriedušas tās smadzeņu struktūras, kas atbild par impulsu kontroli un pārdomātu uzvedību, līdz ar to pusaudži nereti neizvērtē riskus. Turpretim, ar pilnu jaudu strādā tās smadzeņu sistēmas, kas ir atbildīgas par apbalvojuma meklējumiem. “Tajā brīdī, kad jāpieņem ātrs lēmums, pusaudzis vispirms izvēlēsies to, kas viņam sola patīkamas sajūtas. Ja vienaudži piedāvās ielekt ezerā uz galvas, pusaudzis var piekrist, jo pirmajā brīdī domās – cik tas būs interesanti un tādējādi varēs arī izpeldēties. Ātrumā netiks apsvērtas sekas un iespējamie riski,” stāsta psiholoģe, turpinot: “reizēm pusaudži piedzīvo sāpīgu dzīves pieredzi, piemēram, izolētību no citiem vai vardarbību ģimenē, vai klasē. Tas var izraisīt ārkārtīgi lielu izmisuma sajūtu, no kuras pusaudzis vēlas atbrīvoties. Šādos gadījumos var būt tieksme nodarīt sev pāri.”

Tikpat liela nozīme ir arī tam, ka pusaudžu gados veidojas cilvēka personība un viņi cenšas definēt sev – kas viņi īsti ir. Reizēm pusaudži var mēģināt sevi izzināt, atklājot jaunas, pat ekstrēmas sajūtas. Tiek meklētas robežas starp to, ko drīkst un, to, ko nedrīkst. “Jāņem vērā, ka pusaudžiem ir svarīga komunikācija ar vienaudžiem un grupas pieņemšanas sajūta. Arī tas reizēm liek darīt lietas, kuras, esot vienatnē, pusaudzim varbūt pat prātā neienāktu. Tas ir grupas spiediens un pusaudži ļoti baidās, ka netiks pieņemti kādā kompānijā,” stāsta Marija Ābeltiņa uzsverot, ka nekad nav iespējams zināt, kurš pusaudzis tiks pakļauts grupas spiedienam.

Reizēm vecāki nesaprot, kādēļ viņu bērns, kurš ir gudrs, patstāvīgs un spriest spējīgs, mēdz darīt aplamas lietas. Tas ir tādēļ, ka pusaudzis ir bērns un pieaugušais vienlaicīgi.


Vecāku atbildība
Pamazām apzināties riskus pusaudži sāk agrīnā vecumā, tomēr tikai ap 20 gadu vecumu pilnībā nobriest smadzeņu darbības funkcijas, kas ir atbildīgas par impulsu vadīšanu. Tātad vecākiem jābūt īpaši vērīgiem un savi bērni jāvēro visu pusaudžu vecuma laiku. Psiholoģe skaidro: “Pārmaiņu laiku katrs bērns piedzīvo citādāk. Kādam pubertāte sākas agrāk, citam vēlāk. Bet ap bērna 10-11 gadu vecumu vecākiem īpaši jāpievērš uzmanība savu atvašu ikdienai. Pieaugušie ir tie, kuri spēj pusaudzim palīdzēt izprast lietu kārtību, izvērtēt riskus un pieņemt dažādus lēmumus. Visam ir jāsākas ar sarunām ģimenē. Reizēm vecāki nesaprot, kādēļ viņu bērns, kurš ir gudrs, patstāvīgs un spriest spējīgs, mēdz darīt aplamas lietas. Tas ir tādēļ, ka pusaudzis ir bērns un pieaugušais vienlaicīgi. Kādā situācijā viņš var pieņemt pareizu, pieaugušam cilvēkam atbilstošu lēmumu, bet citā – ar pieņemto lēmumu apdraudēt savu veselību vai pat dzīvību.
 

Tieši tādēļ sarunām starp vecākiem un bērniem jānotiek bieži un regulāri. Vecākiem jāvēro, vai pret bērnu netiek vērsta agresija vai vardarbība skolā. Pretējā gadījumā var pienākt brīdis, kad pusaudzis kliegs pēc palīdzības ekstrēmā veidā, piemēram, sevi savainojot.” Neskatoties uz to, ka būs dienas, kad pusaudzis gribēs ar vecākiem runāt un būs dienas, kad sarunas neraisīsies – pieaugušā atbildība ir būt līdzās, vērot, atbalstīt un vadīt. Tikai tādējādi pusaudzis izaugs par tādu pieaugušo, kurš spēs tikt galā ar dzīves izaicinājumiem. 


Ieteikumi:
- Ja pusaudzis izrāda vēlmi darīt ko bīstamu (piemēram, nolekt no augstas vietas), vecākiem jāpastāsta par iespējamajām sekām un riskiem – tādējādi aktivizējot tās bērna smadzeņu daļas, kas vēl nav nobriedušas;
- Ja bērns interesējas par ekstrēmo sportu, kopīgi jāpārrunā sporta veida nianses, arī drošības pasākumi, kuri jāievēro obligāti, kā arī jāpārliecinās vai sporta aktivitātes uzrauga profesionālis, kas spēj parūpēties par drošību un mazināt jauniešu kolektīvo spiedienu pēkšņu impulsu sastrādāt “varoņdarbus” rašanas gadījumā;
-Redzot ziņu pārraides par pusaudžu pārgalvīgām rīcībām, tas jāpārrunā ar savu atvasi. Vērts uzdod dažādus jautājums savam bērnam. Piemēram: “Ko tu darītu tādā situācijā?” vai “Kā tev šķiet, kāpēc šis bērns tā darīja?”

- Ja vecāki jūt, ka nespēj tikt galā ar pusaudža emocijām vai uzvedību, vērts meklēt profesionālu palīdzību. Reizēm pusaudži daudz atklātāk runā ar speciālistiem, nekā vecākiem. Tāpat reizēm pusaudzim vieglāk ir sarunāties ar vecāko brāli vai māsu, vai arī citu uzticamu pieaugušo. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas