Ārsts Alvils Krams: jācīnās pret biznesu, kas pelna uz bērnu dzīvības rēķina

 05. marts 2019 7:45 Ieva Jātniece, mammamuntetiem.lv Intervija

Uz smēķēšanu esam pieraduši raudzīties kā uz visai nevainīgu ieradumu: sak, kurš gan savu reizi nav uzsmēķējis! Uzzinot, ka bērns ir uzsmēķējis, daudzi vecāki pat atviegloti nopūšas: cik labi, ka nav pamēģinājis narkotikas. Tikai retais apzinās, ka nikotīns ir visizteiktākā atkarību radošā viela, pārspējot heroīnu, kokaīnu un marihuānu un ka smēķēšanas sekas ilgtermiņā ir ļoti postošas. 



Nikotīns ir atkarību izraisoša viela, kam atkarības potenciāls ir augstāks nekā heroīnam. (Foto: Artūrs Ķipsts)


“Tā ir nāves nauda, ko pelna tabakas industrija,” norāda asociētais profesors, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams.
 
 
Jūs cīnāties par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Kas ir tās izmaiņas, ko jums šķiet svarīgi panākt?
Pats svarīgākais – šobrīd no visiem smēķētājiem 90% uzsāk smēķēt nepilngadīgā vecumā. Tāpēc galvenajiem pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai bērnus un pusaudžus atturētu no smēķēšanas uzsākšanas. Šobrīd ar likumdošanas starpniecību ir svarīgi panākt divas lietas: lai veikalos pie kasēm nebūtu atklāti izliktas cigarešu paciņas un lai elektroniskās cigaretes tiktu pielīdzinātas visiem citiem tabakas izstrādājumiem.
 
Pirmajā gadījumā tas svarīgi, jo redzot, ka cigaretes stāv atklātā vietā netālu no dažādiem kārumiem, bērnos neapzināti veidojas priekšstats: tas ir kaut kas garšīgs un labs. Bērnos rodas arī aizdomas par pieaugušo divkosību – kaitīgs, aizliegts produkts, bet tiek atklāti tirgots. Savukārt, ja runājam par elektroniskajām cigaretēm, tās ir īpaši saistošas pusaudžiem – kaut kas digitāls, skaisti noformēts, bez smakas, pat pieejams ar dažādām smaržām.  Diemžēl ir apstiprinājušās speciālistu sākotnējās bažas, ka pusaudži bieži uzsāk smēķēt elektroniskās cigaretes, kļūst atkarīgi, bet vēlāk pāriet uz klasiskajām. Elektroniskās cigaretes nekādā gadījumā nedrīkst tikt tirgotas plašāk nekā pārējie tabakas izstrādājumi! 
 
Par elektroniskajām cigaretēm bieži dzirdēts – tās ir mazāk kaitīgas, nekā klasiskās cigaretes.
Viennozīmīgi tās ir kaitīgas. Šīs cigaretes vēl ir salīdzinoši jaunas, tāpēc trūkst pētījumu, lai izdarītu visaptverošus secinājumus. Taču veikto pētījumu dati par to kaitīgumu arvien pieaug. Kaitīgi ir to tvaiki, aromatizētāji. E-cigarešu spirāles, kas uzkarsē šķidrumu, bieži satur un izdala smagos metālus. Jāsaprot, ka nereti vielas, kas citādi ir nekaitīgas, uzkarsētas maina savu ķīmisko struktūru un kļūst toksiskas. Vielas toksicitāte šķidrā un tvaiku veidā atšķiras! Jau šobrīd konstatēts, ka e-cigaretes satur vielas, ko tās nedrīkstētu saturēt un arī tādā koncentrācijā, ko nedrīkst pieļaut. Tāpēc uz šīm cigaretēm jāattiecina tie paši ierobežojumi, kas uz klasiskajām. 
 
Pasaules Veselības organizācija un ASV Pārtikas un zāļu aģentūra (FDA) runā par draudošu otro tabakas pandēmiju. Kādreiz ASV smēķēja 50% pieaugušo, taču ar laiku amerikāņiem smēķētāju skaitu izdevās samazināt līdz 12%. Pērn vidusskolās elektronisko cigarešu lietošana pieauga par 78%! Jaunākās vecuma grupās – par 50%. Tātad aug jauna paaudze, kurā atkal būs krietni lielāks smēķētāju skaits. Diemžēl uz cigarešu lietošanu nevar skatīties šādi: pamēģināšu un gan jau atkarīgs nekļūšu! Dati rāda gluži citu ainu: divas trešdaļas cilvēku, kas pamēģina smēķēt, kļūst atkarīgi. Jaunākās paaudzes elektroniskajās cigaretēs nikotīna koncentrācija ir augstāka, attiecīgi arī atkarības risks ir vēl augstāks. 
Diemžēl uz cigarešu lietošanu nevar skatīties šādi: pamēģināšu un gan jau atkarīgs nekļūšu! Dati rāda gluži citu ainu: divas trešdaļas cilvēku, kas pamēģina smēķēt, kļūst atkarīgi. 
 
Diemžēl tabakas industrijas veidotās reklāmas ir agresīvas un vērstas tieši uz bērnu auditoriju. Nelielai atkāpei – Kapitoliju, ASV Kongresa ēku Vašingtonā rotā kolonnas ar tabakas lapām. Tas tādēļ, ka savulaik Amerikas ekonomikai izaugt un attīstīties palīdzēja tabakas audzēšana. Taču pirms pāris desmitiem gadu amerikāņu sabiedrībā notika lūzums. Atklājās, ka tabakas kompānijas veic pētījumus par to, kā reklāmas ietekmē bērnu domāšanu. Vidusmēra amerikānim bērns ir svēts un ziņa par to, ka tabakas industrija strādā uz to, lai bērnus padarītu atkarīgus, kardināli mainīja sabiedrības attieksmi. Šobrīd Amerikā ļoti aktīvi darbojas organizācija “Save the kids” (glābsim bērnus), kas cīnās par smēķēšanas ierobežošanu. Šādas aktivitātes ļoti svarīgas būtu arī Latvijā. 

 
Ja atgriežamies pie elektroniskajām cigaretēm, ar tām saistīts vēl sekojošs risks: tās nopērkamas gan kā vienreiz lietojamās, gan ar nomaināmu kārtridžu, gan atkārtoti uzpildāmās. Nikotīns ir inde: elektronisko cigarešu šķidrums to satur augstā koncentrācijā. 2012. gadā bija pirmais letālais gadījums: ASV nomira gadu vecs bērns, kurš bija izdzēris šo šķidrumu (tam bija košļeņu garša).
 
 
Ieskatam: ar to daudzumu, ko parasti satur viens elektroniskās cigaretes 10 ml flakoniņš, varētu nogalināt vairākus pieaugušus cilvēkus. Bet bērniem nāvējošā nikotīna deva ir krietni mazāka. 
 

Kādi ir dati par to, cik daudz cilvēku Latvijā smēķē?
Deviņdesmito gadu sākumā Latvija, Dienvidkoreja un Krievija pēc smēķējošo vīriešu skaita ierindojās pasaules valstu trijniekā – Latvijā smēķēja divas trešdaļas vīriešu. 
Pēdējos gados Eiropas Savienībā ierindojamies ap trešo - sesto vietu. Vīriešu smēķētāju skaits Latvijā samazinās, bet sieviešu – pieaug. Visai traģiski dati ir par pusaudžiem: 2011. gadā 13-15 gadu grupā regulāri kādu tabakas izstrādājumu lietoja 40% (katrs desmitais bija uzsācis smēķēt līdz 10 gadu vecumam). Šobrīd par laimi situācija ir uzlabojusies. 
 

Droši vien jaunieši arī pamēģina ar domu – kad gribēšu, atmetīšu.
Tas ir absolūts, nepatiess mīts. Uzsvēršu vēlreiz: nikotīns ir atkarību izraisoša viela, kam atkarības potenciāls ir augstāks nekā heroīnam. Šos mītus par smēķēšanu kā cilvēku mazāk apdraudošu netikumu kultivē tabakas industrijas. To mērķis ir panākt, lai pusaudža vecumā cilvēks kļūst atkarīgs un šo produktu lieto visu savu atlikušo mūžu. Tabakas ražotāju peļņa no vienas cigaretes ir apmēram 1 cents. Pieņemsim, ka paciņa cigarešu nemainīgi maksātu 2 eiro, tādā gadījumā 50 gadu laikā, izsmēķējot paciņu dienā, tiek izdoti 36 500 eiro, savukārt ražotāja peļņa ir 3 650 eiro. Tas ir milzīgs bizness. Taču katram jāsaprot par to maksātā cena - nav vesela smēķētāja, visi smēķētāji ir slimi, no kuriem katrs otrais nomirst priekšlaicīgi, vidēji 25 gadus ātrāk. Tāpēc, ja saucam lietas īstajos vārdos, cigarešu ražošana un tirdzniecība iekasē nāves naudu. Smēķējot cigaretes, degšanas procesā tiek ieelpotas 7000 vielas, no kurām 250 ir toksiskas, bet 70 kancerogēnas. Smēķēšanas procesa laikā šīs toksiskās vielas tiek ieelpotas ārkārtīgi lielā koncentrācijā. 
 
 
Cilvēki uztraucas par apkārtējās vides piesārņojumu vai kaitīgiem darba apstākļiem, taču sanāk, ka smēķēšana ir krietni kaitīgāka.
Tieši tā. Sabiedrībā ir arī milzīgs sašutums, ja kādā festivālā daži cilvēki saindējas ar pārtiku un viņiem piemetas caureja. Bet tā ir mūsu izmežģītā domāšana, ka tai pat laikā cilvēkus neuztrauc tas, ka brīvi iespējams nopirkt produktu, no kura priekšlaikus nomirst katrs otrais lietotājs. Cilvēku prātos iesakņojušies milzu stereotipi, ka smēķēšana nav nemaz tik kaitīga. Patiesībā tabakas izstrādājumu tirdzniecība ir atkarības un nāves tirdzniecība. 
 
Un tomēr mēs katrs būsim dzirdējuši stāstus par vecmāmiņām un vectētiņiem, kas kūpināja līdz sirmam vecumam un nomira itin sprigani.
Šīs vecmāmiņas un vectētiņi arī ir mītiski varoņi. Es varu apgalvot, ka patiesībā viņi ir slimi cilvēki. Ja paņemtu mazu paraugu no jebkura smēķētāja plaušām, tajās konstatētu iekaisumu. Un statistika nemelo – smēķētāji gan mirst ātrāk, gan viņiem ir arī lielāks risks saslimt ne tikai ar plaušu, bet arī citiem ļaundabīgajiem audzējiem. 

 
Kādi vēl mīti iesakņojušies mūsu prātos par smēķēšanu?
Cilvēki maldīgi domā, ka arī ūdenspīpes ir nekaitīgas. Arī par to ir jārunā, jo Latvija ūdenspīpju lietošanas ziņā ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm.
Tabakas degšanas temperatūra ūdenspīpē ir zemāka, tāpēc arī ieelpoto toksisko un kancerogēno vielu spektrs ir atšķirīgs no cigarešu smēķēšanas. Taču kokogļu, ko visbiežāk lieto kā degmateriālu ūdenspīpēs, degšanas rezultātā tiek papildus ieelpotas arī citas kancerogēnas vielas un metāli. Viena seansa laikā ieelpotās tā saucamās darvas daudzums ir ekvivalents 5–10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai! Taču tas vēl nav viss. Kolektīva ūdenspīpes lietošana rada augstu inficēšanās risku ar B un C vīrushepatītu, arī herpes infekciju un hlamīdijām. Jo jaunāka vecuma grupa, jo augstāks ūdenspīpju lietotāju skaits!  
 
 
Kolektīva ūdenspīpes lietošana rada augstu inficēšanās risku ar B un C vīrushepatītu, arī herpes infekciju un hlamīdijām. Jo jaunāka vecuma grupa, jo augstāks ūdenspīpju lietotāju skaits!  
 
Vēl viens mīts saistīts ar jēdzienu “vieglās” cigaretes. Jāsaprot, ka nav tādu “vieglo” cigarešu. Nikotīna un darvas attiecība cigaretēs ir viena un tā pati - ap 1:10. Ja esi atkarīgs, dienā uzņemtā nikotīna daudzums ir nemainīgs. Ja kāds pāriet uz vieglākām cigaretēm, viņš biežāk un vairāk smēķē, neapzināti dziļāk ievelk elpu un to ilgāk aiztur, lai nikotīns labāk uzsūktos. Tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc plaušu vēža forma ir mainījusies, bet saslimstība ar vēzi nemainās. Ja iepriekš vēzis parasti lokalizējās lielajos, tad pašlaik arī sīkajos elpceļos. 
 

Kā jums šķiet, kam jānotiek, lai mainītos mūsu priekšstati un attieksme pret smēķēšanu?
Ir jāizglīto sabiedrība, jālauž mīti par to, ka smēķēšana ir mazāk kaitīgs ieradums, ja salīdzina ar citām atkarībām. Ļoti kritiski jāvērtē notiekošais un jāsaprot, ka tabakas industrija pārstāv lielu naudu, viņiem ir iespējas ieguldīt naudu reklāmā un savu interešu lobēšanā. Ja atgriežamies pie Amerikas stāsta, savulaik pētījumos atklājās, ka tabakas zīmola “Camel” animācijas reklāmas varonis kamielis mazu bērnu vidū bija atpazīstamāks nekā mikipele.  
 
Par vienu no ģeniālākajām reklāmām tiek uzskatīta Marlboro reklāma ar smēķējošo kovboju. Tā nav vērsta uz nobriedušu cilvēku, bet kompleksainu tīni, kuram uz sejas ir pinnes un kuru sāk interesēt meitenes. Kad viņš uzvelk dūmu, viņa pašapziņa ceļas, jo viņš sevi asociē ar reklāmā redzamo vīrišķīgo, pašpārliecināto kovboju. 

Diemžēl nav skaidras formulas kā uzrunāt bērnus un jauniešus, lai viņus atturētu no smēķēšanas. Smēķēšanas antireklāmas parasti ir aktuālas pieaugušajiem. Mēs mēģinām uzrunāt jauniešus ar izcilu sportistu, pazīstamu mūziķu palīdzību, bet mūsdienu problēma ir arvien pieaugošais autoritāšu zudums bērnu un pusaudžu vidū. Draugiem gan ir liela nozīme. Ja, piemēram, kāds no bērna draugiem smēķē, risks, ka sāks smēķēt arī jūsu bērns, paaugstinās par piecpadsmit reizēm.

 
Ja, piemēram, kāds no bērna draugiem smēķē, risks, ka sāks smēķēt arī jūsu bērns, paaugstinās par piecpadsmit reizēm. 
 
 
Savulaik internetā bija pieejama aplikācija “stopsmokingcoach.eu”, arī latviešu valodā, kuru bija iespējams lejupielādēt viedtālrunī un kura palīdzēja atmest smēķēšanu.  Divus gadus angļu, spāņu un katalāņu valodā aplikācija bija pieejama arī ar Barselonas futbola kluba spēlētāju ierunātiem motivējošiem padomiem. Tomēr joprojām ir atvērts jautājums, kā strādāt ar bērnu un jauniešu auditoriju, lai viņi negribētu pamēģināt smēķēt, lai viņi to neuzsāktu. Piemēram, par balsenes un plaušu vēzi, vai seksuālo disfunkciju smēķēšanas dēļ, mēs varam runāt ar pieaugušajiem, viņus šie jautājumi satrauc. Bet uz pusaudzi tas nedarbojas. Jo, pirmkārt, viņi vēl nedomā par veselības problēmām, kas varētu rasties nākotnē un, otrkārt, pusaudži ir revolucionāri noliedzēji, kas nereti grib rīkoties citiem par spīti.

Arī pati sabiedrība, kas ir divkosīga, to veicina – tā no vienas puses jaunietim stāsta, ka smēķēt ir slikti, bet no otras puses rāda, ka veikalā pie kases cigaretes brīvi var nopirkt un paši pieaugušie uz ielas smēķē. Ko no tā saprot bērns un pusaudzis? Vispār jau smēķēt ir labi, tikai man to nez kāpēc stulbie pieaugušie grib aizliegt. 
 

Vai arī uz smēķēšanu var attiecināt apgalvojumu: jo ātrāk bērns sāk, jo lielāks ir atkarību veidošanās risks?
Jā, protams, un jo grūtāk ir atmest. Vēl jau jāmin tas, ka smēķēšana aizkavē smadzeņu attīstību un nobriešanu, un faktiski sekas atstāj uz visām organisma sistēmām. Ja runājam par plaušām, to alveolas aug līdz 21 gada vecumam un normāli vislabākā plaušu funkcija tiek sasniegta tieši 21 gada vecumā. Pēc tam plaušas pamazām sāk novecot. Ja cilvēks sāk smēķēt bērnībā vai pusaudžu vecumā, viņa plaušas nesasniedz to labāko funkciju, to attīstība apstājas jau iepriekš. Turklāt katram smēķētājam dzīves laikā plaušu funkcija krītas ātrāk nekā nesmēķētājiem. 
 
Vēl jāņem vērā tas, ka ne visas sievietes, kas sākušas smēķēt pusaudžu gados, spēs to atmest grūtniecības laikā. Daļa turpina smēķēt, bet tā ir vardarbība pret nedzimušo bērnu. Smēķējošo māmiņu bērni jau piedzimst ar sliktāku plaušu funkciju un viņi nekad dzīves laikā nenoķer tos, kas piedzimst ar simtprocentīgu plaušu funkciju. Ja paaugoties šie bērni arī paši sāk smēķēt, nereti viņi kļūst par invalīdiem ap 45 gadu vecumu. 
 
 
Smēķējošo māmiņu bērni jau piedzimst ar sliktāku plaušu funkciju un viņi nekad dzīves laikā nenoķer tos, kas piedzimst ar simtprocentīgu plaušu funkciju. 
Un nav runa tikai par plaušu vēzi. Kaitīgās vielas, ko uzņemam smēķējot, nokļūst mūsu organisma cirkulācijā, tāpēc ar jebkādu vēzi smēķētāji saslimst daudz biežāk nekā nesmēķētāji. Turklāt smēķēšana atstāj pēdas arī ģenētiskās informācijas nolasīšanas sistēmā, kas ietekmē arī nākamās paaudzes. Ja vecmāmiņa ir smēķējusi, tas skar ne tikai viņu, bet arī viņas bērnus un mazbērnus. 
Ir jau vēl citi jautājumi, kas skar smēķēšanu un par kuriem sabiedrībā trūkst zināšanu. Diemžēl mēs zaudējām cīņu par smēķēšanas aizliegšanu automašīnās. Bet ceru, ka pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka smēķētāji biežāk iekļūst auto avārijās, bet arī tāpēc, ka smēķējot, tā saucamās darvas un smago metālu daļiņas nosēžas uz mašīnas polsterējuma. Kā zināms, mazi bērni ar rociņām aptausta sēdekli un pēc tam rokas liek mutē, viņi mēdz arī pieglaust seju pie sēdekļa. Šādi kaitīgās vielas nonāk arī bērna organismā. 
 
Šobrīd cīnos par to, lai pacienti, kas slimo ar hroniski obstruktīvo plaušu slimību, saņemtu valsts apmaksātus medikamentus. Cilvēki dažkārt saka: viņš visu mūžu nosmēķējis, pats vainīgs, viņam šīs zāles ar atlaidi nepienākas! Bet, pirmkārt, ārstu uzdevums nav nosodīt, jo tad jau sanāk, ka, piemēram, HIV inficētus narkomānus mums vispār nevajadzētu ārstēt, un, otrkārt, kā jau minēju: lielākā daļa cilvēku ir sākusi smēķēt pusaudžu vecumā. Tātad mēs nepasargājam bērnus un pusaudžus no smēķēšanas, bet kad viņi sasniedz 18 gadu vecumu, sākam viņus nosodīt. Atmest smēķēšanu ir svarīgi, bet tas ir arī ļoti grūti, un rezultāti ir švaki – pēc gada tikai apmēram 10% tas ir izdevies. Es gan saviem pacientiem uzsveru – katra nākamā atmešanas reize ir sekmīgāka. Jo tu jau zini, kur tu iepriekš paklupi. Tāpēc, arī tad, ja iepriekš nav sanācis, atmest smēķēšanu vajag mēģināt vēlreiz. 
 
Bet, kā jau minēju, šobrīd galvenā cīņa ir par bērniem un pusaudžiem. Ja viņi nesāks smēķēt, arī valsts ekonomika iegūs, jo neviens akcīzes nodoklis nespēj kompensēt tos zaudējumus, kurus nodara smēķēšana. Pēc dažādu valstu, piemēram, ASV aprēķiniem zaudējumi, ko rada smēķēšana, ir desmit reizes augstāki par to naudu, ko valsts var iegūt no akcīzes nodokļa. Un vēl jau ir arī cilvēciskie zaudējumi, kurus nevar izmērīt. Piemēram, vectētiņš vai vecmāmiņa, kuri mirst tavu acu priekšā nosmokot vai ciešot milzīgas sāpes. Tie nav abstrakti cilvēki, kas mirst. Visiem tiem, kuri cīnās pret likuma grozījumiem, es iesaku pastaigāt gar bērnudārziem un skolām, paskatīties uz saviem un radu bērniem un padomāt: daudzi no viņiem pēc gadiem mirs pāragrā un mokošā nāvē tikai tāpēc, ka kāds gribēja vairāk nopelnīt brīvi tirgojot cigaretes.  

 

 

 

Plaušu vēzis arī mūsdienās ir nāves spriedums?
Nekas būtiski nav mainījies. ASV piecus gadus, kopš uzstādīta diagnoze par plaušu vēzi, nodzīvo 16% iedzīvotāju. Latvijā tie ir 12-13%. Lielākā daļa slimnieku nomirst pirmajā gadā pēc diagnozes atklāšanas. Jo plaušu vēzim nav specifisku pazīmju, to atklāj salīdzinoši vēlu un pret to arī grūti cīnīties.
 

Ko no savas puses var darīt cilvēki, kuri nesmēķē, lai situāciju mainītu? Piemēram, sabiedriskās vietās smēķētājiem aizrādīt, ja tie neievēro likuma normas? 
Protams, apkārtējo attieksme daudz ko nosaka. Jo svarīgi, ka sabiedrībā kopumā mainās uzsvari un cilvēki uz to tā arī skatās – smēķēšana nav atbalstāma. 
 
 
 
 
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas