Vai izlietotās baterijas ir jāvāc bērnudārzos?

 14. janvāris 2019 14:50 mammamuntetiem.lv Raksts

Pirms kāda laika pie vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vērsās satraukta māmiņa Sintija, vaicājot, vai bērnudārzs ir īstā vieta, kur jāvāc izlietotās baterijas. Viņa uzskata, ka baterijas maziem bērniem ir ļoti bīstamas, tādēļ savākšanas punktiem pirmsskolas izglītības iestādē nav vietas. 



Foto: Shutterstock.com

Ja barības vadā ir nonākusi baterija, var veidoties smags barības vada mehānisks un bioķīmisks bojājums.


Šāds jautājums Sintijai radies tādēļ, ka pamanījusi “Latvijas Zaļās Jostas” ikgadējo bateriju vākšanas konkursu, kurā aicinātas piedalīties, pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī vispārējās izglītības iestādes. Sintija raksta: “Lai gan rūpes par vidi ir apsveicamas, es tomēr uzskatu, ka bērnudārzs nav īstā vieta, kur vākt bīstamos atkritumus. Neesmu speciāliste, taču pat man ir skaidrs, ka tās noteikti ir kaitīgas, it īpaši, ja bērns tās apēd. Vēl jo vairāk, ja šīs kastes ir grupiņās, kur ir mazie bērni. Mēs ar ģimeni regulāri šķirojam atkritumus un nododam arī Rimi veikalos izlietotās baterijas, tāpēc uzskatu, ka ir citas vietas, kur to darīt un bērnudārzos šādas akcijas noteikti nevajadzētu rīkot. Tad jau drīz mums uz bērnudārzu vajadzēs vest arī riepas un būvgružus! Kāpēc ne? Noliec pie bērna skapīša un gaidi, kad atbrauc pakaļ.”

rī uz ielas un ģimenēs bērni ik dienas sastopas ar dažādiem drošības apdraudējumiem, tādēļ pats svarīgākais šajā ziņā ir izglītošana jau kopš mazotnes.

Vaicājām “Latvijas Zaļās Jostas” projektu direktorei Aijai Caunei, vai vecāki var justies droši, ka konkursa gaitā netiks pie izlietotajām baterijām. “Mēs uzskatām, ka no mazotnes bērniem jāmāca, kā rūpēties par vidi. Vienlaikus no mazotnes bērniem būtu jāsniedz un jāmāca iemaņas, kā apieties ar bīstamām lietām, piemēram, karstu tējas krūzi, asām adatām, elektrības kontaktligzdām, baterijām.” Caune norāda, ka visās pirmsskolas izglītības iestādēs ir izstrādāti iekšējās kārtības un drošības noteikumi, un izvērtēti dažādi drošības riski, līdz ar to konkursa organizētāji ir pārliecināti, ka bērnudārzos strādājošie pedagogi ir ļoti pieredzējuši un prot izvērtēt bērnu drošības riskus. “Arī uz ielas un ģimenēs bērni ik dienas sastopas ar dažādiem drošības apdraudējumiem, tādēļ pats svarīgākais šajā ziņā ir izglītošana jau kopš mazotnes. Ikvienā ģimenē mājās ir ļoti daudzas rotaļlietu, kas darbojas uz baterijām, un uzsvars viennozīmīgi jāliek uz bērnu izglītošanu,” turpina speciāliste. “Lietoto bateriju vākšanas konkurss, novietojot bateriju kastes bērniem nepieejamās, drošās vietās, nav pretrunā ar bērnu drošības noteikumu ievērošanu. Bet protams, piekrītam, ka vienmēr nav lieki vēlreiz no malas pārvērtēt visus drošības riskus.”

Lai izņemtu svešķermeni, tiek veikta endoskopiju procedūra vispārējā anestēzijā. Arī pēc svešķermeņa izņemšanas šiem pacientiem ir nepieciešama ilgstoša barības vada gļotādas bojājumu ārstēšana.

Divu bērnu mamma Inta Dimante-Deimantoviča uzskata, ka konkursa nolikumā būtu jābūt skaidrāk atrunātam, kā tieši notiek bateriju savākšana un uzglabāšana: “Konkursa mērķis ir patiešām atbalstāms - veicināt bērnu atbildību pret apkārtējo vidi. Tomēr, ņemot vērā, ka konkursa dalībnieki ir arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi, es kā divu mazu bērnu mamma iebilstu pašreizējam konkursa nolikumam, kurā nav paredzēti papildus drošības noteikumi. Piemēram, ka pirms konkursa aktivitāšu uzsākšanas pasniedzējām ir pienākums informēt bērnus par drošību saistībā ar bateriju uzglabāšanu, izmantošanu un nodošanu atkritumos, ka baterijas drīkst uzglabāt TIKAI īpašos tam piemērotos konteineros, nevis pēc brīvprātības principa arī pašu sarūpētās kastēs vai maisos un konteineri tiek nogādāti konkursa dalībniekiem tikai reizē ar savākto bateriju izvešanu (kā tas paredzēts pašreiz esošajā konkursa nolikumā). Un visbeidzot, pirmsskolas izglītības iestādēs vajadzētu atļaut vākt tikai lielās baterijas (piemēram, pirkstiņbaterijas) un aizliegt konkursā iekļaut mazās, apaļās baterijas, kas, atnesot, tik viegli var burzmā nokrist uz grīdas un kaut kur aizripot. Protams, ka šādā aktivitātē visdrīzāk piedalīsies lielākie bērnudārzu bērni, tomēr nereti viņi dala telpas arī ar pašiem vismazākajiem.”

 

Bērnudārzs “Priedīte” ir viens no tiem, kurš piedalās bateriju vākšanas akcijā. Bērnudārza pārstāve Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” pastāstīja un parādīja, ka speciālais konteineris atrodas atsevišķā slēgtā telpā, kas bērniem nav pieejama. Vienlaikus raidījuma rīcībā esot mammas Sintijas iesūtīts foto no viņas bērna bērnudārza, kur attiecīgā kastīte novietota bērnu ģērbtuvēs. 


Visu raidījumu vari skatīties šeit:

"Novērojumi liecina, ka biežāk bērniem nepiemērota un nedroša vide ir tieši mājās, nevis pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pieredzēts, ka tieši bērni no bērnudārza mājās "pārnes" labas idejas un veselīga dzīvesveida principus. Un tas ir iemesls, kādēļ ir vērts atbalstīt "Latvijas Zaļās Jostas" organizēto konkursu. Tas, protams, neizslēdz vajadzību pārliecināties, vai bateriju kaste atrodas bērniem nepieejamā vietā. Gribētos cerēt, ka šī jautājuma aktualizēšana medijos vecākiem liks vēlreiz pārlūkot, vai vide pašu mājās ir tikpat droša kā bērnudārzos – vai sadzīves ķīmija atrodas slēgtos skapīšos bērniem nepieejamā augstumā, vai, dzerot kafiju, tā ir gana atdzisusi, lai mazuli ņemtu klēpī, vai baterijas neatrodas mazajos skapīšos pie gultas, koridorā vai kādā citā vietā," atgādina Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītājas vietniece Audra Šauere.  


Savukārt Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja Ilze Briuka skaidro, ka baterijas satur kodīgas vielas - sārmus. Ja barības vadā  ir nonākusi baterija, var veidoties smags barības vada mehānisks un bioķīmisks bojājums. “Daļa bateriju var iziet cauri gremošanas traktam patstāvīgi, neizraisot ķīmiskus bojājumus, tomēr daudzos gadījumos ir nepieciešama arī ārstu iejaukšanās. Lai izņemtu svešķermeni, tiek veikta endoskopiju procedūra vispārējā anestēzijā. Arī pēc svešķermeņa izņemšanas šiem pacientiem ir nepieciešama ilgstoša barības vada gļotādas bojājumu ārstēšana, lai novērstu vēlīnas sekas - barības vada sašaurinājumus, kuru dēļ bērnam var būt apgrūtināta šķidruma un ēdiena uzņemšana.  Arī tad, ja vecāki nav redzējuši, kā bērns ieliek mutē bateriju, un ir tikai aizdomas, steidzami jādodas uz slimnīcu! Noteikti nevajadzētu mēģināt bērnam izraisīt vemšanu. Biežākie  simptomi, ja norīts svešķermenis, ir siekalošanās, vemšana, rīstīšanās, sāpes aiz krūšu kaula. Ja mājās ir mazi bērni, ar baterijām būtu jārīkojas ļoti piesardzīgi. Nevajadzētu iegādāties maziem bērniem rotaļlietas, no kurām viegli var izņemt baterijas. Tas pats attiecas uz ikdienā lietoto tehniku (TV pultīm, virtuves svariem, pulksteņiem, datora pelēm u.c.) - šīs lietas nevajadzētu atstāt bez pieaugušo uzraudzības. Visbiežāk sīkus priekšmetus norij bērni no sešu mēnešu līdz trīs gadu vecumam, bet arī vecākiem bērniem nebūtu jāļauj rotaļāties ar baterijām un ir jāskaidro, ka tās var būt ļoti bīstamas.”

 

2018.gadā Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā nonākuši 58 bērni, kuri norijuši baterijas, vai aizdomām par to. 4 no šiem pacientiem bija nepieciešama turpmākā ārstēšanās stacionārā, bet 54 devušies jau drīz mājās. 2017. gadā kopumā 72 pacienti, stacionārā ārstēti – 5, 2016. gadā attiecīgi – 66 un 10.  

Kopumā Bērnu slimnīcā pērn ir vērsušies 1329 pacienti, kuri ir norijuši dažādus svešķermeņus. 2017. gadā tādu pacientu bija 1068. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas