Ģimenes uztura paradumu veidošana: kopā plānot, izvēlēties, sagādāt un gatavot

Saka, ka mēs ēdam, lai dzīvotu, proti, galvenais kaut ko iemest vēderā un skriet tālāk.

Ēšana var kļūt par vienu no dzīves baudām, ģimeni un draugus vienojošu kopības brīdi, kad pie galda apsēžas un dalās ar to, kas ir noticis pa dienu.

FOTO: Shutterstock.com

Ēšana var kļūt par vienu no dzīves baudām, ģimeni un draugus vienojošu kopības brīdi, kad pie galda apsēžas un dalās ar to, kas ir noticis pa dienu.

Saka, ka mēs ēdam, lai dzīvotu, proti, galvenais kaut ko iemest vēderā un skriet tālāk. Tomēr ēšana var kļūt par vienu no dzīves baudām, ģimeni un draugus vienojošu kopības brīdi, kad pie galda apsēžas un dalās ar to, kas ir noticis pa dienu. Var spert soli tālāk – atbildīgi izturēties pret dabu, atbalstīt vietējos zemniekus, domāt par veselīgu uzturu un iemācīt bērniem, ka kartupeļi un burkāni “neaug” veikala plauktos. 


Bez šaubām, attieksmes maiņa no bezatbildīga patērētāja uz līdzatbildīgu un procesā iesaistītu pilsoni prasa vairāk laika, enerģijas un, iespējams, sākumposmā pat līdzekļu, toties ilgtermiņā ieguvēji būs gan bērni, kas sapratīs, ka viss, kas izaug dobē un nokļūst uz galda, prasa darbu, gan arī būs mazāka “ekoloģiskā pēda”. Mazāk atkritumu dabā un mums apkārt. 

 

Iepirkšanās pulciņi 
Tiešās pirkšanas pulciņi ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to pa tiešo no “bioloģiskajiem zemniekiem”. Iepirkšanās pulciņu prakse jau vairāk kā 10 gadus rezultatīvi darbojas daudzās valstīs, kā alternatīva industriālajai pārtikas sistēmai, kas veicina arvien intensīvāku, uz ķīmiskiem pesticīdiem, minerālmēsliem, antibiotikām un ĢMO bāzētu lauksaimniecību un kurā pircējiem ir zudusi saikne ar patieso pārtikas ražotāju – lauksaimnieku.  

Ģimene gatavo maltīti

Ko nozīmē būt par tiešās pirkšanas pulciņa dalībniekiem? Pirmkārt, ir jāiegulda savs laiks, jo neviens klāt pie durvīm svaigo un veselīgo pārtiku neved. Katrs pulciņš izveido sev piemērotāko dežūru kārtību - vidēji katram pulciņa dalībniekam dežūra aizņem apmēram 4 stundas reizi 1-2 mēnešos. Un šeit ir lieliskas iespējas iesaistīt arī bērnus, ļaujot viņiem piedalīties produktu uzskaitē, šķirošanā, izdalē.
Latvijā darbojas jau vairāk kā 15 pulciņi Rīgā un citās pilsētās (piemēram, Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Ikšķilē, Ādažos). Kopā tajos šobrīd darbojas vairāk kā 500 ģimenes un vairāk kā 70 bioloģiskie zemnieki un mājražotāji. Vairāk par tiešās pirkšanas pulciņiem var lasīt ŠEIT


Bioloģiskās saimniecības 
Bioloģiskā lauksaimniecība ir draudzīga dabai un patērētājam. Turklāt ne tikai tāpēc, ka, šādi saimniekojot, netiek izmantotas ķīmiskas vielas, piemēram, kaitēkļu apkarošanai, bet arī tāpēc, ka, izvēloties vietējo bioloģiski audzēto pārtiku, mēs mazāk pērkam produktus, kas tiek vesti pāri jūrām un okeāniem, tādējādi tērējot resursus. 
Ir vairākas interneta vietnes, kas piedāvā pasūtīt un iegādāties vietējos produktus. Piemēram, arvien lielāku popularitāti iemanto vietne Svaigi.lv, kur var reizi nedēļā iegādāties tikai vietējo zemnieku labumus. Ģimene visi kopā var regulāri izskatīt piedāvājumu, izvēlēties nepieciešamo, kas pieskaņots iepriekš sastādītajai ēdienkartei. 
Vasarā, ražas laikā, vietējie zemnieki uz Latvijas laukiem aicina pašiem vākt ogas un dārzeņus. Parasti samaksa ir vai nu par novāktās produkcijas daudzumu vai arī laiku, ko uz lauka pavada cilvēks vai ģimene, vācot ogas vai kartupeļus savam ģimenes galdam. Darbošanās saimniecībā ir lielisks veids, kā ģimenei pavadīt laiku kopā, veicinot darba tikumu un stiprinot kopējās vērtības. 
Saimniecības, kurās sezonas laikā pašiem lasīt ražu, ir vairākas. Visu saimniecību sarakstus dažādos Latvijas novados var apskatīti “Lauku ceļotāja” lapā.

Ģimene gatavo

Mazdārziņi jeb izaudzē pats
Agrāk mazdārziņš bija katra pilsētnieka sapnis un nepieciešamība, ja vien kaut kur aiz pilsētas nebija savu lauku radu. Padomju laikos sava zemes pleķīša iekopšana bija iespēja tikt pie bagātīgākas ēdienkartes, un cilvēki tiešām sezonā brīvos vakarus, nedēļas nogales un atvaļinājumus pavadīja dobēs. Tagad vēlme saimniekot, sēt un audzēt pašam atkal kļuvusi par mūsdienīga cilvēka dzīves daļu. Te nu ir iespēja pieteikties par simbolisku nomas maksu mazdārziņu apsaimniekošanai. Īpašu popularitāti tie ieguvuši Rīgā, kur, laicīgi piesakoties, ikviena ģimene var tikt pie sava zemes gabaliņa. Informācija par brīvajiem mazdārziņiem Rīgā pieejama ŠEIT

 

Reklāma
Reklāma

Zero Waste – mazāk, bet labāk
Tērēt neko jeb dzīvot pēc principa – atsakies no visa, ko tev tiešām nevajag, izmanto visu, ko vēl var izmantot, šķiro un tikai galējas nepieciešamības gadījumā izmet. Pārtikas lietošana ģimenē varētu būt viena no pirmajām jomām, kurā ģimene var ieviest Zero Waste principus. 
Vienkāršākais solis ir, piemēram, atteikties no tā, ko tev dod par velti, jo īpaši, ja tev to nemaz nevajag. Labākais veids, kā būtiski samazināt ārā metamās, vecās pārtikas apjomu, ir ēdienkartes plānošana. Viena no Zero Waste praktizētājām Latvijā, blogere Laura Arnicāne saka, ka šāda plānošana samazina izdevumus par pārtiku par veseliem 40%. 
Viņa iesaka ne tikai plānot nedēļas ēdienkarti, bet iepirkties tirgū, kur pārtiku nesaiņo neskaitāmos maisiņos un plēves pārvalkos. Un, protams, šos principus neizdosies ieviest, ja visa ģimene nebūsiet vienoti savās idejās un rīcībā. Vairāk par pieredzi lasi blogā www.seekthesimple.com.
 

Apzinātā  ēšana 
Kad kopā ar ģimeni esat apguvuši visus iepriekšminētos pārtikas ieguves un lietošanas ieradumus, atliek vēl arī mainīt ēšanas paradumus. Apzinātā ēšanas ir pēdējo gadu jaunākais un veselīgākais paņēmiens, kā nepieņemties svarā un patiešām izbaudīt katru ēdiena kumosu. Galvenie principi ir ēšanas laikā visu uzmanību veltīt tikai ēdienam, ar vienu aci neskatoties televizorā vai telefonā.
Nekad neēst, stāvot kājās vai kaut kur steidzoties. Ēdot vienmēr apsēsties. Ēdot kādu ēdienu, izbaudīt katru garšas niansi, domājot, no kurienes šis produkts ir cēlies un kā nokļuvis uz jūsu ģimenes galda. Un, protams, gatavot pašiem. 

Lietotnes, kas palīdzēs ieviest dzīvē apzinātās ēšanas iemaņas, pasaulē kļūt arvien populārākās. Šeit dažas no tām.
“Am I Hungry?” Pirms ķeries pie ēšanas, tiec skaidrībā, vai tiešām esi badā? Vai varbūt tomēr tev vienkārši gribas padzerties vai arī ir garlaicīgi? 

“Mindful Bite” iemācīs ēst lēnāk, kontrolējot laiku, cik ātri ēdiens tiek sakošļāts. Lēna ēšana ir veselīgāka par steidzīgu paēšanu.   

“Mindful Meal Timer” arī palīdzēs ēst lēnāk un saprātīgāk plānot pamatēdienreizes un uzkodas.
 

Pašu gatavots ēdiens

Visi iepriekšējie pūliņi nebūtu tā vērti, ja neizmantotu iespēju visiem kopā gatavot mājās. Un tas nenozīmē tikai kopīgu ēdienkartes sastādīšanu un plānošanu, bet arī praktisku darbošanos. Laiks, ko kopā pavadīsiet virtuvē, var kļūt par lielisku ģimenes tradīciju, izzinot vienam otra gaumi, nogaršojot kaut ko jaunu un izmēģinot jaunas receptes. 

 

Atcerieties par pavārgrāmatām
Ir ļoti viegli atrast daudzveidīgās receptes interneta vietnēs vai blogos. Bet ieteicams neaizmirst par to brīnišķīgo sajūtu, kad šķirsti vecu, biezu, mazliet apsmulētu pavārgrāmatu no vecmāmiņas pūralādes. Ir cilvēki, kas kolekcionē vecās pavārgrāmatas. Un ir cilvēki, kas tās arī izmanto.