Paredz kriminālatbildību par vajāšanu; par vardarbību ģimenē varēs tiesāt arī bez cietušā iesnieguma

 09. jūnijs 2017 6:25 Ziņa

Krimināli sodāms pārkāpums būs vajāšana – viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu. To paredz izmaiņas Krimināllikumā, kas ceturtdien, 8.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas sēdē. 



Foto: Shutterstock.com

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļaus sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma.



Vajāšana ir izplatīta vardarbība partnerattiecībās, arī starp bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija par upuri, tostarp zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta u.c. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. 

 

Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļaus sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma.
Līdz ar to likumā noteikts, ka ka varmāka tiek krimināli sodīta par miesas bojājumu nodarīšanu pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu. 


Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības novēršanu saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav ratificējusi. 
Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu. 


Plānots paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un noteikt, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ka vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē. 


Saeima atbalstījusi arī priekšlikumu, kas pie kriminālatbildības paredz saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats pienākums. Tādējādi kriminālatbildība būs arī tajos gadījumos, kad persona nepilda ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.  




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas