Zaļais puravs - garšaugs pret spēku izsīkumu un aptaukošanos

 05. augusts 2014 12:30 mammamuntetiem.lv Raksts

 Puravs ir ne tikai lielisks garšaugs, bet arī visai plaši izmantojams tautas medicīnā. Mūsu dārzos puravs nogatavojas augustā, bet ziemā tas nopērkams lielveikalos.



Foto: Shutterstock.com

Puravi labi palielina organisma imunitāti, nomierina nervu sistēmu, palīdz pret spēka izsīkumu, vājumu.


Puravi ir liliju dzimtas Allium šints divgadīgs augs. Pirmajā augšanas gadā puraviem veidojas sīpols un lapas, otrajā gadā - ziedi un sēklas. Pirmajā augšanas gadā augs izveido lapu rozeti, kas sastāv no 14-16 lapām, un sīpolu. lapas lielas, 6-7 cm platas, 60-70 cm garas, lancetiskas, plakanas, tumši vai gaiši zaļas, klātas ar biezu vaska kārtiņu, izvietotas vēdekļveidā. Neīstais purava sīpols veidojas no uzbriedušām lapu apakšējām daļām. Purava ēdamā daļa ir neīstais sīpols kopā ar neīsto stublāju.

Puravu uzturvērtība

Puravos ir 13,52% sausnes, 1,76% olbaltumvielu un 10,24% ogļhidrātu. Bagātīgs ir minerālvielu klāsts, tie satur kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, arsēnu, bet visvairāk ir kālija - tā saturs ir vairāk nekā 250 mg%.

No vitamīniem puravu lapās ir 52-81 mg% C vitamīna; neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Karotīns purava sīpolā ir 3,7-5,1 mg%. Specifisko, sīpoliem līdzīgo smaržu un garšu puraviem dod ēteriskās eļļas. Puravos ir pantotēnskābe, aminoskābe - cistīns un dažādi biloģiski aktīvu fermenti. Kā jau visiem liliju dzimtas augiem, arī puraviem ir izteiktas fitoncīdas īpašības.

Puravi ēdienā

Puravus lieto kā piedevu dažādiem ēdieniem, zupām, sautējumiem. No tiem gatavo salātus, liek uz sviestmaizēm. Puravi uzlabo zivju zupas garšu, tos pievieno arī zivju un gaļas pastētēm. Puravu lapas izmanto dārzeņu zupām, tās sautē un pievieno mērcēm. Atslodzes dienās var ēst tikai vārītus vai sautētus puravus ar augu eļļu, pievienojot citronu sulu.

Interesanti, ka augu uzglabājot, C vitamīna daudzums nevis samazinās, bet pieaug.

Puravs kā dakteris

Ārstnieciskiem nolūkiem puravus lieto, ja ir reimatisms, aknu, žults vai nieru slimības, vēdera aizcietējumi, ateroskleroze, pret aptaukošanos. Puravi labi palielina organisma imunitāti, nomierina nervu sistēmu, palīdz pret spēka izsīkumu, vājumu. Vārīti puravi labi stiprina balss saites: vienu puravu kopā ar lapām sagriež, aplej ar 3 glāzēm ūdens un vāra uz lēnas uguns, līdz šķidrums uz pusi samazinās; saturu sadala 3 daļās un to izdzer dienas laikā.

Audzēšanas īpatnības

Puravi ir aukstumizturīgs augs. Optimālā augšanas temperatūra ir 16-18 C grādi. Puraviem vajag arī daudz gaismas, mitruma, daudz barības vielu. Puravu audzēšanai piemērota smilšmāla vai mālsmilts augsne ar dziļi uzirdinātu aramkārtu. Ļoti labi puravi aug ezeru un upju palienes augsnē, kā arī iekultivētā, kaļķotā kūdras augsnē.

Novākšana

Puravus novāc, sākot no augusta līdz pat oktobra beigām, atkarībā no šķirnes un kad tiem sāk nedaudz dzeltēt lapas. Puravu saknes izceļ ar dārza dakšu, un bārkšu sanes jāapgriež. lapas nogriež slīpi 10 cm attālumā no etiolētā neīstā stublāja. Tās izmanto zupām. Arī no žāvētām lapām ziemā var pagatavot garšīgu zupu.

Ja puravus plānots ieziemot pagrabā, nogriež bojātās lapas, bet saknes nesaīsina. Pagrabā saknes novieto uz kūdras vai smilts kārtas. Puravi labi uzglabājas 0-2 C grādos. Tie var pārziemot arī dārzā, nenovākti. Sākoties salam, tie jāpiesedz ar skujām.

Jau romieši ēda puravus
 
Puravu dzimtene ir Vidusjūras piekraste, tos ir audzējuši un pat apdziedājuši dzejā senie romieši. Puravu izcelsme tiek datēta kopā ar sīpoliem un to izmantošanu atspoguļo senie Ēģiptes sienu gleznojumi, tādēļ ir par pamatu uzskatīt, ka arī puravi (arī ķiploki) ir vieni no senākajiem dārzeņiem.
 
Dažas receptes ar puravu izmantošanu:
 
 
Avots: I.Jansone "Daba dziedē, daba baro" (izd.Panorāma), E.Indriksons "Garšaugi" (izd.Avots).  



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas