Dēla klātbūtnē – KAILA. Normāli vai pārkāptas privātuma robežas? 11

 19. februāris 2015 12:55 Raksts

Kad izstāstīju draudzenei, ka laika taupīšanas nolūkā no rīta dēlam ļauju spēlēties vannasistabā, kamēr pati turpat blakus mazgājos dušā, viņa bija šokēta – tu plika dēla klātbūtnē! Bet vai tad vecāku kailums ir bērnu acīm liegts? Atbild psiholoģe Ilze Pastare.



Foto: Shutterstock.com

Ja tavā ģimenē kailums ir pašsaprotama parādība un nekādas raizes nesagādā, tev tomēr būs bērnam jāpaskaidro, ka sabiedrībā eksistē atļautā kailuma robežas.


Normāli vai nenormāli?
To, ka tēmai par vecāku plikumiem bērna klātbūtnē nav viena pareizā risinājuma, jau nojautu. Tomēr  mani urdīja interese, kā domā citas – kas ir un kas nav pieļaujami. Sākšu ar pāris diametrāli pretējiem viedokļiem. „Man ir divas meitas – piecus un trīs gadus vecas. Ar viņām man nav problēmu – gan pārģērbjos, gan mazgājos viņu klātbūtnē. Viņas arī nekādu pastiprinātu interesi par manu ķermeni neizrāda. Bet, runājot par vīru, manuprāt, nevar būt situācijas, ka meitenes viņu redz pliku. Man šķiet, ka no tā viņām varētu rasties kāda trauma,” atklāj Aija. Savukārt Signe, kura audzina piecgadīgo Miku un trīsgadīgo Leo, ir pretējās domās: „Kāda trauma? Nav pareizi bērnā iedzīt nepatiku pret pretējā dzimuma ķermeni. Es puiku klātbūtnē joprojām jūtos brīvi. Domāju, ka svarīgākais ir bērnā ieaudzināt veselīgu izpratni par to, ka kails ķermenis nav nekas tāds, par ko būtu jākaunas.” Psiholoģe Ilze Pastare skaidro, ka diskusijas par to, kas ir un kas nav normāli, vienmēr nonāk strupceļā, jo nav vispārpieņemtu atskaites punktu. „Mans subjektīvais viedoklis ir tāds – kāpēc sabiedrība uztraucas, ka mamma baro ar krūti savu trīsgadīgo bērnu vai iet kopā ar viņu dušā, kamēr neviens nediskutē par to, vai sekss septiņdesmit gadu vecumā ir pieņemams un normāls? Tāpēc uzskatu, ka atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – nav noteiktu normu. Katrs no mums uzvedas tā, kā pats jūtās vislabāk un pareizāk.”

Kad bērnu interesē kailums
Aptuveni divu gadu vecumā bērns ir apguvis, ka viņam ir ķermenis – kājas, rokas, galva, vēders un ir atklājis arī savus dzimumorgānus. Visbiežāk tieši puikas izrāda pastiprinātu interesi par savu krāniņu – apskata, staipa un ņurcī. Un tikpat bieži interneta forumos no jaunajām mātēm atskan jautājums – vai tas ir normāli? „Protams! Bērns iepazīst savu ķermeni – krāniņš divus, trīs gadus vecam mazulim nozīmē to pašu, ko roka vai kāja. Šis arī ir laiks, kad mammai ar grāmatu palīdzību sava atvase būtu jāiepazīstina ar cilvēka ķermeni,” skaidro psiholoģe. Par dzimumu atšķirību bērns sāk interesēties vidēji pēc divu gadu vecuma, taču arī tad šī interese nav pieaugušo izpratnē. Ķermenis bērnu pirmsskolas vecumā neinteresē seksuāli.

Aptuveni divu gadu vecumā bērns ir apguvis, ka viņam ir ķermenis – kājas, rokas, galva, vēders un ir atklājis arī savus dzimumorgānus. Visbiežāk tieši puikas izrāda pastiprinātu interesi par savu krāniņu – apskata, staipa un ņurcī.


Kā bērns atcerēsies tavus plikumus
Kāda mana paziņa atzinās, ka reiz ģērbusies guļamistabā un negaidīti ienācis četrgadīgais dēls. Viņa sajutusies tik neērti, ka acumirklī ietinusies guļamistabas aizkaros. Psiholoģe skaidro, ka kopumā tas, kam bērns pievērš uzmanību, ieraugot mammu vai tēti pliku, ir atkarīgs no viņa vecuma. Ja viņu pastiprināti interesē dzimums, iespējams, vispirms viņš lūkosies uz dzimumorgānu zonu vai krūtīm. Taču, ja tā nav, mazais atcerēsies vien tavu izturēšanos! „Šis ir ļoti svarīgs faktors. Ir jādomā pie tā, kā tu rīkojies. Demonstrējot, ka tādā situācijā jāslēpjas, bērns izsecinās – no plikuma ir jāmulst. Turklāt, ja iepriekš esi rādījusi grāmatu par cilvēka ķermeni un skaidrojusi, ka viss tur redzamais ir normāls, bet pēkšņi šādi reaģē, bērnam būs pretrunīga informācija, ar kuru viņš nepratīs tikt galā. Tev jābūt atklātai par savu reakciju un notikušais ar bērnu jāizrunā. Taču nav vēlams stāstīt, ka tu kautrējies no sava auguma,” saka psiholoģe.

Nedali bērnus pēc dzimuma!
Antra, kura audzina trīsgadīgo dēlu un dažus mēnešus veco meitiņu, uzskata, ka kailums nav nekas nosodāms: „Pagaidām bērni vēl mazi, taču es uzskatu, ka nevajag apzināti veidot priekšstatu, ka no tā jākautrējas. Turklāt man šķiet nepareizi šķirot bērnus pēc dzimuma – ja sievietei ir dēls, viņai jāģērbjas tikai aiz aizslēgtām durvīm. Kāpēc? Viņš ir bērns, tāpat kā meita.”  Ilze Pastare uzskata, ka kopumā ir svarīgi ņemt vērā izjūtas – negribu, nestaigāju plika. Taču, ja sieviete visu laiku domā, ka tik dēls mani neierauga, tas jau liecina par izteiktu kaunu no sava ķermeņa. „Runājot par to, ka dažas mammas uzskata – meita redzēt tēvu pliku gan nedrīkst. Ja attiecības starp viņiem kaut kādu iemeslu pēc ir atsvešinātas – ieraugot tēvu kailu, meita var pat sabīties. Īpaši, ja kailu vīrieti redz pirmo reizi. Bet, ja attiecības ir emocionāli tuvas, ģimenē ir atklāta gaisotne, nedomāju, ka pliks tēvs bērnam būs kāda trauma. Tādēļ ir svarīgi, ka plikumus mazie ierauga pēc iespējas agrākā vecumā.”

Psiholoģe skaidro, ka kopumā tas, kam bērns pievērš uzmanību, ieraugot mammu vai tēti pliku, ir atkarīgs no viņa vecuma. Ja viņu pastiprināti interesē dzimums, iespējams, vispirms viņš lūkosies uz dzimumorgānu zonu vai krūtīm. Taču, ja tā nav, mazais atcerēsies vien tavu izturēšanos!

Iemāci kailuma robežas
Ja tavā ģimenē kailums ir pašsaprotama parādība un nekādas raizes nesagādā, tev tomēr būs bērnam jāpaskaidro, ka sabiedrībā eksistē atļautā kailuma robežas. Ja jau paaugusies tīne netiek iemācīta, ka staigāt plikai ārpus ģimenes nav īsti pieņemami, pastāv liels risks, ka var gadīties nepatīkamas situācijas. „Pieņemsim, ka šī meitene divpadsmit, trīspadsmit gadu vecumā joprojām apmeklē pirti kopā ar tēti un citiem ģimenes vīriešiem. Tas, protams, nav nekas nenormāls. Bet, ja nu viņa aizbrauc uz vasaras nometni, kur ir viņas vienaudži un gados vecāki puiši, bet viņa, kā ierasts, aiziet pirtī vai peldēties pilnīgi kaila? Vai šī situācija nav pārprotama? Manuprāt, ir. Tāpēc bērnam jāiemāca – kas ir un kas nav pieņemts. Viņa paša labā,” skaidro psiholoģe.

Vai bērnam arī tas ir pieņemami?
Svarīgākais, ko visā plikuma epopejā nedrīkst palaist garām – tev jāredz, vai un cik ļoti bērnam tava vai vīra kailuma pieejamība šķiet pieņemama. Zane, kas audzina divas meitas (8 un 12 gadi), stāsta, ka neviena no meitenēm nemulst no sava, viņas un vīra kailuma: „Mēs visi ejam kopā pirtī. Tā bija arī manā bērnībā, un arī man tas nav radījis nekādu traumu. Redzu, ka arī meitenes jūtas labi un nekas neliecina par to, ka viņas kautrētos. Kad šādas iezīmes manīšu, protams, respektēšu viņu vēlmi.” „Ir vispārpieņemts uzskatīt, ka, sākot no sešu, septiņu gadu vecuma bērns sāk kautrēties no kailuma. Pēkšņi var sākt pēc vannas aši tīties lielā dvielī vai sakautrēties, kad tu bez brīdinājuma ienāc vannasistabā. Taču šī robeža, kad bērns pret kailumu sācis reaģēt saasināti, parasti ir viegli pamanāma. Piemēram, ieraugot tēti apakšbiksēs, meitenes var sākt ķiķināt. Tādā gadījumā ir jāuzvelk vēl kāda drēbju kārta, lai bērnā neradītu mulsumu. Grūtāk klāsies ģimenēs, kurās bērniem nav tuva emocionāla kontakta ar vecākiem. Šādos gadījumos bērns savu mulsumu var noklusēt un neizrādīt.”  

Konsultē ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra „Līna” psiholoģe Ilze Pastare

Teksts: Laura Blumberga, www.kasjauns.lv




11 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas