Ar dzelzi bagāti produkti, kas jāiekļauj bērna ēdienkartē

 11. augusts 2019 11:40 Raksts

Vecākiem ikdienā jārūpējas par to, lai bērns saņemtu sabalansētu uzturu. Agrīnā vecumā, kad bērns ļoti strauji aug un fizioloģiski patērē dzelzi lielākos daudzumos, Amerikas Pediatru akadēmija rekomendē mazuļiem izvēlēties tos adaptētos piena maisījumus, kas ir bagātināti ar dzelzi. Šādi bērniem tiek nodrošināta dzelzs deficīta profilakse. Savukārt pēc gada vecuma nevajadzētu aizrauties ar govs piena lietošanu, jo tas aizkavē dzelzs uzsūkšanos organismā.


Foto: Shutterstock.com

Jāatceras, ka tos dārzeņus, kas bagātīgi satur dzelzi, bērns agrīnā vecumā drīkst lietot stipri ierobežotā daudzumā.


Ilgstošs dzelzs trūkums var izraisīt anēmiju. Bālums, ēstgribas trūkums, nogurums — tās ir biežākās pazīmes, kas liecina par anēmiju. Par anēmiju liecina sausa un bāla āda, ar laiku parādās apetītes zudums, bērns vairs nav arī tik aktīvs kā agrāk. Mazais arvien biežāk nogurst, kā arī sāk slimot ar dažādām vīrusu un infekciju slimībām.


Kas notiek organismā?
Viens no anēmiju iemesliem — sarkano asinsķermenīšu — eritrocītu  samazināšanās asinīs. Sarkanie asinsķermenīši mūsu organismā pilda skābekļa transporta funkciju. Tajos ir īpaša viela — hemoglobīns. Tā molekulas piesaista skābekli un nogādā to audiem. Kad eritrocītu skaits ir samazināts, organismā sākas skābekļa bads. Problēmas sākas pakāpeniski, sākotnēji skābekļa badu jūt šūna, vēlāk — viss organisms kopumā.
 

Ja bērnam nedodam gaļu, mēs viņu automātiski ievietojam riska grupā — bērnam ir liela iespēja iegūt dzelzs deficīta izraisīto anēmiju.



Noteikti no bērna ēdienkartes nedrīkst izslēgt gaļu! Ja bērnam nedodam gaļu, mēs viņu automātiski ievietojam riska grupā — bērnam ir liela iespēja iegūt dzelzs deficīta izraisīto anēmiju. Kādēļ? Patiesi arī dārzeņi satur dzelzi, taču dzelzs koncentrācija tajos ir salīdzinoši niecīga. Tikai daži no produktiem satur dzelzi lielā daudzumā, piemēram, ābolu sēkliņas. Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs.

Gaļa ne tikai datur daudz dzelzi, bet tā arī cilvēka organismā daudz labāk uzsūcas. Lai nepieciešamo dzelzs apjomu uzņemtu ar dārzeņiem un augļiem, tie būtu jāpatērē milzīgos daudzumos. Taču jāatceras, ka tos dārzeņus, kas bagātīgi satur dzelzi, bērns agrīnā vecumā drīkst lietot stipri ierobežotā daudzumā. Piemēram, bietes. Bietes ir ļoti agresīvs dārzenis, kas mazam bērnam var izraisīt pat zarnu darbības apstāšanos.


Ņem vērā: Kalcijs samazina dzelzs spēju uzsūkties, tāpēc kopā ar dzelzs preparātiem nedrīkst lietot pienu, kefīru, jogurtu. Kalciju saturošos produktus nav ieteicams lietot kopā ar dzelzi saturošiem pārtikas produktiem. Dzelzs uzsūkšanos kavē arī tanīni, kas tējā.  Dzelzs uzsūkšanos gan no produktiem, gan preparātiem veicina citrusaugļi un to sula, kas bagātīgi satur C vitamīnu.


Dzelzi saturošie dzīvnieku valsts produkti

  •    Medījumu, truša, liellopu, cūkas, jēra, teļa gaļa;
  •     Aknas
  •     Zivis, gliemeži, austeres, garneles
  •     Vistas un tītara gaļa
  •     Olas.



Augu valsts produkti, kuri satur dzelzi

  •  Pupiņas, zirņi, lēcas, soja;
  •  Biešu un kāļu lapas, spināti, lapu kāposti, sparģeļi, brokoļi;
  •  Žāvēti augļi (aprikozes, dateles, plūmes, rozīnes)
  •  Pilngraudu maize, rīsi, klijas, auzu pārslas, diedzēti kviešu graudi, raugs.



Cēloņi — dzelzs un B 12 vitamīnu trūkums
Ja asins analīzes rāda, ka tavam bērnam ir anēmija, nopietnu terapiju atstāj ārsta ziņā. Tikai viņš varēs noteikt piemērotāko terapijas formu.

​Populārākais anēmijas cēlonis ir dzelzs trūkums organismā. To var izraisīt nepilnvērtīgs uzturs, kā arī dažādas slimības, kas kavē dzelzs uzsūkšanos, piemēram, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, neatbilstoša kuņģa vide(skābums). Šādos gadījumos bērns saņem visus nepieciešamos produktus, taču organisms dzelzs rezerves uzkrāt nespēj. Maziem bērniem anēmija var rasties arī tad, ja nav savlaicīgi likvidēta inficēšanās ar spalīšiem, cērmēm. 

Taču ir arī situācijas, kad dzelzs trūkums nav vainīgs, jo anēmiju mēdz izraisīt arī B12 vitamīna un folijskābes trūkums. Pēdējā var rasties, piemēram, kad cilvēks ilgstoši lieto antibiotikas (antibiotikas nomāc zarnu labvēlīgo mikrofloru, kas arī daļēji piedalās folijskābes sintēzē), ja ir aknu slimība vai folijskābe netiek uzņemta pietiekamā daudzumā. Kura no anēmijas formām rada problēmas bērnam, var izšķirt tikai ārsts. Visbiežāk precīzu diagnozi formē, nozīmējot asins analīzes, ar kuru palīdzību   nosaka eritrocītu un hemoglobīna līmeni asinīs.


Folskābi satur:

  •  Liellopu un cūku aknas
  •  Pilngraudu maize
  •  Pētersīļu lapas
  •  Galviņsalāti
  •  Bietes
  •  Kāposti



B 12 vitamīnu satur:

  •  Aknas
  •  Liellopu gaļa
  •  Cūkgaļa
  •  Piena produkti
  •  Olas
     

Konsultēja bērnu ārsts Valērijs Valdmanis