29. janvārī operas "Andrē Šenjē" tiešraide klasikas gardēžiem

Umberto Džordāno (1867-1948) opera „Andrē Šeņjē” kā nozīmīgākais darbs vainago visu komponista daiļradi un joprojām pieder pie populārākajām itāļu operām  kopš tās pirmizrādes 1896. gadā Milānas operteātrī „La Scala”. Tas ir stāsts par reālu, vēsturisku personu – Lielās franču revolūcijas laika dzejnieku un publicistu Andrē Šeņjē (1762-1794). Uzmanīgs klausītājs sadzirdēs kopējas iezīmes ar Džākomo Pučīni „Tosku” vai Frančesko Čilea „Adriēnu Lekuvrēru”. 

 „Lieliskākā no Džordāno operām izcili parāda, kādēļ Pučīni reizumis baidījās, uzskatot viņu par savu sāncensi. Titullomu  lomu  Covent Garden iestudējumā izpilda vācu tenors Jonass Kaufmanis, kas, starp citu, strādājis kopā ar mūsu pašu talantīgajām operdziedātājām Elīnu Garanču un Kristīni Opolais. Stāstā piedalās holandiešu soprāns Eva Marija Vestbrūka, kas dzied Šenjē iemīļotās Madlēnas lomu. Viņas dziedājums ietver arī lielisko āriju „La mamma morta”, ko bija  iecienījusi pasaulslavenā operdīva Marija Kallasa. Savukārt serbu baritons Žeļko Lučičs atveido Šarlu  Žerāru – par revolucionāru kļuvušu kalpu, kurš ir Šeņjē sāncensis cīņā par Madlēnas mīlestību,” stāsta Ināra Ancāne, operu eksperte, Latvijas Radio 3 ētera balss.

Skotu režisors Deivids Makvikars (David McVicar) karaliskajā operteātrī Covent Garden debitēja ar Džuzepes Verdi operu „Rigoleto” 2001. gadā. Kopš tā laika tur veiksmīgi iestudējis Volfganga Amadeja Mocarta „Burvju flautu” un „Figaro kāzas”, Riharda Štrausa „Salomi”, Džuzepes Verdi „Aīdu”, Frančesko Čilea „Adriēnu Lekuvrēru” un  Džakomo Meierbēra „Trojiešus”. Makvikars ļāvis Džordāno aizraujošajai, vēsturiskajai drāmai atgriezties karaliskajā operā kopš 1985. gada ar jaunu, satriecošu uzvedumu, kas būs skatāms kinoteātra Cinamon tiešraidē 29. janvārī.

Arī Latvijas Nacionālajā operā
Arī Latvijas Nacionālajā operā savulaik iestudēta Umberto  Džordāno opera „Andrē Šeņjē”. Tā pirmizrādi piedzīvoja 1928. gada janvārī, atjaunota izrāde notika 1937. gada aprīlī. Scenogrāfiju veidoja Eduards Vītols, režiju – Pēteris Meļņikovs, diriģēja Emils Kupers (atjaunojumā Teodors Reiters). Titullomu abos iestudējumos dziedāja Jānis Vītiņš, bet Žerāru – Ādolfs Kaktiņš. Savukārt Madlēnas lomā bija Milda Brehmane-Štengele, un 1937. gadā – Grieta Pērkone. Par šo izrāžu varoni kļuva titullomas atveidotājs – tenors Jānis Vītiņš. Skatītāji jūsmoja par viņa daudzsološo talantu, skaisto balsi un tīkamo ārieni. 

Interesanti fakti par leģendāro dzejnieku 
Grieķu saknes. Andrē Šenjē dzimis Konstantinopolē grieķietes un franču aristokrāta ģimenē. Lai arī dzīve saistīta ar Franciju, dzejnieka daiļradi ietekmējusi antīkā kultūra. Grieķu literatūras ietekme sastopama tādos Šenjē darbos kā, piemēram, Idilles (Idylles), Elēgijas (Elégies) un Odas (Odes). Viņa darbus caurstrāvo grieķu lirikas iezīmes.

Tautas varonis. Šenjē zināms ne tikai kā franču dzejnieks, vēsturē viņa vārds saistīts ar varoņa statusu. Lielās franču revolūcijas laikā Šenjē rakstīja izteikti satīrisku dzeju, atspoguļojot pārmaiņu perioda spilgtākos notikumus. Viņa darbi vēlāk kļuva par nozīmīgu vēstures liecību. 
Izcilo dzejnieku arestēja 1794. gadā pārpratuma pēc. Šenjē tika nogādāts Santlazāras (Saint-Lazar) cietumā bez formālas apsūdzības. Savukārt vēlāk dzejnieku apsūdzēja konspirācijas veidošanā, uzsverot viņa rakstu darbu graujošo ietekmi. 

Atzinība pēc traģiskās nāves. Šenjē darbi tika publicēti tikai 25 gadus pēc viņa nāves. Šo gadu laikā Andrē jau bija kļuvis par varoni romantisma dzejniekiem. Viktors Igo (Victor Hugo), Fransuā Renē de Šatobriāns (François-René de Chateaubriand), Alfonsa de Lamartins (Alphonse de Lamartine) un citas varenas personības viņa darbos meklēja un atrada iedvesmu arī savai daiļradei.

Par operu un baleta tiešraidēm
Jau vairāk nekā divus gadus kinoteātris „Cinamon” organizē pasaulslavenu operu un baletu meistardarbu tiešraides augstākajā skaņas un attēla kvalitātē no vadošajiem operu namiem – Bastīlijas operas Parīzē un „Covent Garden” operas Londonā. 29. janvārī plkst. 21.15 notiks operas „Andrē Šenjē” tiešraide, savukārt 24. februārī plkst. 21.15 paredzēta pārraide operai “Klīstošais Holandietis”, ko diriģēs Andris Nelsons tiešraidē no Londonas karaliskā operteātra Covent Garden. Biļetes iepriekšpārdošanā un papildu informācija par operu un baletu tiešraidēm pieejama www.cinamonkino.lv.