Šī recepte ir radusies Spānijas dienvidos un vēsturiski ir bijis ne tik turīgo zemnieku ēdiens – jo kurā gan Spānijas mājā neatradīsies kāds tomāts un apkaltusi maizīte? Patiesībā šo zupu katrā spāņu ģimenē gatavo pēc savas receptes un katram ir savi knifi. Ja esat redzējuši Almodovara filmu “Women on the Verge of a Nervous Breakdown”, tad tajā vienai no varonēm ir sava gazpačo recepte:  mārciņa nogatavojušos tomātu, viena ķiploka daiviņa un trīs duči nervu ripiņu. Diez ko labi viņai gan tāda zupiņas malkošana nebeidzās…

 

Piedevās pie gazpačo var pasniegt gabaliņos sagrieztas olīvas, grauzdiņus, cieti vārītas olas, mazos gabaliņos sagrieztu gurķi un papriku. Gaidot viesus, parasti gatavoju lielu katlu ar zupu un tad mazās bļodiņās blakus lieku visas piedevas – lai katrs ciemiņš liek klāt, ko pats vēlas! Nepazīstu nevienu, kam gazpačo nebūtu garšojis.

 

 

Sastāvdaļas:

o 100g nedaudz apkaltusi baltmaize, kuru patur ūdenī 10 minūtes, lai izmirkst

o 1kg nogatavojušies tomāti, sagriezti palielos gabalos

o 1 zaļā paprika, sagriezta palielos gabalos (sēklas un serdi ārā)

o 1 gurķis, nomizots un sagriezts gabalos

o 2 daiviņas ķiploka, nomizota un sasmalcināta

o 150ml extra virgin olīveļļas

o 2 ēdamk. sarkanvīna etiķa

o sāls pēc garšas

 

Gatavošana:

1. Blenderī sablendē kopā maizi (tai vispirms nospiež lieko ūdeni), dārzeņus, eļļu un sarkanvīna etiķi. Blendē, līdz iegūta viendabīga masa.

2. No blendera gazpačo izlej caur sietu (ja gribi izvairīties no šī soļa, tad jāizmanto mizoti tomāti), lai rezultāts būtu krēmīgs un tekstūra – patīkama.

3. Zupu pasniedz atdzesētu!

 

Avots: www.lindasvirtuve.wordpress.com