Vai ņemt vīru uz dzemdībām?

 11. marts 2009 15:00 Emuāri  skatījumi: 14606

Runājot par vīra piedalīšanos dzemdībās, izvēle ir katra pāra ziņā, to nevar pieņemt kā modes lietu. Man ieteikums: uz dzemdībām jāņem līdzi cilvēks, kura priekšā sieviete var atļauties būt viņa pati.



Foto: Edgars Runcis, mammam.lv/tetiem.lv


Svarīgi, lai dzemdībās sievietei nav jādomā, kā sevi izskaistināt, nav jākalpo vīrieša gaumei, viņa vizuālajām, audiālajām vai kinestētiskajām vēlmēm. Lai viņa var atļauties būt cilvēks grūtā brīdī un viņai nav jāšaubās, ka vīrietis viņu pieņems, bez izskaistinājumiem, tādu, kāda viņa ir. „Bez grima”. Ja ir tāda paļāvība, tad dzemdībās tev blakus būs tuvs cilvēks, nevis vīrietis. Ja šīs paļāvības nav, tad blakus būs vīrietis, nevis tuvs cilvēks. Ja dzemdībās blakus ir vīrietis, kuram sieviete ir objekts, kas apmierina viņa vēlmes, iespējams, vīrietis dzemdībās piedzīvo kaut kādu psihotraumu... Jo pēkšņi viņš ierauga kaut ko tik cilvēcisku, bet nepieņemamu sev, jo viņš nespēj pats tajā piedalīties. Viņam ir kaut kāda aizture, jo viņš nav izaudzis līdz tam un nav iemācījies saprast, ka dzīvē nav tikai bauda, bet ir arī sāpes, kas izriet no tuvības.
 
Viņš nav izaudzis līdz tam un nav iemācījies saprast, ka dzīvē nav tikai bauda, bet ir arī sāpes, kas izriet no tuvības.


Ja vīrietis grib palikt tajā plaknē, kur ir tikai bauda, bet nav sāpes, tad viņš patiesībā paliek aiz strīpas, un tādu vīrieti labāk neņemt sev blakus dzemdībās. Ja jau tu esi šādu vīrieti izvēlējusies un samierinājusies ar visiem viņa trūkumiem, tad saglabā konsekvences un neprasi no viņa to, ko viņš tev nevar dot, un nedusmojies uz viņu pēc tam! To var būt grūti atzīt pašai sev, jo tādā brīdī tev vīrieša atbalsts ir pār mēru vajadzīgs, un tu uzliec rozā brilles un domā: „Nu, viņš taču saņemsies un būs ar mani, tas ir viņa bērns.” Tu izdomā scenāriju viņa vietā,  bet tas ir risks, jo ļoti daudziem faktoriem jāsakrīt, lai tas izrādītos veiksmīgi.


Ja jau tu esi šādu vīrieti izvēlējusies un samierinājusies ar visiem viņa trūkumiem, tad saglabā konsekvences un neprasi no viņa to, ko viņš tev nevar dot.
 
Tai pašā laikā ir arī pozitīvi piemēri, kad sākumā vīrietis saka — nē, nē, bet dzīve pati viņu noliek tādā situācijā, ka viņš dzemdībās piedalās. Un viņš saka: paldies Dievam, ka tā sanāca, jo man bija gļēvums pašam pateikt — jā... Un tajā brīdī vīrietis izaug pats savās un sievas acīs zibenīgā ātrumā un nenožēlo ne mirkli. Reizēm situācija pati visu sakārto, bet, ja mēs runājam par apzinātu izvēli, tad jāapzinās kritēriji, ko tu sagaidi no sava vīrieša konkrētajā aktā un vai viņš tev to var iedot.

Autore: Aina Poiša,
Premium Medical
ģimenes psihoterapeite
 


0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk