Drošā piesaiste – labākais noguldījums bērna nākotnei

Drošā piesaiste ir bērna un mammas vai mammu aizvietojošās personas stabila, emocionāla saikne. Bērni, kam izveidojas drošā piesaiste, ir piedzīvojuši, ka mamma pirmā gada laikā bijusi blakus un atsaukusies bērna vajadzībām, mierinājusi bērnu, kad tas vajadzīgs, un spējusi nodibināt emocionāli stabilas attiecības ar bērnu. Ja bērnam veidojas drošā piesaiste, viņš dzīvē izaug pārliecinātāks par sev un drošāks, viņam ir vieglāk veidot attiecības ar citiem.
  • Gunita Krilova

    Gunita Krilova

    “Mammamuntetiem.lv” redaktore

  • Iveta Aunīte

    Iveta Aunīte

    Psiholoģe

FOTO: Shutterstock.com

Ja mamma atnāk pie manis, kad man ir slikti, es esmu vērtīgs. Taču ja es nevaru uzticēties saviem vecākiem, kā es varēšu uzticēties citiem cilvēkiem?

Latvijas vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” nodrošina iespēju bez maksas abonēt digitālos žurnālus un saņemt regulāru un uzticamu informāciju savā e-pasta kastītē par bērnu audzināšanu dažādos vecumposmos. Digitālie žurnāli lasāmi gan latviešu, gan krievu valodā. Digitālie žurnāli lasāmi un abonējami to digitālajā platformā Zurnali.mammamuntetiem.lv.

 

Kā ar bērnu veidot drošo piesaisti, stāsta psiholoģe Iveta Aunīte, “Rimi Bērniem” labsajūtas un attiecību eksperte.

 

Bērna piesaiste vecākiem sāk veidoties burtiski no dzimšanas. Bērnam kopš dzimšanas ļoti svarīgi ir sajust: “Es esmu, un tas ir labi!” un to bērns var sajust caur pieņemšanu. Bāzes vajadzība visiem cilvēkiem ir viena – lai tuvākie viņu pieņemtu tādu, kāds viņš ir. Ja bērns no mazotnes jūt, ka arī tad, kad viņš ir nobrēcies un ar netīriem autiņiem, viņu mīl, nevis purina vai ļauj bļaut, viņš saņem saņem bāzes sajūtu – es esmu, un tas ir labi! Tas veido drošo piesaisti un pamata uzticēšanos ne tikai vecākiem, bet – arī pasaulei. Caur to, kas notiek starp bērnu un viņam svarīgiem cilvēkiem, vēlāk bērns formē attiecības ar ārpasauli. “Ja es varu uzticēties savai mammai, es varēšu uzticēties arī citiem cilvēkiem – tas ir tas, kas nostiprinās bērnā. Ja mamma atnāk pie manis, kad man ir slikti, es esmu vērtīgs. Taču ja es nevaru uzticēties saviem vecākiem, kā es varēšu uzticēties citiem cilvēkiem? Ja bērns netiek pieņemts, ja viņš tiek pretrunīgi uztverts (kad bērns smaida, tad vecāki smaida, bet, kad bērns raud, tas tiek ignorēts), tad ir liels risks, ka bērns cietīs no stresa, viņš būs emocionāli nestabils, var dzīvē pieņemt impulsīvus lēmumus, var būt nevietā kautrīgs, agresīvs, viņam var būt grūti socializēties,” norāda speciāliste.

 

Ja bērns no mazotnes jūt, ka arī tad, kad viņš ir nobrēcies un ar netīriem autiņiem, viņu mīl, nevis purina vai ļauj bļaut, viņš saņem saņem bāzes sajūtu – es esmu, un tas ir labi!

 

Vērts zināt! 

Reklāma
Reklāma

Daudz literatūrā un ekspertu padomos tiek runāts par bērna piesaisti vecākiem, taču tikpat svarīga ir vecāka piesaiste bērnam. Tieši pirmajās 1,5 stundās pēc dzemdībām formējas vecāka piesaiste bērnam. Mūsdienu iespēja pēc dzemdībām vecākiem pabūt kopā ar bērniņu, izbaudīt ķermenisko kontaktu, pasmaržot mazuli (ja veselības stāvoklis to atļauj), ir ļoti svarīga, lai vecāki piesaistītos pie sava bērna. Tieši ar šo agrīno kopā būšanu veidojas pirmā emocionālā saite vecākiem ar bērnu.


Kā veidot droši piesaisti bērnam?

Jo konsekventāk un mierīgāk māmiņa pieņems bērnu visās viņa izpausmēs – gan emocionālās, gan uzvedības, gan tad, kad bērns būs nepamierināts, jo drošāka piesaiste bērnam veidosies. Tāpat tas, ka mamma būs emocionāli pieejama dažādās dzīves situācijas, stiprinās šo piesaisti. Piemēram, ja tad, kad bērns savainosies, mamma nekritīs panikā, bet mācēs bērnu nomierināt, veidosies drošā piesaiste.
Nedrošā piesaiste veidojas, ja mamma nav paredzama vai ir noraidoša. Tas nozīmē – ja mamma atšķirīgi reaģē uz bērna vajadzībām, piemēram, atkarībā no sava garastāvokļa: labā garastāvoklī mamma ir mīļa un pažēlo bērnu, ja sanācis sasisties, bet, ja mammai oma nav laba, tad mamma bērnu par savainojumu sabar. Tādā gadījumā bērns jūtas apmulsis – viņš ar vienādu vajadzību vērsās pie mammas, bet saņēma dažādas reakcijas. Bērns nav drošs – kā mamma reaģēs nākamajā reizē? Noraidošie vecāki arī ir tie, kas pārmēru pievēršas telefonam, kamēr aprūpē bērnu. “Varētu šķist, ka bērns tepat blakus spēlējas un es esmu fiziski kopā ar bērnu, bet tomēr tādā veidā netiek pamanīti signāli, kurus pauž bērns – mīmika, noskaņojums, acu skatiens,” teic Iveta Aunīte.

 

Kas vecākiem jāzina par drošo piesaisti:

  • Tā sāk veidoties no bērna dzimšanas brīža un formējas apmēram gadu, pusotru
  • Tikpat svarīgas kā bērna fiziskās vajadzības, būtiskas ir arī bērna emocionālās vajadzības
  • Drošo piesaisti veido visi pieaugušie, kas bērnu aprūpē, bet parasti visvairāk tā ir mamma, kas pavada visvairāk laiku ar bērnu


Kā tētim veidot attiecības ar bērnu?

Pirmajā laikā pēc dzemdībām mazuļa vajadzības ir cieši saistītas ar ēšanu un mammas klātbūtni. Tomēr arī tētis ir tas, kas ja no pirmās mazuļa dzimšanas dienas var veidot attiecības ar bērnu un stiprināt viņā droši piesaisti. “Ideja ir vienkārša – pieaugušais ir tas, veido attiecības ar bērnu un attiecības veido kontaktējoties. Maza bērna īpatnība ir tāda – bērns grib to un viņam patīk tas, ko viņš bieži redz. Tāpēc tētiem ir vērts arī pēc garas darba dienas veltīt laiku mazulim un veidot savas attiecības, rituālus un kopā būšanu,” stāsta Iveta Aunīte. Saprotams, ja tētis dodas uz darbu, kad bērns vēl guļ, bet pārnāk tikai tad, kad mazulis jau guļ, bērnam attiecības ar tēti neveidojas. Lai nodibinātu kontaktu ar bērnu, reizēm jābūt pacietīgiem. Ne vienmēr nomierināt bērnu izdodas dažu sekunžu laikā, taču jo vairāk tētis pavadīs laiku kopā ar bērnu, jo ciešāks kontakts viņiem veidosies. Bērns labāk atpazīs tēti, gan tētis spēs atpazīt bērna vajadzības, atsaukties tām un gūt pārliecību par savu kā tēta lomu. “Ir jāatrādās bērnam, pat ja gaidāma vai bijusi gara darba diena! Bērna dzīvi tas tikai bagātinās, ja abi vecāki iesaistīties bērna kopšanā jau no pašām pirmajām dienām,” iedrošina speciāliste.