Grūtniece un uzturs. Kā tas ietekmē bērniņu

Grūtniecība ir laiks, kurā mamma pilnībā veido vidi savam topošajam mazulim. Viss apēstais, izdzertais, iesmaržotais, ieklausītais un visādi citādi uzņemtais ar mums piešķirtajām piecām maņām ļoti tieši ietekmē gaidāmo bērniņu ne tikai punčlaikā, bet arī bērna turpmākajā dzīvē.
  • Laila Meija

    Laila Meija

    Dietoloģe

  • Roberta Rezgale

    Roberta Rezgale

    Medicīnas fakultātes studente

FOTO:

Mātes dzīvesveids šajā laikā – uzturs, fiziskās aktivitātes, laika pavadīšana – būtiski ietekmē turpmāko bērna dzīvi un veselību.

Mātes dzīvesveids šajā laikā – uzturs, fiziskās aktivitātes, laika pavadīšana – būtiski ietekmē turpmāko bērna dzīvi un veselību. Tieši grūtniecības laikā notiek augļa audu, orgānu veidošanās un audu un šūnu programmēšanas procesi, kas turpmākajā dzīvē noteiks gan cilvēka orgānu darbību, gan arī viņa risku saslimt ar dažādām slimībām.
Atrodoties mātes ķermenī, augļa organisms pielāgo savu vielmaiņu apkārtējai videi, proti, dzemdei. Šajā laikā uzturvielas bērns saņem tikai no mammas, tāpēc sabalansēts vai nesabalansēts mammas uzturs var radīt neatgriezeniskas izmaiņas augļa vielmaiņā.

 

Cik papildu kalorijas ir jāuzņem?

Jāatceras, ka grūtniecības laikā nav nepieciešams ēst “par diviem”. Pārāk liela kaloriju daudzuma uzņemšana var radīt nevēlamu liekā svara risku ne tikai mammai grūtniecības periodā, bet arī ietekmēt mazuļa veselību grūtniecības laikā un turpmākajā dzīvē. Ar katru mammas uzņemto lieko kilogramu par 8% palielinās bērna risks aptaukoties dzīves laikā. Vēl lielāku risku bērnam aptaukoties rada augsts sievietes ĶMI (ķermeņa masas indekss) pirms grūtniecības, tāpēc ļoti svarīgi ir samazināt svaru līdz normālam ĶMI (18,5–24,9 kg/m2) pirms bērna ieņemšanas.

Ja grūtniece uzņem pārāk maz kaloriju, arī tad bērna aptaukošanās risks pieaug, jo mazulim ieslēdzas “taupīšanas režīms”.

Tas ir kā kompensācijas mehānisms, lai nodrošinātu sevi ar nepieciešamajām barības vielām [1].

 

Veselīga ēdienkarte grūtniecei 

Veselīga ēdienkarte grūtniecei un mazulim ir veselīga ēdienkarte ikvienam, tikai ar dažiem papildu uzsvariem, kas jāpatur prātā.

  • Šķidrums jāuzņem 2–2,5 litri dienā, no kā lielāko daļu nepieciešams uzņemt ar ūdeni, lietojot to vienmērīgi visas dienas garumā.
  • Dārzeņi un augļi ir galvenais vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu avots. Dienā jāapēd vismaz 5 porcijas augļu un dārzeņu jeb 300 grami dārzeņu un 200 grami augļu. Pētījuma dati liecina, ka kopumā grūtnieces ēd vairāk dārzeņus un augļus nekā citas Latvijas sievietes, tomēr rekomendējamo dārzeņu daudzumu uzņem tikai desmitā daļa, bet augļu – tikai septītā daļa grūtnieču.
  • Graudaugus ieteicams lietot katrā ēdienreizē, pārsvarā jāizvēlas pilngraudu produkti, tādi kā pilngraudu rudzu maize, auzu pārslas, mieži, griķi, brūnie rīsi. Tie satur arī daudz šķiedrvielu, kas nepieciešamas sāta sajūtas nodrošināšanai, kā arī normālai zarnu darbībai, tostarp novērš aizcietējumus. Šķiedrvielas saturoši produkti ir arī lēcas, pupiņas, rieksti, sēklas, dārzeņi, īpaši kāposti, ziedkāposti un augļi. Graudaugus grūtnieces uzņem vairāk nekā pārējās sievietes Latvijā.
  • Pienu un piena produktus (piens, kefīrs, dabīgais jogurts, biezpiens, siers) ieteicams lietot 3–4 reizes dienā. Tas nodrošina nepieciešamo kalcija devu, kā arī olbaltumvielas. Jāizvēlas produkti bez pievienotā cukura, pārtikas piedevām un augu taukiem. Latvijas grūtnieces piena produktus lieto regulāri, tomēr lielākā daļa nepietiekami, t.i., mazāk par 3 porcijām dienā. Pietiekamā daudzumā tos patērē tikai trešā daļa grūtnieču.
  • Olbaltumvielas. 3–4 reizes dienā vēlams uzņemt ar olbaltumvielām bagātus produktus – liesu gaļu, olas, pākšaugus, riekstus, sēklas. Zivis rekomendē lietot 1–2 reizes nedēļā, bet treknās zivis (lasi, reņģi, sardīni, siļķi) – ne vairāk kā vienu reizi nedēļā, jo tās, iespējams, satur dzīvsudrabu un citas kaitīgas vielas.

 

Nepiesātināto taukskābju nozīme mammai un bērnam

Nepiesātinātās taukskābes – omega-3 un omega-6 – ir nepieciešamas ikvienam, bet īpaša nozīme tām ir tieši grūtniecības laikā. Omega-3 ir pozitīvie efekti gan bērnam, gan mammai. Bērnam tās uzlabo nervu sistēmas attīstību – kognitīvās spējas, valodas, dzirdes attīstību u.c.
Ar mūsdienu rietumu puslodes uzturu pārsvarā tiek uzņemtas omega-6 taukskābes (no saulespuķu eļļas, kukurūzas) un par maz omega-3 taukskābes. 

 

Ar omega-3 bagātākie produkti ir jūras veltes, zivis, zivju eļļa, omega-3 olas, kā arī linsēklas un kaņepes. 

 

Tā kā zivis un citi jūras produkti ir galvenais omega-3 avots, turklāt zivīs ir zems piesātināto tauku līmenis un augsts olbaltumvielu līmenis, zivju produkti ir lieliska izvēle veselīgam uzturam.


Grūtnieces bieži izvairās no zivju ēšanas, baidoties no dzīvsudraba u.c. kaitīgajām vielām. Tomēr zivis lietot ir ļoti svarīgi, tikai jāievēro daži nosacījumi. Piesārņojuma dēļ nav ieteicams uzturā patērēt Baltijas jūras zivis un lielās plēsējzivis, piemēram, haizivis, zobenzivis, kā arī tunci. Tajās ir lielākās devās uzkrājies dzīvsudrabs, kas ir toksisks bērnam.

 

Zivis grūtnieces uzturā

  • Zivis jāēd termiski apstrādātā veidā, lai izvairītos no listeriozes riska.
  • Nedēļā ieteicams uzņemt 2 porcijas zivju (340 g) – vienu liesu un vienu treknu zivi.
  • Ja neēd zivis, jālieto omega-3 preparāti.
Reklāma
Reklāma

 

D vitamīna nozīme mammai un bērnam

D vitamīnu cilvēki uzņem divos veidos. Pirmkārt, tas veidojas ādā no saules ultravioletā (UV) starojuma. Tātad nozīmīgi ir pavadīt laiku ārā – ieteicams saulē uzturēties vismaz 5–10 minūtes dienas vidū. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija atrodas tālu ziemeļos, saules krišanas leņķis ir šaurs, it īpaši ziemā, tāpēc lielākā daļa UV staru absorbējas atmosfērā. Gadā Latvijā ir vidēji tikai 100 saulainu dienu. Abi šie faktori samazina Latvijas iedzīvotāju iespēju iegūt D vitamīnu no saules starojuma. Otrkārt, D vitamīnu var uzņemt ar ēdienu, un zivis ir galvenais šā vitamīna avots uzturā. Arī sēnes satur daudz D vitamīna, tomēr tās netiek lietotas regulāri, savukārt no piena produktiem iegūtais D vitamīna daudzums ir nenozīmīgs. 

 

Jo lielāka mammai tauku masa, jo vairāk D vitamīna viņai nepieciešams, jo tas uzkrājas taukaudos un netiek izmantots organismā.

 

D vitamīns nepieciešams bērna muskuļu un skeleta attīstībai, smadzenēm, imūnsistēmai. Tā trūkums bērnam paaugstina risku, ka būs augšanas traucējumi, zems dzimšanas svars, sirds un asinsvadu slimības, 1. tipa cukura diabēts.

 

Lai noteiktu precīzu papildus nepieciešamo D vitamīna devu, ir jāveic asins analīzes. D vitamīna noteikšana asinīs nav obligāta visām grūtniecēm, taču ir ieteicama. Lielāks D vitamīna trūkuma risks ir sievietēm, kuras maz laika pavada ārā, neēd zivis un kurām ir ĶMI>30 kg/m2, tumša āda. Jo lielāka mammai tauku masa, jo vairāk D vitamīna viņai nepieciešams, jo tas uzkrājas taukaudos un netiek izmantots organismā.

 

Atceries par folskābi un jodu

Folskābei ir daudzas funkcijas organismā, tostarp tā nepieciešama bērna muguras smadzeņu attīstībai. Folskābes deficīts draud ar muguras smadzeņu trūci, tāpēc to rekomendē uzņemt papildu preparātu veidā, jau uzsākot grūtniecības plānošanu un pirmās 12 grūtniecības nedēļas.


Jods ir vitāli nepieciešams vairogdziedzera darbībai. Ja trūkst joda, vairogdziedzera darbības traucējumu dēļ bērna smadzenes nevarēs pietiekami attīstīties un bērnam draud pazemināts intelekts. Latvijā nav likuma par vispārēju sāls jodēšanu, tāpēc jods jāuzņem papildus, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā.

 

Grūtniecības laikā nav drošas alkohola devas!

Viennozīmīgi grūtniecības laikā alkoholu lietot nedrīkst! Tā ir visiem zināma rekomendācija, tāpat kā neēst jēlas zivis un nesmēķēt. Taču, pat zinot alkohola lietošanas izraisītās negatīvās sekas, ir sievietes, kuras patērē alkoholu grūtniecības laikā. Bieži ar domu “vienu var, ir taču svētki”. Grūtniecības laikā nav drošas alkohola devas, tāpēc rekomendē nelietot alkoholu vispār. To var salīdzināt ar sava jaundzimušā vešanu mašīnā nepiesprādzētu. Neviens neteiks “šoreiz var nepiesprādzēt, ir taču svētki”. Alkohola lietošana grūtniecības laikā var bērnam izraisīt veselības problēmas, kā fetālā alkohola sindromu (redzes un dzirdes problēmas, zems IQ, mazs galvas izmērs, savdabīgi sejas panti, traucēta augšana, neiroloģiski traucējumi ar nopietnām mācīšanās un uzvedības problēmām).

 

Smēķēšanas ietekme uz augli

Tabakas produktu lietošana, tostarp cigarešu, e-cigarešu smēķēšana, grūtniecības laikā ir viens no svarīgākajiem riska faktoriem, kas rada nopietnas veselības problēmas mātei un bērnam. Galvenie smēķēšanas nelabvēlīgās ietekmes mehānismi ir traucēta skābekļa piegāde bērnam un mātes un augļa saskarsme ar kaitīgām vielām cigarešu dūmos, kuros ir smagie metāli, aromātiskie amīni u.c. kaitīgas ķīmiskas vielas.

  • Priekšlaicīgas dzemdības (<37 nedēļas), kas ir viens no jaundzimušo nāves, slimību, invaliditātes cēloņiem;
  • Zems dzimšanas svars (<2500 g);
  • Zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms (<1 gada vecums);
  • Astma;
  • Iedzimtas anomālijas (augšlūpas šķautne ar vai bez aukslēju šķautnes, sirds defekti u.c.).

 

Atsauces
   1. Good Maternal Nutrition. The best start in life WHO. Pieejams: https://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0008/313667/Good-maternal-nutrition-The-best-start-in-life.pdf
2. Meija, L.; Rezeberga, D. Recommendations for Health Care Professionals – the Experience from Latvia. // Proper Maternal Nutrition During Pregnancy Planning and Pregnancy: A Healthy Start in Life, 2017.
3. Meija, L.; Rezeberga, D. Ieteikumi veselības aprūpes speciālistiem “Piemērots uzturs, plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā, – veselīga dzīves sākuma pamats”. Pieejams: http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Nozare/Ieteik_prof_grutn.pdf
4. Konrade, I. et al. Iodine Deficiency During Pregnancy: A National Cross-sectional Survey in Latvia. Public Health Nutrition, 18.16 (2015): 2990-2997.
5. Lejnieks, A. et al. Vitamin D Status and its Seasonal Variations and Association with Parathyroid Hormone Concentration in Healthy Women in Riga. Medicina, 49.7 (2013): 51.