Pusaudzis veipo: smēķēšanas cēloņi un aizsargfaktori

Ne tikai pusaudzim pieaugšana ir gan simbolisks, gan tiešs bērnības zaudējums, bet arī vecākiem tas ir pārsteidzošs process. Pusaudža attīstība bieži vien notiek lēcienveidā, tādēļ pusaudzis var izbrīnīt – arī ar vielu lietošanu. Pētot Latvijas jauniešu atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumus, noskaidrots, ka vismaz reizi dzīvē e-cigaretes ir mēģinājuši vairāk nekā puse aptaujāto pusaudžu (60 % zēnu un 44 % meiteņu, 2019. gada dati) [1]. Savukārt regulāri e-cigarešu smēķētāji ir teju piektā daļa 13–15 gadu vecu skolēnu [2].
 

Kā domā paši pusaudži

Daļa jauniešu izvēlas e-cigaretes, uzskatot, ka tas ir mazāk kaitīgi nekā smēķēt cigaretes. Pat līdz 53 % jauniešu atzīst [3], ka sākuši smēķēt e-cigaretes eksperimentālā kārtā. Citi vēlas izjust baudu vai veipo garlaicības dēļ.

Ir segments pusaudžu, kuri veipo, jo tas ir šķietami lētāk nekā lietot citus nikotīnu saturošus izstrādājumus, kā arī tos ir vieglāk iegādāties [4; 5]. Arī Latvijā veiktais pētījums parāda – 65% skolēnu līdz 16 gadu vecumam uzskata, ka iegādāties cigaretes nebūtu sarežģīti [1]. Retāks iemesls ir sociālajos tīklos vai filmās redzētas smēķējošas slavenības.

Pētot jauniešus 180 amerikāņu skolās, secināts, ka galvenie iemesli e-cigarešu patēriņam ir cigarešu aizvietošana ar veipu, produkta kvalitatīvas īpatnības (dažādās garšas, triki un izredzes e-cigaretes viegli noslēpt), apreibinošu vielu lietošana ģimenē vai draugu lokā, kā arī ziņkārība [5].

Izrādās, ja pusaudzi vadījusi ziņkāre, tad veipošana bijusi retāka, ar augstāku varbūtību atmest un lielāku skaitu atmešanas mēģinājumu. 

Pretējs efekts konstatēts gadījumā, ja pusaudzis smēķējis e-cigaretes to īpatnību dēļ. Tātad, ja pusaudzis veipo tāpēc, ka tas ir garšas kārpiņām pievilcīgi un veipu ir vieglāk paslēpt, tad smēķēšana ir biežāka, ir zemāka iespēja atmest un mazāk atmešanas mēģinājumu [5].

Elektronisko cigarešu smēķēšanas un alkohola lietošanas motīvi ir līdzīgi. Latvijas jaunieši atzīst, ka alkohols palīdz izbaudīt ballīti 16,2 % gadījumu, kā arī uzlabo pasākuma gaisotni. Nedaudz mazāk – 15,1 % – aptaujāto skolēnu lieto alkoholu, jo tas ir “jautri” un uzlabo garastāvokli [1].
 

Cēloņu apkarošana saknē

Tā kā apreibinošu vielu lietošanas iemesli katram pusaudzim ir atšķirīgi, palīdzoša var būt atklāta saruna, lai noskaidrotu individuālos cēloņus.
 

Pusaudzis, kurš veipo garlaicības dēļ

Jādomā, kas šo apnicību veicina – iespējams, jaunietis vēlētos aktīvāk aizpildīt brīvo laiku, bet tam ir kādi šķēršļi. Vai arī iemesli var būt dziļāki – garlaicība, ko pavada grūtības izjust prieku, enerģijas trūkums un nomākts garastāvoklis, var liecināt par depresijas simptomātiku.

Pusaudzis, kurš veipo, lai atmestu smēķēšanu; lētāku izstrādājumu vai garšu dēļ, vai tādēļ, ka uzskata – tas ir gandrīz nekaitīgi

Svarīga ir pusaudža izglītošanās, kuras priekšnosacījums ir vecāku zināšanas. E-cigaretes nav drošas vai nekaitīgas [6], kā arī nav pierādījumu, ka pusaudža vecumā e-cigaretes būtu zinātniski pamatota metode, kā atmest smēķēšanu. Ja pusaudzis jau smēķē, turklāt apsver, kādi tabakas izstrādājumi būtu pieejamāki, situācija kļūst sarežģītāka – spēcīga tieksme un nespēja atturēties norāda uz atkarības veidošanos. Šādā situācijā palīdzoša var būt speciālista konsultācija.

Pusaudzis, kas veipo, jo smēķēšana un apreibinošu vielu lietošana ir daļa no ģimenes kultūras

Vecāku piemēra ietekme ir nepārvērtējama [7] – vecāku un sabiedrības attieksme veido arī jaunieša priekšstatus. Piemēram, ja alkohola lietošana tiek glorificēta, tā ir bieža un, jo īpaši, ja bērns jau bērnībā ir aicināts nogaršot alus putiņas, dzēris “bērnu” šampanieti, tas veicina pārliecību, ka alkohola lietošana ir kas īpašs, un tas pastiprina vielu lietošanas tieksmi vēlāk. Tāpat, ja kāds no vecākiem smēķē, būs grūtāk pamatot ierobežojumus bērnam.

Savukārt, ja pusaudzis novēro, kā kāds no vecākiem mērķtiecīgi pārstāj apreibinošu vielu lietošanu, tas var kļūt par pozitīvo piemēru, motivāciju un iedvesmu. Turklāt, lai pusaudzis ievērotu noteikumus ģimenē, svarīgi, ka šādi noteikumi eksistē. Var sev pajautāt: “Vai un kā mēs pusaudzim demonstrējam mūsu nostāju pret atkarību izraisošām vielām? Vai esam kādreiz par to atklāti runājuši?” Būtiski, ka atkarību tēma nav tabu.
 

Riska faktori, kas veicina apreibinošu vielu lietošanu pusaudža vecumā 

• Nelabvēlīgas bērnības pieredzes (Adverse childhood experiences, ACEs – angļu val.). Tas ir agrīns dzīves stress – fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība, nolaidība pret bērnu, haotiski un strauji mainīgi dzīves apstākļi, tostarp konflikti un psihiski traucējumi vecākiem. Nelabvēlīgas bērnības pieredzes tostarp negatīvi ietekmē piesaistes stilu jeb to, kā cilvēks veido siltas, cilvēcīgas, arī romantiskas attiecības [8].
• Apreibinošu vielu lietošana ģimenē, atkarības.
• Draugu un citu vienaudžu riskanta uzvedība un vielu lietošana.
• Bulings skolā un interneta vidē.
• Akadēmiskas grūtības [7].

Aizsargfaktori pret apreibinošu vielu lietošanu pusaudža vecumā 

• Tuvas attiecības ģimenē, spēcīga saikne un uzticēšanās vecākiem. Pārliecība, ka pusaudzis tiks saprasts un atbalstīts. Palīdzoša ir arī vecāku iesaiste pusaudža sociālajā dzīvē un jaunieša neuzbāzīga uzraudzīšana.
• Vecāki vai citi pieaugušie kā pozitīvs piemērs – kāds, kurš nelieto apreibinošas vielas.
• Adekvāts pašvērtējums un stabila identitātes sajūta [9], kas pasargā no pārmērīgas pakļāvības vienaudžu vidē. Ja jaunietim piemīt veselīga sevis izjūta, tā kļūst par aizsargfaktoru no nepārdomātas sekošanas “trendiem”, citu pusaudžu un sociuma spiediena.
• Akadēmiski sasniegumi un altruisms kā augstas prioritātes jaunieša morālajā nostājā.
• Aktīvi hobiji, sports [7].

Dziļāki iemesli: stress un pašārstēšanās

Pusaudzis saskaras ar ikdienas spriedzi, ko varētu iedalīt akūtā un hroniskā stresā. Ilgstoši stresu paaugstinoši apstākļi ir, piemēram, akadēmiskas vai sociālas prasības, bet akūti stresori ir pēkšņi zaudējumi un vecāku šķiršanās. Lai arī ieilgusi spriedze var pasliktināt psihisko veselību, tāpat ietekmēt fizisko stāvokli (piemēram, galvassāpes, novājināta imūnsistēma, aptaukošanās), ne viss stress ir uzlūkojams kā destruktīvs.

Optimāls stresa līmenis veicina adekvātu akadēmisku, sociālu, sporta un personīgās dzīves sniegumu. Jāuzsver, ka šāda adaptīva stresa pakāpe ir individuāla. Tādēļ viens pusaudzis konkurences situācijā jūtas labi, spēj tolerēt izjūtas, kas saistās ar sāncensību, un tiecas pēc panākumiem, bet cits sastingst, iegrimst atkarībās vai pirms būtiska pārbaudījuma saslimst, ķermenim nespējot izturēt pārslodzi.
Katram ir savas unikālas stresa pārvarēšanas stratēģijas. Ja šīs iemaņas saistītas ar aktīvu rīcību spriedzes novēršanai un situācijas risināšanai, tās ir adaptīvas un pusaudzim palīdzošas. Savukārt, ja stresa pārvarēšanas stratēģijas centrētas uz emocijām, izvairīšanos, distancēšanos, pārmērīgu trauksmi un bezspēcīgām dusmām, tās ir mazāk adaptīvas, un šādi jaunieši ir pakļauti augstākam vielu lietošanas un depresijas riskam [10].

Daļēji to varētu skaidrot ar pašārstēšanās fenomenu. Vielu lietošana var kļūt par veidu, kā samazināt ķermeņa masu [11], pārvarēt stresu, kā arī paņēmienu trauksmes [12] un citu grūti izturamu jūtu un simptomu mazināšanai.

Uz iespējamu pašārstēšanos norāda arī pētījumu rezultāti: veipošana tiek asociēta ar augsta riska uzvedību un nelabvēlīgiem psihiskās veselības iznākumiem, piemēram, depresiju un pašnāvības domām [13].

Pašārstēšanās tiek saistīta arī ar alkohola lietošanu – konstatēts, ka 8,5 % Latvijas jauniešu alkoholu lieto, lai aizmirstu savas problēmas, kā arī teju 6,8% norādījuši – alkohols tiek patērēts, kad pusaudzis juties nomākts vai nervozs [1].

Gan pusaudzim nozīmīgu attiecību kvalitāte skolā un citu vienaudžu vidū, gan vecāku atbalsts kļūst par amortizējošu spēku pret stresu un saistīts ar zemākiem trauksmes un depresijas rādītājiem vidusskolas vecumā [10].

Ja pusaudža vielu lietošana korelē ar pašārstēšanos, tad apreibinošās vielas ir sekas, nevis cēlonis, un prioritāri būtu jārisina jaunieša intrapsihiskās grūtības. Varbūt pusaudzim ir pārmērīga slodze, viņš jau mēnešiem sūdzas par nespēju tikt galā ar pienākumiem, paralizējošu prokrastināciju un kaunu par savu neizdošanos. Varbūt tas ir 9. klases skolēns, kurš pēdējā pamatskolas klasē izjūt spiedienu par nākotnes izvēlēm un eksāmenu tuvumu, kas novedis pie panikas lēkmēm. Šādos gadījumos jāapsver palīdzības meklēšana pie speciālista.

Tātad, ja pusaudzis smēķē e-cigaretes vai lieto citas apreibinošas vielas, varētu censties saprast – vai periodā, kad pusaudzis ir sācis vielu lietošanu, ir bijušas kādas būtiskas pārmaiņas vai stresori? Iespējams, pusaudzim ir nepieciešams ārējs atbalsts, lai pārvarētu radušās problēmas.
 

Vielu lietošana kā dusmu izpausme

Pusaudžu vecums ir intensīvas attīstības periods, kura viens no uzdevumiem ir atdalīšanās no ģimenes, un separēšanās ir saistīta ar dusmām – emociju, kas palīdz nospraust robežas, aizstāvēt savas vajadzības un kontrolēt personīgo emocionālo telpu. Ja vecāki ir “ideāli”, uz viņiem nav iemesla dusmoties, kas var ierobežot atdalīšanos – tā var notikt pārāk lēni vai ar milzu lēcienu. Piemēram, šīs straujās pārmaiņas var atspoguļoties kā apreibinošu vielu lietošana – iespējams, simboliski aizvietojot vecāku siltumu ar cigaretēm vai demonstrējot protestu pret “perfekto” pasauli mājās un pašam iemiesojot “grēkāzi”.
 

Līdzīgi ir, ja jaunietis bērnībā nav saņēmis fiziskām un emocionālām vajadzībām atbilstošu aprūpi – arī tad atkarība var tikt asociēta ar simbolisku izsalkumu pēc mīlestības un piesaistes.

Reizēm vecāki neapzināti kontrolē jaunieti, nevēloties pieļaut atdalīšanos, kas, saprotams, ir sāpīga abām pusēm. Šādā gadījumā, iespējams, tieši vielu lietošana kļūst par atbalsta punktu, lai izrautos no ģimenes magnētiskā lauka.
 

Skaidrs, ka vielu lietošanas cēloņus, kas saistīti ar ģimenes iekšējo struktūru, neapzinātiem procesiem un atdalīšanos, ir grūtāk pamanīt. Tomēr jebkura ģimene var iegūt arī tad, ja šie jautājumi tiek risināti preventīvi. Viens no veidiem, kā atbalstīt pusaudža dusmu izpausmes, ir veselīgas, vecāku noteiktas robežas ģimenē – saprotamas, pamatotas, stingras, bet ar zināmu elastību atkarībā no objektīviem apstākļiem. Robežu nospraušana veicina atbildības sajūtu pret sevi un citiem, nostāda stingru pamatu, stabilitāti un prognozējamību. Turklāt robežu klātesamība var pastiprināt pusaudža dusmas. Ja un kad tā notiek, tas ir brīdis, lai runātu par veselīgām dusmu izpausmēm, ko, protams, demonstrē arī vecāku piemērs.

Tāpat, atbalstot pusaudža centienus atdalīties, var pārdomāt, kādos veidos pusaudža patstāvība ģimenē tiek atalgota. Piemēram, uzslavas par patstāvīgiem lēmumiem, adaptīviem problēmu risinājumiem un aktīva nostāja, ka vecumam atbilstoša patstāvība ir laba, nevis sodāma.

Atsauces
   1. ESPAD 2019. (2019). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. SPKC. Tiešsaistē: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6109/download
   2. Elektroniskās smēķēšanas ierīces. (2019). SPKC. Tiešsaistē: https://www.spkc.gov.lv/lv/elektroniskas-smekesanas-ierices
   3. Patrick, M. E., Miech, R. A. et al. (2016). Self-reported reasons for vaping among 8th, 10th, and 12th graders in the US: Nationally-representative results. Drug and Alcohol Dependence, 165, 275–278. Tiešsaistē: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S037687161630134X
   4. Pepper, J. K., Coats, E. M. et al. (2019). How Do Adolescents Get Their E-Cigarettes and Other Electronic Vaping Devices?. American journal of health promotion : AJHP, 33(3), 420–429. Tiešsaistē: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30068216/
   5. Lindpere, V., Winickoff, J.P. et al. (2023). Reasons for E-cigarette Use, Vaping Patterns, and Cessation Behaviors Among US Adolescents. Nicotine & Tobacco Research, 25 (5), 975–982. Tiešsaistē: https://academic.oup.com/ntr/article-abstract/25/5/975/6888082
   6. CDC. (2022). Electronic Cigarettes. Tiešsaistē: https://www.cdc.gov/tobacco/basic_information/e-cigarettes/Quick-Facts-on-the-Risks-of-E-cigarettes-for-Kids-Teens-and-Young-Adults.html
   7. Substance Abuse and Mental Health Services Administration (US); Office of the Surgeon General (US). Facing Addiction in America: The Surgeon General's Report on Alcohol, Drugs, and Health. (2016). Washington (DC): US Department of Health and Human Services; Ch. 3.: Prevention Programs and Policies. Tiešsaistē: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK424850/
   8. Strathearn, L., Mertens, C. E. et al. (2019). Pathways Relating the Neurobiology of Attachment to Drug Addiction. Frontiers in Psychiatry, 10. Tiešsaistē: https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyt.2019.00737/full
   9. Parks, M. J., & Patrick, M. E. (2022). Protective Factors for Nicotine and Marijuana Vaping Among US Adolescents. American journal of preventive medicine, 62(3), 414–421. Tiešsaistē: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0749379721005080?
   10.  Leonard, N. R., Gwadz, M. V. et al. (2015). A multi-method exploratory study of stress, coping, and substance use among high school youth in private schools. Frontiers in Psychology, 6. Tiešsaistē: https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2015.01028/full?
   11.  Morean, M. E., Bold, K. W. et al. (2019). High school students’ use of flavored e-cigarette e-liquids for appetite control and weight loss. Addictive Behaviors, 106139. Tiešsaistē: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0306460319305271?
   12.  Turner, S, Mota, N, Bolton, J, Sareen, J. (2018). Self-medication with alcohol or drugs for mood and anxiety disorders: A narrative review of the epidemiological literature. Depress Anxiety. 35: 851–860. Tiešsaistē: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/da.22771
   13.  Chadi, N., Li, G. et al. (2019). Depressive Symptoms and Suicidality in Adolescents Using e-Cigarettes and Marijuana: A Secondary Data Analysis From the Youth Risk Behavior Survey. Journal of Addiction Medicine 13(5):p 362–365. Tiešsaistē: https://journals.lww.com/journaladdictionmedicine/Abstract/2019/10000/Depressive_Symptoms_and_Suicidality_in_Adolescents.5.aspx